Vai saules gaisma ietekmē cilvēka produktivitāti?
Pete Linforth/Pixabay
Tas, cik labi cilvēks spēj domāt un kopumā jūtas – lielā mērā ir atkarīgs no apkārtējiem apstākļiem. Iedomājieties, ka jums katru dienu nāktos strādāt smacīgā pagraba telpā ar parastu kvēlspuldzes apgaismojumu – uzreiz kļūst kaut kā neomulīgi. Tieši tāpēc tādas kompānijas – kā Google un Facebook – cenšas nodrošināt saviem darbiniekiem tīrus un labi apgaismotus birojus ar lieliem logiem. Daudzos pētījumos zinātnieki ir noskaidrojuši ciešu savstarpējo sakarību starp dabiskā apgaismojuma līmeni birojos un cilvēku produktivitāti. Amerikas Dienvidkarolīnas štata zinātnieku veiktā jaunā zinātniskā darba rezultāti parāda, ka dabiskā gaisma ne tikai palīdz ātri un efektīvi tikt galā ar darbu, bet arī ievērojami uzlabo nakts miegu. Bet kādā veidā saules gaisma mūs tā ietekmē?
Saules noderīgums
Saules gaisma galvenokārt ir noderīga tādēļ, ka tā palīdz mūsu organismam ražot D vitamīnu. Nokļūstot uz mūsu ādas, saules ultravioletais starojums izraisa ķīmiskus procesus cilvēka ādā – kā rezultātā veidojas holekalciferols (tas pats D vitamīns). Pati par sevi šī viela ir neaktīva – vispirms tā pa asinsriti iekļūst nierēs un aknās, bet pēc tam pārvēršas par aktīvo vielu kalcitriolu.
Saule – tik tāla, bet tostarp mums ļoti nepieciešama zvaigzne
Iepriekš minētajam kalcitriolam ir galvenā loma citas mūsu organismam svarīgas vielas – kalcija – asimilēšanā. Šis ķīmiskais elements atbild par kaulu stiprumu, kā arī par informācijas pārsūtīšanas ātrumu uz smadzenēm. Rezultātā cilvēks, kurš uzturas dabiska apgaismojuma apstākļos, ir fiziski spēcīgāks un saprot labāk nekā tie, kuri strādā noslēgtās telpās un reti redz saules starus.
Saules gaisma stiprina ne tikai ķermeni, bet arī garu
Zinātnisko pētījumu gaitā zinātnieki atklāja, ka, reti saskaroties ar saules gaismu, cilvēki ir vairāk pakļauti depresijai, cieš no paaugstināta asinsspiediena un locītavu sāpēm. Kalciju, protams, var saņemt ar tādiem produktiem – kā piens, olas un zivis – taču tas neglābj cilvēku no nepieciešamības vismaz pāris stundas dienā uzturēties ārā. Pārmērīgs piena produktu vai speciālu preparātu patēriņš var izraisīt pārmērīgu kalcija daudzumu, kas izraisa stipras slāpes, nelabumu, vājumu un biežu urinēšanu. Kopumā ņemot – visā svarīga ir mēra sajūta.
Kā uzlabot miegu?
ASV zinātnieki nesen atklāja, ka bez produktivitātes darbā dabiskais apgaismojums cilvēkiem nodrošina arī ilgāku un labāku miegu. Saskaņā ar International Journal of Environmental Research and Public Health datiem – to izdevās pierādīt nelielā eksperimentā, kas tika veikts kādā birojā Anglijas pilsētā Daremā.
Pētnieki izvēlējās divas vienāda lieluma biroja telpas un ieviesa divas izmaiņas. Pirmā biroja logiem tika uzstādītas žalūzijas, kas neļauj saules stariem iekļūt telpā. Otrajā birojā logi tika aizlīmēti ar īpašu plēvi, kas brīvi caurlaiž saules starus, bet novērš atspīdumu veidošanos, kuri var traucēt, strādājot ar datoriem. Sanāca divi biroji: viens tumšs, bet otrs – gaišs.
Divas biroja darbinieku grupas šajās telpās pastrādāja vienu nedēļu, bet otrajā nedēļā samainīja birojus. Visu šo laiku pētnieki rūpīgi uzraudzīja viņu veselības stāvokli. Galvenokārt viņiem interesēja – cik ilgi un ciešā miegā viņi guļ. Šos datus apkopot viņiem palīdzēja aproces, kas paredzētas cilvēku fiziskās aktivitātes izsekošanai nakts miega laikā.
Pēc eksperimenta veikšanas un miega rādītāju salīdzināšanas zinātnieki veica ļoti interesantu atklājumu. Izrādījās, ka, strādājot gaišā telpā, cilvēki katru nakti gulēja par 37 minūtēm vairāk. Viņi nekavēja darbu – tikai viņu miegs bija daudz dziļāks un ļāva organismam labāk sagatavoties jaunai dienai. Pētījuma laikā darbinieki arī katru dienu risināja āķīgus uzdevumus – gaišā biroja darbinieki ar katru dienu uzlaboja savus rezultātus. Kopumā nedēļas beigās viņu garīgās spējas uzlabojās par 42%.
Tie ir divi pierādījumi tam, ka dabiskā gaisma ir noderīga cilvēka pašsajūtai. Tikai jāatceras, ka nevar atrasties saules staros ilgi – īpaši periodā no pulksten 12.00 līdz 15.00 dienā, kad ultravioletie stari ir īpaši bīstami. Brīvā dabā obligāti jānēsā saulesbrilles un ķermeņa lielākā daļa jāpiesedz ar apģērbu – arī galvassega ir obligāta.
