Mainings

Eksperti atspēkojuši ziņas par bitkoina saistību ar globālo sasilšanu

 

 izmantotās bitkoina energopatēriņa aprēķināšanas metodes ir mākslīgas

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļi ar jaunu spēku sāka tiražēt “šausmu stāstus” par to, ka bitkoins kuru katru brīdi pazudinās planētu maininga augstā elektroenerģijas patēriņa dēļ (ne velti tuvojas Helovīns). 29. oktobrī – savu ieguldījumu diskusijā sniedza ikmēneša zinātniskais žurnāls Nature Climate Change, publicējot rakstu ar nosaukumu “Tikai bitkoina emisijas vien var paaugstināt globālo temperatūru vairāk nekā par 2°C”. Materiāla autori uzskata, ka tas notiks līdz 2033. gadam.

Vietne ThinkProgress intervēja trīs vadošos ekspertus IT sektora elektroenerģijas patēriņa jomā – un viņi visi ļoti kritiski izteicās par žurnāla publicētā pārskata autoru analīzes metodēm un secinājumiem.

Doktors Džons Kumī, kurš vairāk nekā 20 gadus strādā Lourensa Bērklijas Nacionālajā laboratorijā (LBNL), uzskata, ka žurnāla darbinieku izmantotās bitkoina energopatēriņa aprēķināšanas metodes ir mākslīgas.

Kumī saka:

Mēs NEDRĪKSTAM bezrūpīgi ekstrapolēt pēdējos datus par bitkoina energopatēriņa apjoma pieauguma tempiem nākotnē – kā to dara raksta autori. Nepieciešams vēl un vēlreiz uzsvērt, cik bīstamas, bezatbildīgas un maldinošas var būt tamlīdzīgas ekstrapolācijas. Neviens analītiķis, kurš pretendē uz uzticēšanos, nedrīkst veikt nepamatotus secinājumus.

Lai saglabātu temperatūras globālās paaugstināšanās līmeni zem 2°C (3,6°F), nepieciešams risināt atmosfēras piesārņojuma ar ogļskābo gāzi problēmas. Tāda piesārņojuma vaininieki vispirms jau ir transports, būvniecība un rūpniecība. Tāpēc ir bīstami un bezatbildīgi radīt iespaidu, ka it kā ir radies jauns piesārņojuma avots – un cīņā ar to nepieciešams ieguldīt milzīgus spēkus un līdzekļus. Maininga process patiešām ir enerģiju patērējošs, bet cik lielā mērā – tas ir diskutējams jautājums. Piemēram – kāda populāra video autori apgalvo:

Tā kā mainingam nepieciešams liels skaitļošanas apjoms – tam nepieciešams arī liels daudzums elektriskās enerģijas. Skaitļošanas darbietilpība un enerģijas patēriņš pieaug.

Tomēr nepavisam nav vienkārši aprēķināt, cik daudz elektrības visas planētas mērogā tiek tērēts uz katru bitkoina transakciju.

Mašīnbūves jomas speciālists, Ziemeļrietumu universitātes Enerģijas un resursu sistēmanalīzes laboratorijas vadītājs, profesors Eriks Masanets intervijā ThinkProgress atzīmēja, ka “var viegli atspēkot analīzes autoru secinājumus, norādot uz trīs acīmredzamām kļūdām”. Viņš paskaidroja:

Mēs zinām, ka globālais enerģijas sektors atsakās no ogļūdeņražu izmantošanas, bet IT sfēra (tostarp kriptovalūtu mainings) kļūst aizvien energoefektīvāks. Šķiet, ka autori savos konstruējumos nav ņēmuši vērā šīs divas tendences.

Saskaņā ar Masaneta teikto – raksta autoru trešā kļūda ir tāda, ka “viņi uzstāj uz it kā masveida kriptovalūtu izplatību nākotnē, kas izraisīs oglekļa emisiju pieaugumu”.

Viņam piekrīt Lourensa Bērklijas Nacionālās laboratorijas darbinieks Armans Šehabi. Viņš saka:

Šķiet, ka raksta autori savas analīzes pamatā likuši maz ticamu scenāriju: to, kurā bitkoina individuālo transakciju enerģijas patēriņš un elektrības pieprasījuma ģenerētā oglekļa emisija joprojām būs statiski nākamo simts gadu laikā, kamēr bitkoins iegūs masveida izplatību.

Šehabi uzskata – ir absurdi paredzēt, ka šo sistēmu energopatēriņš joprojām būs nemainīgs gadsimta laikā. Šehabi paskaidro:

Tāds pieļāvums ir kopumā absurds, bet tas ir vienkārši neprātīgs saistībā ar mainingu, kura energoefektivitāte dažos pēdējos gados ir palielinājusies desmitkārtīgi vai pat vairāk.

Patiešām – kā arī saka Šehabi – daudzas universitātes un kompānijas pašreiz strādā pie blockchain energoefektivitātes paaugstināšanas, par ko vēl februārī ziņoja televīzijas kanāls CNBC. Daži izstrādātāji cenšas ieviest jaunu validācijas metodi, kas būs daudz mazāk intensīva un enerģiju patērējoša.

Saskaņā ar grāmatas “Skaitļi kļūst par zināšanām” autora Kumī teikto – bitkoina mainings tagad patērē tikai 0,1% no visas pasaules elektrības, kas nedod nekādu iemeslu runāt par draudiem klimatam.

Tādējādi eksperti uzskata, ka bitkoina izraisītā enerģijas (un ekoloģijas) krīze ir mīts. Enerģijas patēriņa problēma patiešām pastāv – tomēr inženieri un zinātnieki strādā, lai to risinātu.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top