Startup pitch battle – Life Science Baltics konkurss jaunuzņēmumiem par 125 000 EUR investīcijām
20.-21. Septembrī Viļņā norisināsies Life Science Baltics konference, kura pulcēs investorus un biozinātņu jaunuzņēmumus ideju konkursā – Startup Pitch Battle, kurā pretendenti sacentīsies par 125 000 EUR investīcijām no Baltic SandBox Venture, savas idejas īstenošanai.
Uzvarētājs saņems ne vien finansējumu inovācijas īstenošanai komerciālajā tirgū, bet arī ekskluzīvu iespēju pievienoties Baltic Sandbox Ventures globālam mentoru portfelim, lai kopā ar citiem tikpat ambicioziem jaunradītājiem izstrādātu un pilnveidotu savas idejas.
Biozinātņu potenciāls nākotnē ir milzīgs – gēnu inženierija, šūnu terapija un mākslīgā intelekta izmantošana veselības jomā ir tikai daži no virzieniem, kuri, lai arī investoru acīs ir riskanti, veiksmes gadījumā ir ārkārtīgi daudzsološi, tādēļ risks ir tā vērts. Ko norāda arī Rīgā dibinātās Biocatalyst Foundation un Enzymity radītājs Andrijs Šekhirevs (Andrii Shekhirev), komentējot, kādēļ riskēt investēt biozinātnēs, kur atdeve nav garantēta un dažreiz ir vajadzīgi gadi idejas izstrādei, kura var arī nestrādāt: “Tas ir grūti, bet tas ir vērts.” Pozitīva rezultāta gadījumā, risks atmaksāsies ar grandiozu uzviju.
“Biozinātnes ir joma, kas prasa apjomīgu pētniecību – deeptech, un tās risku un atdeves profils krasi atšķiras no tradicionāliem ieguldījumiem, piemēram, jaunuzņēmumu programmatūras ideju izstrādē. Tas arī prasa atšķirīgu investora domāšanu – spēju būt drošam arī lielākas sākotnējās nenoteiktības apstākļos, apmaiņā pret ievērojami lielāku sagaidāmo peļņu,” saka Šekhirevs.
Andriuss Miļinovičs (Andrius Milinavicius), Baltic Sandbox Ventures dibinātājs norāda, ka biozinātne ir dinamiska nozare un tajā atklātie risinājumi ir ar ārkārtīgi lielu potenciālo ietekmi: “Jā, tas parasti ir cieši saistīts ar konkrētām zināšanām un prasa ilgāku laiku līdz noteiktam pārliecības un attīstības līmenim, taču tajā pašā laikā, tā vienmēr saglabā radīto vērtību – intelektuālo īpašumu. Ja salīdzinām biozinātņu jomu ar vispārīgiem biznesa risinājumiem, tie nereti ir saistīti ar lieliem mārketinga ieguldījumiem vērtības pieauguma saglabāšanā, savukārt zinātnes virzīti risinājumi rada pilnīgi atšķirīgu pieeju,” skaidro Milinavicius.”
Baltijas biotehnloģiju joma vēl ir attīstības stadijā, saka Šekhirevs, “Viens no galvenajiem virzītājiem lielākai aktivitātei šajā jomā ir kontaktu tīkls, tādēļ tādi pasākumi kā Life Sciences Baltics, ir tik nozīmīgi. Tas pievērš starptautisku uzmanību un palīdz dibināt jaunus un vērtīgus kontaktus, kas savukārt veicina inovāciju rašanos un attīstību.”
Biotehnoloģiju un digitālās veselības jomas investore biozinātnēs Ziemļvalstīs un Baltijas valstīs, Innovestor Life Science Fund dibinātāja Mila Koistinaho (Milla Koistinaho) pauž, ka investīcijas biotehnoloģijās parasti ir mazāk atkarīgas no citiem ekonomikas procesiem un cikliem nekā citās nozarēs, “Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, zāles pret tādām slimībām kā vēzis, demence un sirds slimības, ir ārkārtīgi vajadzīgas, un, lai gan iedzīvotāji noveco, šīs slimības rada milzīgu slogu veselības aprūpei un mūsu sabiedrībai. Ir nepieciešami jauni mērķtiecīgi risinājumi, lai mazinātu dažādas veselības problēmas un uzlabotu dzīves kvalitāti,” saka Mila Koistinaho.
10 labākie jaunuzņēmumi, kurus atlasīs Life Sciences Baltics investoru žūrija, tiks paziņoti 1. septembrī Life Sciences Baltics personīgi un sociālajos medijos. Pieteikšanās konferencei un dalībai ideju konkursā atvērta līdz 4.augustam.
Par Inovāciju aģentūru Lietuva
Life Sciences Baltics organizē Lietuvas Inovāciju aģentūra (Innovation Agency Lithuania), ko uzsāka Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija, un tā ir atbildīga par Lietuvas inovāciju ekosistēmu un inovāciju veicināšanu visos biznesa attīstības posmos – no idejām līdz produktiem gala lietotājiem. Aģentūra administrē virkni inovāciju, digitalizācijas un citu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu, kuru kopējā vērtība turpmākajos gados būs vairāk nekā 500 miljoni eiro.
Lietuvas biozinātņu sektors pēdējos gados ir pieaudzis vidēji par 30%. Nozares radītais IKP 2022. gadā sasniedza 3% (mērķis – 5% no IKP līdz 2030. gadam), savukārt tādi iespēju kapitālisti kā Taiwania Capital un Vsquared Ventures investēja Lietuvas jaunuzņēmumos. Uzziniet vairāk par Lietuvas biozinātņu sektoru un Life Sciences Baltics pasākumu šeit. Reģistrācija Startup Pitch Battle šeit.
