Vai tiranozauri patiešām bija tikpat gudri kā primāti?
2023. gadā Vanderbilta universitātes pētnieki atklāja, ka tiranozauri varēja būt tikpat gudri kā primāti vai pat gudrāki. Savā aplēsē viņi izmantoja smadzeņu izmēra attiecību pret dzīvnieka ķermeņa izmēru, kā arī ņēma vērā visticamāko neironu blīvumu.
Protams, šādi atklājumi nav precīzi, jo tie balstās uz fosilo galvaskausu pētījumiem, kā arī salīdzinošās anatomijas metodēm, proti, autori izmantoja datus no dzīviem dzīvniekiem – rāpuļiem, putniem utt. Līdz ar to rodas jautājums, cik lielā mērā pētniekiem bija taisnība savos secinājumos? Uz šo jautājumu atbildēja starptautiska zinātnieku grupa, kas veica precīzāku pētījumu.
Vēl 70. gados zinātnieki secināja, ka tādu dinozauru kā Tyrannosaurus rex prāta spējas bija apmēram tādas pašas kā mūsdienu rāpuļiem. Tomēr 2023. gadā viedoklis par šo fosilo dzīvnieku kognitīvajām spējām tika pārskatīts. Zinātnieki izteica pieņēmumu, ka viņu smadzenes varēja būt līdzīgas putnu smadzenēm. Ja tas patiešām tā ir, tad dinozauri inteliģences ziņā varēja sacensties ar pērtiķiem.
Atgādināsim, ka visus secinājumus par smadzeņu lielumu un uzbūvi zinātnieki izdara, pamatojoties uz fosilo galvaskausu atlējumiem. Tās ļauj novērtēt tajā esošo audu apjomu. Tas nebūt nav ideāls informācijas iegūšanas veids, taču citu, precīzāku metožu nav.
Kā liecina nesen žurnālā The Anatomical Record publicētais pētījums, dinozauri tomēr nav izcēlušies ar īpašu gudrību. Tradicionālais uzskats bija pareizs.
Iepriekšējā pētījumā kļūda radās, nepareizi novērtējot smadzeņu tilpumu. Zinātnieki pieņēma, ka tiranozauriem smadzenes aizpildīja visu endokraniālo dobumu, tas ir, galvaskausa dobumu. Tomēr saskaņā ar jaunāko pētījumu tas patiesībā tā nav.
Smadzenes ne vienmēr aizpilda visu pieejamo dobumu. Tikai putniem tas ir aizpildīts 100 % apmērā. Mūsdienu rāpuļiem, piemēram, krokodiliem un aligatoriem, smadzenes aizpilda tikai 30 procentus dobuma, bet pārējo aizpilda šķidrums. Zinātnieki analizēja dinozauru galvaskausa dobuma formu, īpatnības un secināja, ka smadzeņu un šķidruma attiecība dinozauru galvaskausā ir tuvāka reptiļiem nekā putniem. Tas nozīmē, ka smadzenes bija daudz mazākas, nekā tas tika uzskatīts iepriekšējā pētījumā.
Iepriekšējā darbā zinātnieki ņēma vērā tiranozaura galvas struktūras, kas atrodas smadzeņu dobumā, bet nepiedalās prāta darbībā. Piemēram, šāda struktūra ir ožas sīpols (bulbus olfactorii). Turklāt datos bija nekonsekvence, jo pētnieki izmantoja jaunu un pieaugušu dinozauru paraugus. Tas radīja kļūdas smadzeņu masas un ķermeņa masas attiecībā.
Jaunajā pētījumā komanda novērsa visus iepriekšējo darbu trūkumus un sakārtoja datu kopu. Viņi standartizēja ķermeņa masas aplēses un izslēdza tās struktūras fosilo dzīvnieku galvaskausos, kas nav iesaistītas nervu darbībā. Papildus ožas sīpolam tās ir arī hipofīze un iekšējā auss.
Pamatojoties uz jaunajiem smadzeņu izmēra aprēķiniem, autori novērtēja neironu jeb nervu šūnu skaitu smadzenēs. Viņi konstatēja, ka tiranozauru smadzenēs bija no 250 līdz 1,7 miljardiem neironu. Aptuveni tikpat daudz neironu ir arī krokodilu smadzenēs. Atgādināsim, ka saskaņā ar iepriekšējā pētījumā iegūtajiem datiem tiranozauru smadzenēs bija 3,3 miljardi garozas neironu, t. i., apmēram tikpat daudz kā paviāniem.
Tomēr jāatceras, ka smadzeņu lielums un neironu skaits nav tiešie prāta spēju rādītāji. Neironu skaits un smadzeņu lielums ir atšķirīgs dažādiem dzīvniekiem, bet ne vienmēr korelē ar to intelektu. Tāpēc pat pašreizējais pētījums sniedz tikai aptuvenu priekšstatu par dinozauru iespējamo inteliģenci. Diemžēl to, kādi viņi bija patiesībā, mēs, visticamāk, neuzzināsim.
