Visas ziņas

Tendences, kas 2021. gadā veicinās ilgtspējīgu mobilitāti

Tendences, kas 2021. gadā veicinās ilgtspējīgu mobilitāti

Vispasaules pandēmija, ko izraisīja Covid-19 vīrusa uzliesmojums, ir ievērojami mainījis teju ikvienu nozari. Transporta nozare ir viena no tām, kas visvairāk ir cietusi un kurai sniega bumbas efektā ir ietekme uz valsts ekonomisko attīstību kopumā. Vienlaikus – jau tagad ir iezīmējušās tendences virzieniem, kuros doties transporta nozarei un tās spēlētājiem.

Pilsētās mainīsies sabiedriskā transporta izmantošana, lai nodrošinātu drošību un ilgtspējību

2021. gadā galvenā uzmanība tiks pievērsta pilsētu rīcībai apstākļos, kad vakcinācija tikai nesen ir sākusies, un arvien vairāk cilvēki izvēlas doties savās ikdienas gaitās ar personīgo autotransportu, lai tādējādi mazinātu risku inficēties ar Covid-19. Ko pašvaldības darīs, lai šis aspekts nemazinātu gaisa kvalitātes uzlabojumus?

Pēdējā gada notikumi ir likuši mums pārvērtēt sabiedriskā transporta izmantošanu pilsētās. Tie, kuriem absolūti nepieciešams uzturēties pilsētā, biežāk izmanto automašīnas. Savukārt autobusi, tramvaji un vilcieni tiek uzskatīti par salīdzinoši nedrošu pārvietošanās līdzekli. Kaut gan braukšana automašīnā šķiet drošāka, to īpatsvara pieaugums var ietekmēt kopējo gaisa kvalitāti it īpaši lielpilsētās. Īstermiņā būtiska ietekme būs plašākai elektrodivriteņu un velosipēdu izmantošanai. Tomēr velosipēdus nevar īsti uzskatīt par universālu vietējās mobilitātes risinājumu. 2021. gadā plašāks atbalsts būs jāsniedz sabiedriskā transporta nozarei.

Valdībām, kuras patiešām vēlas risināt klimata pārmaiņas, noteikti būs jāatbalsta sabiedriskā transporta nozares attīstība, tajā arvien vairāk ietverot ilgtspējīgus risinājumus. Būtiska nozīme būs pieejamajam budžetam – publiskie līdzekļi arī turpmāk būs jānovirza šīs nozares atbalstam, jo tieši tas nākotnē ļaus cilvēkiem pārvietoties, radot zemākas oglekļa emisijas.

Valdības ir spiestas vairāk pievērsties dekarbonizācijai

Tā kā Baltajā namā ir jauns saimnieks, mēs varam optimistiskāk raudzīties uz klimata mērķu sasniegšanu globālā līmenī. Covid-19 pandēmija pasaulei ir radījusi vienlaikus divas problēmas — jātiek galā ar vīrusa izplatības ekonomiskajām sekām un jāpāriet uz ilgtspējīgāku nākotni bez liekas kavēšanās. Tas nozīmē arī ilgtspējīgāku mobilitāti, kas turklāt radītu jaunas darbvietas.

Elektrifikāciju nevar paveikt vienā dienā, jo ir noteikti šķēršļi, tostarp ar attālums, ko var nobraukt ar vienu uzlādi, kā arī pati uzlādēšana un cena. Tāpēc pasaule attīstīsies noteiktā virzienā, kurā ietilpst arī mobilitātes elektrifikācija un alternatīvo degvielu izmantošana.

2021. gadā valdībām būs jārada labvēlīgāki apstākļi, lai tiktu ieviesti ilgtspējīgi mobilitātes risinājumi, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo degvielu izmantošanu kravu pārvadājumu jomā, lai tuvotos klimatneitralitātes sasniegšanai.

Lai veicinātu atjaunojamās degvielas plašāku izmantošanu, noteicošais būtu valdības rīcība, kas padarītu šo degvielu ekonomiski izdevīgāku gan patērētājiem, gan transporta nozares “smagsvariem”. Tehnoloģijas turpinās attīstīties, bet valdībām ir jādod skaidrs signāls par to apņemšanos nākotnē dekarbonizēt transporta nozari.

Atveseļošanās no Covid veicina progresīvu tehnoloģiju ieviešanu

Covid pandēmija nenoliedzami ir ietekmējusi daudzas transporta nozares jomas (kā piemēru varu minēt kaut vai aviāciju), bet pandēmijas ietekmē nozarē arī ir ātrāk ieviestas jaunas tehnoloģijas, tostarp attālināts darbs un platformas, kas atbalsta virtuālas sanāksmes un konferences. Vīruss veicinās jaunu inovāciju rašanos, kas, savukārt, sekmēs stabilākas vides izveidi mobilitātei kā pakalpojumam.

Cilvēkiem 2021. gadā atgriežoties pilsētās, varētu atjaunoties pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas nodrošina informāciju par sabiedrisko transportu, braukšanu, autostāvvietām un ceļu stāvokli, kā arī piedāvā kopbraukšanas iespējas. Esam arī pamanījuši izaugsmi mikro mobilitātes jomā (dažādi nelieli, viegli transportlīdzekļi, piemēram, elektriskie motorolleri un velosipēdi — gan personu īpašumā, gan kā koplietošanas pakalpojumi arī pie mums Latvijā), jo ir pieaugusi nepieciešamība pēc sociālās distancēšanās un aktīviem pārvietošanās līdzekļiem, un paredzams, ka 2021. gadā šī tendence turpināsies.

Daudzas kopienas Eiropā iegulda infrastruktūrā un politikās, kas atbalsta mikro mobilitāti. Tas nozīmē zemāku ātruma ierobežojumu ieviešanu noteiktās ielās un pat veselās lielpilsētās, kā arī izmaiņas ielu malu izmantošanā — tās no autostāvvietām tiek pārveidotas par preču piegādes zonām, āra kafejnīcām un tirdzniecības vietām. Šis jaunais ilgtspējīgās mobilitātes posms ļaus labāk nodrošināt sociālo taisnīgumu, jo vīruss ir izgaismojis dažādas netaisnības, visā pasaulē ienesot izmaiņas pilsētu funkcionēšanā. Šādas izmaiņas padarīs pārvietošanos taisnīgāku, efektīvāku un tīrāku, kā arī ļaus neizšķiest resursus.

Būtiski ieguldījumi pētniecībā sagatavos fosilās degvielas norietam

Līdz ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 26. sesiju jeb COP26, paredzams, ka šogad būtiski pieaugs ar transporta nozari saistītu pētījumu skaits. Būs nepieciešami vērā ņemami ieguldījumi, lai izveidotu pamatus pārējai prom no fosilās degvielas. Tas nozīmē uzlādes staciju tīklu pieaugumu, elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru tehnoloģijas — nav runa par pētījumiem agrīnā stāvoklī, bet gan par tādiem, kas jau ievieš reālus produktus tirgū.

Transporta nozares dekarbonizācijas jomā izmaiņām jābūt visaptverošām. Daudzas attīstītās valstis jau ir sasniegušas “ceļošanas maksimumu”. Nākotnē būs vērojams pakāpenisks pieprasījuma samazinājums pēc pasažieru un kravu pārvadājumiem, tāpēc izmaiņas transporta efektivitātē ļaus samazināt emisijas. Tomēr attīstības valstīs tas tā var nebūt, un jādara viss iespējamais, lai tam pietuvotos.

Kas attiecas uz aviācijas tirgu, Covid-19 pandēmija to ir faktiski apstādinājusi. Kaut gan mazāk lidmašīnu debesīs nozīmē arī mazāk emisiju, izdzīvojušajām aviosabiedrībām būs jāatrod veids, kā padarīt savu darbību videi draudzīgāk un ilgtspējīgāku. Piemēram, aviācijā atjaunojamās aviācijas degvielas izmantošana ir krietni iespējamāka nekā elektrifikācija.

Klimata pārmaiņas palielina pieprasījumu pēc atjaunojamās degvielas

Cilvēcei paliek arvien mazāk laika, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā paredzētos CO2 emisiju samazināšanas mērķus. Tāpēc plašāk var tikt ieviestas vecās transporta pārvaldības metodes. Tradicionālā satiksmes plānošana, samazināts ceļu transporta apjoms – daudzi no šiem paņēmieniem joprojām nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās.

Nākamajā desmitgadē transporta ilgtspējas nodrošināšanai ievērojama loma būs elektrifikācijai. Lai gan elektrisko transportlīdzekļu ieviešana sauszemes transporta un pārvadājumu jomā ir ļoti svarīga, mēs nevaram vienkārši turpināt izmantot fosilo degvielu, kamēr elektrifikācija vēl tikai tiek attīstīta.

Maz ticams, ka atjaunojamā degviela mūsu ceļā uz elektrifikāciju tiks vienkārši aizmirsta. Paredzams, ka 2035. gadā sauszemes transporta nozarē atjaunojamās degvielas patēriņš sasniegs maksimumu, bet pēc tam, cerams, liela daļa pāries uz elektrifikāciju. Bet līdz ar atjaunojamās degvielas ražošanas jaudu pieaugumu mēs varēsim izvērtēt tās izmantošanu gaisa un jūras transportā. Tas arī nozīmēs efektīvāku ilgtspējības sertifikāciju izmantotajai biomasai, kā arī labāku izpratni par to, kā tiek iegūtas izejvielas.

Par “Neste”

Neste (NESTE, Nasdaq Helsinki) rada risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām un ātrākai pārejai uz aprites ekonomiku. Mēs pārstrādājam atkritumus, pārpalikumus un inovatīvas izejvielas atjaunojamās degvielās un ilgtspējīgās izejvielās plastmasai un citiem materiāliem. Mēs esam pasaules vadošais atjaunojamās dīzeļdegvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotājs, kas attīsta ķīmisko vielu pārstrādi, lai cīnītos ar plastmasas atkritumu problēmu. Mūsu mērķis ir līdz 2030. gadam palīdzēt klientiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot mūsu atjaunojamos un aprites ekonomikas risinājumus vismaz par 20 miljoniem tonnu ik gadu. Kā tehnoloģiski attīstīts augstas kvalitātes naftas produktu pārstrādātājs ar apņemšanos līdz 2035. gadam sasniegt oglekļa neitrālu ražošanu, mēs ieviešam arī atjaunojamas un pārstrādātas izejvielas, piemēram, plastmasas atkritumus. Mēs pastāvīgi esam iekļauti pasaules ilgtspējīgāko uzņēmumu sarakstā Dow Jones ilgtspējības indeksā un Global 100 sarakstā. 2019. gadā Neste ieņēmumi bija 15,8 miljardi eiro, un 82% no uzņēmuma peļņas guva atjaunojamie produkti. Lasīt vairāk: neste.com

Par SIA “Neste Latvija”

SIA “Neste Latvija” ir “Neste” korporācijas meitas uzņēmums, kas Latvijā strādā jau 31 gadus. SIA “Neste Latvija” ir viens no mūsdienīgu degvielas tirdzniecības standartu aizsācējiem Latvijā. Uzņēmums nodarbojas ar “Neste” ražotās degvielas mazumtirdzniecību, degvielas un šķīdinātāju vairumtirdzniecību, kā arī naftas produktu uzglabāšanu un pārkraušanu Rīgas terminālī. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums Latvijā ir investējis vairāk nekā 70 miljonus eiro. “Neste” DUS tīklu Latvijā veido 76 stacijas visā valstī. Vairāk: www.neste.lv

Armands Beiziķis  – SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top