Zeme griežas ar prātam neaptveramu ātrumu. Kāpēc mēs to nejūtam?
Tieši šajā sekundē mēs lidojam cauri izplatījumam ar prātam teju neaptveramu ātrumu. Neticami, vai ne? Tomēr tie ir tīrie fakti: Zeme ap savu asi griežas ar aptuveni 1600 km/h lielu ātrumu, ap Sauli tā traucas vēl straujāk, bet kopā ar visu Saules sistēmu mūsu planēta burtiski lido cauri Visumam kosmiskā ātrumā. Neskatoties uz to, mēs mierīgi malkojam kafiju, stāvam autobusa pieturā un nejūtam pat vismazāko šūpošanos. Ja loģiski aizdomājas, tas šķiet pretrunā ar veselo saprātu. Automašīnā vai karuselī jebkuru asāku kustību mēs pamanām acumirklī. Kāpēc ar planētu viss ir citādāk?
Kāpēc cilvēka ķermenis nejūt Zemes rotāciju?
Atbilde no fizikas viedokļa ir reizē vienkārša un eleganta. Viss slēpjas apstāklī, ka cilvēka organisms nespēj uztvert vienmērīgu, pastāvīgu ātrumu. Mūsu maņas reaģē tikai uz paātrinājumu, bremzēšanu vai krasām kustības virziena izmaiņām. Tieši šī iemesla dēļ lidmašīnā dažas minūtes pēc pacelšanās šķiet, ka vienkārši sēžat dīvānā, lai gan patiesībā lidaparāts traucas ar gandrīz 900 km/h ātrumu. Starp citu, tieši tāpēc galamērķī nevar nokļūt ātrāk, ja lido pretēji Zemes griešanās virzienam.
Kad Zeme griežas, tai līdzi kustas absolūti viss: okeāni, mājas, koki, atmosfēra un mēs paši. Nav nekāda “nekustīga” fona, pret kuru mēs varētu šo kustību vizuāli vai fiziski izmērīt.
Tomēr rotācijas ietekme nav pilnībā neredzama. Piemēram, tieši centrbēdzes spēku dēļ Zeme pie ekvatora ir nedaudz platāka (izvirzīta). Tāpat cilvēks uz ekvatora sver nedaudz mazāk nekā polu tuvumā. Tiesa, šī svara atšķirība ir tik niecīga, ka ikdienā to neviens nespēj pamanīt. Ja planēta pēkšņi sāktu griezties ātrāk, tas mainītu ne tikai mūsu svaru, bet arī diennakts garumu, laikapstākļus un ūdens līmeni ekvatora zonā.
Fiziķi to skaidro vienkārši: gravitācijas spēks ir nesalīdzināmi spēcīgāks par planētas rotācijas radīto efektu. Zemes pievilkšanas spēks mūs burtiski “pielīmē” pie virsmas, un rotācijas ietekme uz šī fona vienkārši izgaist.
Kāpēc mūs nenopūš vējš, Zemei tik ātri griežoties?
Uzreiz pēc pirmā jautājuma parasti rodas nākamais: ja jau Zeme griežas tik neprātīgā ātrumā, kāpēc ārā nevalda pastāvīgs viesuļvējš, kas traucas ar simtiem kilometru stundā?
Atbilde slēpjas atmosfērā. Gaiss rotē pilnīgā sinhronitātē ar pašu planētu, tāpēc mēs pārvietojamies tam līdzi. Šeit darbojas tas pats princips, kas automašīnā, kamēr logi ir aizvērti, gaiss salonā šķiet nekustīgs. Bet pamēģiniet izbāzt roku pa logu brauciena laikā, un ātrums uzreiz kļūs fiziski jūtams.
Pats apbrīnojamākais ir tas, cik apbrīnojami plūstoši un vienmērīgi Zeme veic savu ceļu. Ja mūsu planēta pēkšņi apstātos vai kaut uz sekundes simtdaļu palēninātu gaitu, cilvēce to sajustu tajā pašā mirklī. Zinātnieki lēš, ka sekas būtu katastrofālas: gigantiski cunami viļņi, globālas destrukcijas un baisas viesuļvētras pārņemtu planētu acumirklī.
Un tieši šī atziņa ir visnotaļ pārsteidzoša: mēs esam tik ideāli pieraduši pie Zemes kosmiskā skrējiena, ka pamanītu to tikai vienā vienīgā gadījumā, ja kaut kas neatgriezeniski salūztu.
