Ziņas

Ukraina: kriptovalūtu perspektīvas 2019. gadā

Ukraina: kriptovalūtu perspektīvas 2019. gadā

 

Pēc ekspertu aplēsēm – Ukraina, kā arī vairākas citas valstis, ieņem līderpozīcijas blockchain tehnoloģiju izstrādes un attīstības jomā. Saskaņā ar statistiku – katram desmitajam valsts iedzīvotājam pieder kriptovalūtas.  2018. gadā ukraiņi pārvaldīja kriptovalūtas 98,7 mljrd. grivnu apmērā (3,5 mljrd. $). Ukrainas kompānijas, kas strādā ar digitālajiem aktīviem, kopš 2017. gada ir piesaistījušas investīcijas vismaz 160 milj. dolāru apmērā.

Jāatzīmē, ka daudzām starptautiskām inovāciju kompānijām ir ukraiņu saknes: starp izveidotājiem vai izstrādātājiem ir ukraiņi, vai arī viņi strādā Ukrainas birojos. Tomēr – likumdošanas bāzes trūkuma dēļ tādas kompānijas bieži vien nevar oficiāli strādāt Ukrainas jurisdikcijā.

Pēc Asociācijas “Ukrainas blockchain” prezidenta un valstī pirmās kriptovalūtu biržas KUNA.io dibinātāja Mihaila Čobanjana teiktā – Ukrainas gadījumā ir nevietā runāt par kriptovalūtu “legalizāciju”, jo šeit tās ir absolūti legālas – drīzāk runa ir par tirgus standartizāciju.

Čobanjans stāsta:

“Attiecībā uz Radā iesniegto 14.09.2018. likumprojektu Nr. 9083 (“Par grozījumu ieviešanu Ukrainas Nodokļu kodeksā par nodokļu piemērošanu darījumos ar virtuālajiem aktīviem”), pie kura mēs strādājām, es gaidīju, ka par to nobalsos līdz 2018. gada beigām. Diemžēl – tas nenotika. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmais – mūsu valsts ir pakļauta lielo kreditoru ārējai vadībai, un bez “atļaujas” mūsu valdība neko nedara. Mēs saņēmām slepenu informāciju par likumprojekta neizskatīšanas iemesliem. It kā vajadzēja konkrētu valsts institūciju (nevēlos tās norādīt) apstiprinājumu, kas atsaucās uz to, ka tām vispirms jākonsultējas ar PVF, un tikai pēc tam tās varēs apstiprināt vai neapstiprināt šo likumu.

Tikai ar tādu atbalstu no to puses likumam ir izredzes nokļūt pirmajā lasījumā Augstākajā Radā.

Tāpēc konstatējam, ka tuvākajā laikā likuma mums nebūs. Bet, ja jau mums gaidāmi divi vēlēšanu raundi – tad līdz 2020. gada sākumam kriptovalūtu tirgus standartizācijā Ukrainā nekas nemainīsies”.

Atgādinām, ka pērnā gada 14. septembrī Ukrainas Augstākajā Radā tika reģistrēts likumprojekts “Par grozījumu ieviešanu Ukrainas Nodokļu kodeksā par nodokļu piemērošanu darījumos ar virtuālajiem aktīviem Ukrainā”. Dokumenta autori bija dažādu frakciju pārstāvji, tostarp tā dēvētie “eirooptimisti” – “jauno politiķu” grupa, Eiropas integrācijas atbalstītāji, kuri parlamentā ienāca pēc 2014. gada Cieņas revolūcijas.

Likumprojekta paskaidrojumā deputāti norādīja uz nepieciešamību piešķirt kriptovalūtām skaidru juridisko statusu. Viņi arī atgādināja, ka 2014. gadā Ukrainas daļā bija aptuveni 30% no pasaules bitkoinu maininga, tomēr likumdošanas bāzes un īpašuma aizsardzības instrumentu trūkuma dēļ Ukrainas maineri tagad izvēlas nodarboties ar biznesu citās valstīs.

Likumprojekts paredzēja, ka no 2024. gada 1. janvāra kompāniju peļņa no virtuālo aktīvu darījumiem tiks aplikta ar nodokli pēc 18% bāzes likmes, bet digitālo aktīvu tirgus tiesiskā regulējuma tapšanas periodā (proti – uz laiku līdz 2024. gada 31.decembrim) nodokļa likme kompānijām šim peļņas veidam bija 5%.

Fizisko personu peļņu no kriptovlūtu darījumiem deputāti piedāvāja aplikt ar nodokļiem pēc 5% likmes.  Saskaņā ar likumprojektu, nodokļu maksātājam – fiziskai personai būs patstāvīgi jāatbild par peļņas aprēķinu un ienākumu nodokļa samaksu.

Diemžēl, pēc Čobanjana datiem, šis likumprojekts faktiski ir atlikts tālākajā plauktā līdz 2020. gadam – politisku iemeslu dēļ.

Pēc Ukrainas jurista Ņikitas Novikova – blockchain prakses JUK Juscutum speciālista vērtējuma – pasaules regulatoru pieejās ievēroti trīs virzieni: kripto projektu ieejas barjeras pazemināšana un investīciju piesaiste (Malta, Gibraltārs, Šveice); regulatoru politikas un nacionālo tehnoloģisko investīciju izmantošana valstiskās ietekmes aizsardzībai (Ķīna, KF); stabilas prakses un likumu ievērošana, lai saglabātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu patērētāju tiesības (ASV, Lielbritānija).

Novikovs uzskata:

“Ukrainai efektīvākais risinājums būtu tādu valstu – kā Malta, Gibraltārs un Šveice – pieejas piemērošana, proti – kripto projektu ieejas barjeras pazemināšana un investīciju piesaiste.”

Čobanjans, komentējot situāciju ar kriptovalūtu regulējumu Ukrainā, saka:

“Progresīvā pasaule pagaidām virzās uz priekšu, un mēs no tās sākam atpalikt. Bet pagaidām viss nav tik kritiski, jo tehniski mēs vienalga esam līderpozīcijās. Bet, diemžēl, visi šie labumi iet nevis uz mūsu kasi, bet uz tādu valstu kasi – kā Singapūra, Šveice, Malta, Gibraltārs, Lielbritānija, ASV un citas valstis, kurās jau ir saprotami spēles noteikumi”.

Kas attiecas uz oficiālajiem resoriem, tad Ekonomiskās attīstības ministrija jau ir iniciējusi kriptovalūtu “legalizāciju” Ukrainā – tas atspoguļots Valsts politikas virtuālo aktīvu sfēras koncepcijā, kuru resors iesniedza sabiedriskai apspriešanai. Koncepcijas realizācija paredzēta divos posmos periodā līdz 2021. gadam. Valsts Finanšu ministrija varēs noteikt kriptovalūtu darījumu nodokļu aplikšanas veidu tikai pēc juridiskā statusa piešķiršanas tām.

 

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top