Zinātnieki 2 stundu laikā var izveidot cilvēka digitālo kopiju
Zinātnieki jau iepriekš ir pētījuši iespēju ar mākslīgā intelekta palīdzību radīt cilvēku digitālas kopijas. Tas nozīmē, ka mākslīgajam intelektam var būt tāds pats saziņas veids, dzīves uzskats, humora izjūta un citas īpašības, kā cilvēkam, kuru tas kopē. Sākotnēji šī ideja šķita mazliet fantastiska, taču tagad, pateicoties Google un Stenfordas universitātes ekspertu pētījumiem, patiešām ir iespējams izveidot jebkura cilvēka mākslīgā intelekta kopiju, turklāt tikai divu stundu laikā. Šī pieeja ļauj mākslīgajam intelektam atveidot cilvēku ar precizitāti līdz pat 85 %.
Kā darbojas cilvēku mākslīgā intelekta kopijas?
Mūsdienās mākslīgais intelekts tiek izmantots visdažādākajās darbības jomās un cilvēku digitālo kopiju radīšana ir vēl viens solis ceļā uz to izaugsmi.
Pētījums, kas publicēts 15. novembrī, liecina, ka pietiek ar divu stundu interviju, lai radītu intervējamā digitālu kopiju. Šie dati tiek izmantoti, lai apmācītu ģeneratīvo mākslīgā intelekta modeli, kas spēj atveidot sava reālā prototipa uzvedību un personības iezīmes.
Lai novērtētu iegūto MI modeļu precizitāti, zinātnieki veica virkni testu. Pētījuma dalībnieki aizpildīja anketas, veica aptaujas un piedalījās sociālajās un loģiskajās spēlēs. Pēc divām nedēļām tos pašus testus izturēja viņu mākslīgā intelekta analogi. Rezultāti parādīja, ka mākslīgais intelekts sniedza atbildes ar 85% precizitāti.
Mākslīgais intelekts mūzikas radīšanai: ikvienam pieejami arī bezmaksas pakalpojumi
Digitālā personība
Pētījuma veikšanai komanda piesaistīja vairāk nekā 1000 cilvēku. Jautājumi, kas viņiem tika uzdoti, lai radītu digitālo dubultnieku, bija par dzīves vērtībām, personīgo pieredzi un uzskatiem par sociāliem jautājumiem. Autori izmantoja “Vispārējo sociālo aptauju”, lai noskaidrotu sociālās attieksmes, un “Lielā piecnieka personības testu”, lai noteiktu rakstura pamatīpašības.
Dalībnieki spēlēja loģiskās spēles, kurās tika novērtēta uzvedība situācijās, kas saistītas ar resursu sadali. Šāda pieeja ļāva mākslīgajam intelektam ņemt vērā nianses, kuras nevar noteikt, izmantojot standarta aptauju anketas.
Mākslīgā intelekta kopijas izmantošana pētniecībā
Kādēļ vispār ir nepieciešams radīt cilvēku digitālās replikas? Mākslīgā intelekta kopijas paver jaunus apvāršņus cilvēku uzvedības pētniecībai. Šādus modeļus var izmantot dažādās jomās, piemēram, mākslīgais intelekts ļauj pārbaudīt, kā cilvēki reaģēs uz jauniem likumiem, sabiedriskām kampaņām vai izmaiņām sociālajā politikā.
Uzņēmumi var arī prognozēt, kā auditorija reaģēs uz jaunu produktu vai pakalpojumu izlaišanu tirgū. Pēc ekspertu domām, mākslīgā intelekta kopijas palīdzēs pētīt cilvēku uzvedību sarežģītā vidē – dabas katastrofu vai ekonomisko krīžu laikā, bez reāla riska.
Kā norāda pētījuma vadošais autors Jun Sung Paks, nākotnē ir iespējams izveidot daudzus cilvēka digitālos “klonus”, kas spēj pieņemt tādus pašus lēmumus kā tā oriģināls. Tas viss dotu pētniekiem unikālu rīku cilvēka reakciju modelēšanai dažādās situācijās.
Vai emocionālais mākslīgais intelekts būs nākotnes tendence?
Kāpēc mākslīgais intelekts nevar pilnībā atdarināt cilvēku
Neraugoties uz panākumiem, personības replicēšanas tehnoloģijai ar mākslīgā intelekta palīdzību ir arī trūkumi. Lielākais izaicinājums mākslīgajam intelektam joprojām ir uzvedības modelēšana sociālajās mijiedarbībās. Šeit ir jāņem vērā daudzi faktori, tostarp sociālā dinamika un konteksts, kas mākslīgajam intelektam joprojām ir sarežģīti.
Turklāt mākslīgā intelekta kopiju radīšanas tehnoloģija rada bažas par iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Pasaulē jau ir gadījumi, kad mākslīgais intelekts un dziļviltojuma tehnoloģijas ir izmantotas krāpniecībā, manipulācijās un identitātes zādzībās.
Izveidotās digitālās identitātes varētu pielietot, lai maldinātu cilvēkus, vai manipulētu ar viņu lēmumiem. Zinātnieki uzsver, ka šādu tehnoloģiju izstrāde un izmantošana ir stingri jākontrolē.
Kopumā, pēc ekspertu domām, personību mākslīgā intelekta kopiju radīšana ir ne tikai solis uz priekšu tehnoloģiju attīstībā, bet arī iespēja ielūkoties cilvēces nākotnē. Tomēr, lai šīs tehnoloģijas nestu labumu, nevis kaitējumu, ir nepieciešams izveidot skaidru sistēmu to izmantošanai. Tikai tad mēs varēsim pārvērst mākslīgo intelektu par instrumentu, kas palīdz cilvēcei, nevis rada tai jaunus riskus.
