Taam Ja: pasaulē noslēpumainākais caurums, kura dziļumu nav iespējams izmērīt
Pirms aptuveni 66 miljoniem gadu Zemē ietriecās asteroīds, kas izraisīja dinozauru un daudzu citu seno sugu izmiršanu. Tas aiz sevis atstāja 180 kilometrus dziļu Čikšulubas krāteri, kas atrodas Meksikas Jukatānas pussalā. Zinātnieki uzskata, ka katastrofa ir ievērojami izmainījusi pussalas ģeogrāfiju, tāpēc tās apkārtne ļoti atšķiras no citām mūsu planētas daļām, tur ir daudz kaļķakmens alu. Ekspedīciju laikā zinātnieki šajās iedobēs ir atklājuši daudzas unikālas dzīvnieku sugas. Netālu no Jukatānas, Četumalas līcī, atrodas arī pasaulē dziļākais zilais caurums. Zinātnieki joprojām nespēj saprast, cik dziļš tas ir, tāpēc pagaidām to dēvē par “bezdibeni”.
Kas ir zilais caurums?
Zilie caurumi, iegrimes jeb kritenes ir ar ūdeni piepildītas vertikālas alas, kas atrodamas piekrastes reģionos, kur pamatieži sastāv no šķīstoša materiāla, piemēram, kaļķakmens, marmora vai ģipša. Kritenes veidojas, kad ūdens izsūcas cauri akmeņiem, izšķīdinot minerālus un paplašinot plaisas, kas galu galā izraisa iežu sabrukšanu. Lai gan loģiskāk būtu, ja šīs ieplakas sauktu par “zilajām bedrēm”.
Pūķa caurums Dienvidķīnas jūrā
Viens no dziļākajiem zilajiem caurumiem atrodas Dienvidķīnas jūrā. Tas ir pazīstams kā Pūķa caurums (Dragon Hole). Saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem Pūķa caurums ir 300 m dziļš. Tajā pašā laikā cauruma diametrs pie virsmas ir 130 metri, bet zemāk tā platums ir mainīgs.
Sākot no 40 metru dziļuma zilajā caurumā strauji samazinās skābekļa līmenis, un pēc 100 metriem tā vispār nav. Šā iemesla dēļ Pūķa cauruma iemītnieki labprātāk turas pie virsmas, un to ir ļoti maz – zinātniekiem ir izdevies atrast tikai aptuveni 20 dzīvo organismu sugas.
Visdziļākais zilais caurums pasaulē
Daudzus gadus Pūķa caurums tika uzskatīts par dziļāko zilo caurumu pasaulē. Taču tagad situācija ir mainījusies – zinātnieki ir atklājuši, ka šī raksta sākumā minēto caurumu netālu no Jukatānas, kurš ir daudz dziļāks. To sauc par Taam Ja zilo caurumu, un tas zinātniekiem joprojām rada daudz jautājumu.
Pirmo reizi zilais caurums Taam Ja tika atklāts 2003. gadā. Zinātnieki ilgu laiku nebija izmērījuši šī 150 metru diametra cauruma dziļumu. Taču ar moderno tehnoloģiju palīdzību viņi mēģināja to izdarīt un atklāja, ka tās dibenu nav iespējams sasniegt. Taam Ja dziļums joprojām nav zināms, taču tas noteikti ir dziļāks par visiem zināmajiem zilajiem caurumiem.
Taam Ja zilā cauruma dziļums
Zinātnieki ir mēģinājuši izmērīt Jukatanas zilā cauruma dziļumu, izmantojot arī skaņas viļņus. Parasti, tiklīdz skaņas viļņi sasniedz dibenu, tie atstarojas – tā pētnieki pēta jūras gultni. Taču kāds bija viņu pārsteigums, kad, pētot Taam Ja caurumu, viļņi neatspoguļojās. Pēc zinātnieku domām, viļņi tika absorbēti aptuveni 274 metru dziļumā. Kas atrodas dziļāk, zinātnei ir ļoti liels noslēpums.
Iespējams, ka zinātnisko iekārtu skaņas absorbē pārāk liels blīvums dziļumā. Pēkšņš ūdens blīvuma lēciens lielā dziļumā zinātniski tiek dēvēts par piknoklīnu.
2023. gadā zinātnieki mēģināja nolaist zilajā caurumā ierīci, lai izmērītu ūdens temperatūru, spiedienu un elektrovadītspēju. Pētnieki izmantoja visus 500 metrus kabeļa, kas viņiem bija līdzi, un nevarēja sasniegt dibenu. Viņi atklāja , ka iegrime nav vertikāla, bet gan nedaudz uz sāniem. Tāpēc zinātniekiem vēl ir daudz darāmā, lai noskaidrotu precīzu Taam Ja dziļumu.
Pēc zinātnieku domām, rekorddziļajā Taam Ja caurumā, iespējams, mīt zinātnei vēl nezināmi iemītnieki. Dziļās vietās patiešām bieži tiek atklāti jauni dzīvie organismi.
