Tehnoloģijas

Teju katrs jaunietis Latvijā sociālajos medijos ir patērējis nepatiesu informāciju

Teju katrs jaunietis Latvijā sociālajos medijos ir patērējis nepatiesu informāciju

Deviņi no desmit Latvijas jauniešiem jeb 93% ir saskārušies ar nepatiesu informāciju sociālajos medijos, savukārt 61% jauniešu atzīst, ka šādu informāciju ir snieguši arī paši, noskaidrots Samsung aptaujā[1] par jauniešu paradumiem internetā. Šis skaitlis realitātē varētu būt arī lielāks, jo, piemēram, tādas informācijas kā atrašanās vietas vai datuma izmainīšanu par nepatiesu informācijas sniegšanu uzskata mazāk nekā puse no aptaujātajiem (attiecīgi 46% un 48%), bet attēla izmainīšanu, izmantojot filtrus vai speciālas lietotnes – vien 38% respondentu.

Sociālie mediji sastāda ļoti lielu daļu no jauniešu ikdienas dzīves un daļēji arī veido viņu realitāti. Tādēļ Samsung Galaxy A sērijas modeļi ir radīti īpaši piemēroti tieši aktīvai jauniešu ikdienai – saziņai ar draugiem, informācijas ieguvei, savu hobiju attīstīšanai, tai skaitā sava digitālā satura veidošanai. Tomēr šī satura veidošana un arī patērēšana nes līdzi būtisku atbildību. Šodien sociālo mediju vide ir informācijas pārbagāta un ir ārkārtīgi svarīgi spēt tajā saglabāt savu kritisko vērtējumu, analizēt redzēto un lasīto, izdarot secinājumus par to, vai informācija ir patiesa vai nē un attiecīgi rīkojoties.

“Kā redzam pēc aptaujas, vairāk nekā trešdaļa jauniešu atsevišķas informācijas izmaiņas neuzskata par nepatiesas informācijas sniegšanu. Un viņiem var piekrist – protams, ne vienmēr filtru lietošana vai citāda ikdienas izskaistināšana ir kaitnieciska. Tomēr jāpatur prātā, ka vispirms pašiem jāspēj kritiski izvērtēt citu lietotāju saturs – arī, lai tas neietekmētu paša jaunieša pašapziņu. 23% respondentu norādīja, ka citu lietotāju saturs liek vai visdrīzāk liek justies sliktāk par sevi. Šeit būtu svarīgi atcerēties visas tās nianses, ko neuzskatām par nepatiesām ziņām, bet, kas var ietekmēt satura uztveri – filtru izmantošana vai nepatiesa norādītā atrašanās vieta. Ne vienmēr ziņa ar perfekta izskata slavenību, kas norāda, ka dodas uz aizraujošu ballīti, ir tieši tāda, kā izskatās,” par aptaujas rezultātiem stāsta Samsung komunikācijas vadītāja Baltijā Līga Bite.

Tāpat, 22% no aptaujātajiem norādījuši, ka arī paši savu dzīvi sociālajos medijos atspoguļo labāku, nekā tā ir realitātē, turklāt šī tendence ir izteiktāka sievietēm – 25%, kamēr vīriešiem – 17%. Tam būtu jāraisa pārdomas par to, kā vērtēt citu cilvēku saturu, vienmēr paturot prātā, ka saturs var būt mākslīgi uzlabots.

Vairāk nekā puse aptaujāto (58%) norāda, ka ir saskārušies ar situāciju, kad nepatiesu informāciju ir izplatījis viņu viedokļu līderis vai slavenība, kam viņi seko kādā sociālajā medijā. Tas aktualizē jautājumu par to, kam un kāda atbildība būtu jānes par nepatiesu ziņu publicēšanu vai pārpublicēšanu. Protams, viedokļu līderi var šķist uzticamāki par citiem, kam jaunietis seko, bet nekādā gadījumā nevajadzētu viņu publicētajai informācijai uzticēties viennozīmīgi. Taču, ja tā šķiet tiešām aizdomīga, nepieciešams rīkoties un ziņot sociālā medija administrācijai vai Latvijas Drošāka interneta centram vietnē Drossinternets.

[1] Tiešsaistes aptauju veica “Samsung Electronics Baltics” laikā no 2022. gada 10. aprīļa līdz 20. aprīlim, sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptaujā Latvijā piedalījās 303 respondenti, 303 Lietuvā un 303 Igaunijā, vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top