Vai Krievija ir iegādājusies ballistiskās raķetes no Ziemeļkorejas un ar tām apšauda Ukrainu?
ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs (John Kirby) paziņoja, ka saskaņā ar izlūkdienestu ziņojumiem Krievija ir iegādājusies ballistiskās raķetes no Ziemeļkorejas un 2023. gada 30. decembrī, kā arī 2024. gada 2. janvārī ar tām apšaudīja Ukrainu. Šajā sakarā noskaidrosim, kādas ballistiskās raķetes ir KTDR krājumā un cik bīstamas tās ir.
Vispirms mums jāpievērš uzmanība tam, ka Krievija jau kopš 2022. gada meklē ballistisko raķešu piegādātājus. Tā kā pašu ražotās šādas funkcionalitātes raķetes, jo īpaši prettanku raķešu sistēmas Iskander 9M723/9M728, ir ārkārtīgi ierobežotā skaitā, bet pieprasījums pēc tām ir liels.
Maskava visu šo laiku ir arī centusies iegūt līdzīgus iznīcināšanas līdzekļus no Irānas. 2022. gadā parādījās pirmā informācija, ka Krievija ir ieinteresēta Irānas ballistiskajās raķešu Fateh-110 un Zolfaghar iegādē, taču, kā parādīja laiks, Teherāna nesteidzās nodot šos ieročus, un Phenjana to ir apsteigusi.
Attiecībā uz Ziemeļkorejas raķetēm jāatzīmē vairāki svarīgi aspekti:
- Gandrīz visas tās ir balstītas uz padomju, Ķīnas un Krievijas modeļiem, tāpēc to īpašības ir ļoti līdzīgas.
- Ziemeļkorejas raķešu oficiālie raksturlielumi ir kā pūznis, kas izstiepts pāri zemeslodei, jo neviens nezina, cik lielā mērā tie atbilst realitātei.
- KTDR ir tik noslēgta valsts un visa informācija par tās izstrādnēm ir tik slepena, ka pat to raķešu apzīmējumi ir tikai Rietumu klasifikācijas, bet ne reāli
Mums būtu jāapskata raķetes, par kurām Krievijas propaganda sāka ļoti aktīvi runāt uzreiz pēc Sergeja Šoigu vizītes Phenjanā, kā arī Kim Čenuna ierašanās Krievijā. Tieši tajā laikā Krievijas specializētajās platformās un plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par Ziemeļkorejas gatavību nodot raķetes KN-9 un KN-25 Krievijas Federācijai. Lai gan tās nav ballistiskās raķetes, bet gan attiecīgi 300 mm un 600 mm raķetes, jau šī perspektīva lika Krievijas Z-patriotiem priecāties kā trakiem suņiem.
Pirms pāriet pie ballistikas apskata, jāpiebilst, ka KN-9 ir 300 mm raķete, kas ir BM-300 Smerch analogs, un tās izstrādes platforma bija ne tikai padomju 9M55 raķešu līnija, bet arī ķīniešu A-100, aizgūstot palaišanas iekārtas koncepciju no Ķīnas Weishi SY300.
Cik saderīgas ir KN-9 raķetes ar BM-300 Smerch, īpaši ņemot vērā atšķirības pat starp klasiskajiem 152 mm un 122 mm šāviņiem, ir grūti pateikt, bet pāriesim pie ballistikas.
KN-23 (Hwasong-11Ga)
Visticamāk, šī raķete tika izmantota, lai 30. decembrī un 2. janvārī uzbruktu Ukrainai. Raķetes atlūzās ir ļoti līdzīgas ar Krievijas zeme-gaiss raķešu aizsardzības sistēmas 9M723 Iskander raķetēm, uz kuras bāzes tā tika radīta, kā arī vairākas konstrukcijas atšķirības atsedza tās piederību KN-23. Piemēram, Ziemeļkorejas raķetes astes gāzes dinamisko stūres ierīču forma ir īsāka nekā Krievijas analogam, tās ir taisnstūra formas un ar nogrieztiem stūriem, savukārt 9M723 raķetei ir noapaļoti stūri.
KN-23 pirmo reizi KTDR tika parādīta 2019. gadā, un tolaik tā uzreiz piesaistīja Rietumu ekspertu uzmanību ar savu pārsteidzošo līdzību ar Krievijas raķeti 9M723. Tajā laikā Krievija stiprināja kontaktus ar Irānu un KTDR, tostarp nododot šīm valstīm vairākas tehnoloģijas, tostarp raķešu tehnoloģijas.
Tieši pēc 2014. gada Irānas un Ziemeļkorejas raķešu programmas veica vēl nepieredzētu lēcienu, un KN-23 norādīja uz kādu, kas atbalsta represīvus režīmus pasaulē. Taču starptautiskā sabiedrība uz šo problēmu nereaģēja.
Runājot par KN-23 parametriem, saskaņā ar atklātos avotos publicētajiem datiem tās darbības rādiuss ir 690 km, 500 kg kaujas galviņas masa un kopējā masa – 3,4 tonnas. Visas šīs īpašības, izņemot kaujas galviņas masu, ir daudz labākas nekā Krievijas 9M723 TTX, kas jau rada šaubas par informācijas patiesumu.
Ziemeļkoreja 2019. gadā uz 9M723 bāzes izgatavoja raķeti, kas pārspējot 9M723, un Krievija 4 gadu laikā nespēja sasniegt tādus pašus rādītājus? Vai tiešām? Starp citu, šīs raķetes demonstrējošo un “ienaidnieka biedēšanas” palaišanas laikā augustā tā nolidoja 430 km, tātad ir par ko domāt vai Ziemeļkorejas plātīšanās ar savām raķetēm ir patiesa.
KN-24 (Hwasongpho-11Na)
Šī raķete ir ļoti līdzīga ASV raķetei MGM-140 ATACMS, ar galveno atšķirību, ka tās aizmugurē uzstādītās aerodinamiskās spuras ir fiksētas, nevis salokāmas kā ATACMS, un tādēļ to nepieciešams izšaut no taisnstūra formas palaišanas konteineriem. Tā ir arī lielāka nekā ATACMS.
Saskaņā ar specifikācijām šai raķetei ir:
- darbības rādiuss – 400 km;
- kaujas galviņas masa – 400-500 kg;
- lidojuma ātrums – 6,2 mahi (2,1 km/s).
KN-24 ir uzlabota KN-02 Toksa (Hwasong-11) versija, kuras pamatā ir padomju raķete Tochka-U OTR. Uzlabojumi tika veikti, izmantojot vairākas tehnoloģijas, kas tika izmantotas KN-23 – jo no šīs raķetes tika aizgūta paātrinātāja sistēma. Citiem vārdiem sakot, KN-24 (Hwasongpho-11Na) ir padomju Tochka-U MLBM, kas uzlabota ar Iskander tehnoloģiju.
KN-18
Par KN-18 ir ļoti maz informācijas. Šī raķete, kas tika demonstrēta 2017. gada 15. aprīlī militārajā parādē Phenjanā un uz izmēģinājuma poligonu tika sūtīta tikai 2017. gada 28. maijā. Izšauta no Wonsan uz Japānas pusi, tā lidoja 450 kilometrus, pirms nokrita jūrā.
Tiek uzskatīts, ka KN-18 pamatā ir R-17 Elbrus SRBM raķete, taču tai ir manevrēšanas galviņa (MaRV). Raķetei ir nelieli priekšējie stabilizatori nesējraķetes pamatnē, kas ļauj manevrēt ar kaujas galviņu un sasniegt lielāku precizitāti. Pateicoties tam, tai var būt diezgan augsta precizitāte, neraugoties uz morāli un tehniski novecojušu platformu.
Hwasong-5
Arī šo raķešu bāze ir padomju R-17 MLRS Elbrus, kas 80. gados ar Ēģiptes starpniecību tika nodotas KTDR. Savukārt KTDR tajā laikā (ne bez Ķīnas palīdzības) izdevās uzlabot Isajeva dzinēju un palielināt raķetes darbības rādiusu līdz 340 kilometriem ar nemainīgu 1000 kilogramu smagu kaujas galviņu.
Irāna 1985. gadā no Ziemeļkorejas iegādājās aptuveni 100 raķešu Hwasong-5, pateicoties kurām Irāna varēja izstrādāt savu raķeti Shahab-1. 1989. gadā Apvienotie Arābu Emirāti iegādājās Hwasong-5 no Ziemeļkorejas, bet ātri vien samaksāja par to. Nē, nevis sankcijas, bet gan par to, ka raķetes bija jāizņem no aprites, jo raķešu kvalitāte bija ļoti slikta. Vēlāk Ziemeļkoreja 2008. gadā nodeva Hwasong-5 tehnoloģiju Mjanmai.
2017. gadā tika izmēģināta uzlabota raķete Hwasong-5 ar ļoti augstām manevrēšanas spējām, ko nosauca par KN-21. KN-21 (Hwasong-5) manevrētspēja ļāva tai būt precīzākai, bet pēc šiem izmēģinājumiem Phenjana koncentrējās uz KN-23 .
Hwasong-6
Šī raķete ir Hwasong-5 uzlabojums, un tās pamatā ir R-17 Elbrus SLCM. Hwasong-6 atšķiras no tās priekšgājējas ar lielāku darbības rādiusu – 500 km, bet samazināts kaujas galviņas svars līdz 770 kg. Raķetes korpusa garums tika palielināts arī tāpēc, lai tajā ietilptu par 25 % lielāka degvielas rezerve.
Deviņu gadu laikā Ziemeļkoreja ir saražojusi līdz 1000 šādu raķešu, no kurām puse tika eksportēta uz Irānu, Sīriju un Jemenu.
2017. gadā raķetei tika veikta modernizācija, kas padarīja to manevrētspējīgāku, uzlaboja precizitāti un vispārējā nomenklatūrā ieguva apzīmējumu KN-21.
Hwasong-7/9
Tās ir šā tipa raķešu līnijas turpinājums, kas radītas uz padomju raķetes R-17 Elbrus SORTK bāzes.
Saskaņā ar šo raķešu raksturlielumiem tām piemīt:
- darbības rādiuss – 1000 kilometri;
- ICBM masa – līdz 500 kg;
- lidojuma ātrums – līdz 7 Mahiem.
Secinājumi
Nav nekāda pamata neticēt Džona Kērbija ziņojumam, jo visi fakti tieši uz to arī liecina. Ziemeļkorejai ir plašs dažādu veidu ballistisko raķešu klāsts, kas balstīts uz padomju, Ķīnas un Krievijas tehnoloģijām. Svarīgi ir tas, ka dažas no šīm raķetēm ir radītas KTDR vai arī tām ir veikta dziļa modernizācija, kas ļāva uzlabot to veiktspēju pēc 2014. gada. Tas notika KTDR un Krievijas tuvināšanās laikā.
Dažas no raķetēm, piemēram, KN-23, ir gandrīz precīza Krievijas raķetes 9M723 kopija. Taču gadiem ilgi starptautiskā sabiedrība pievēra acis uz to, ka ar Krievijas līdzdalību Ziemeļkoreja militarizējas. Rezultātā Ziemeļkorejas raķetes ne tikai veiksmīgi eksportēja, bet arī tika izmantotas karos un konfliktos – šobrīd arī Ukrainā.
Pēdējo desmitgažu laikā Ziemeļkoreja ir spējusi ne tikai saražot simtiem un pat tūkstošiem ballistisko raķešu, bet arī piegādāt tās daudzām valstīm, ar kurām Krievijai ir labas attiecības, kas neizslēdz iespēju, ka Maskava mēģinās iegūt šos līdzekļus arī no šiem “partneriem”.
