Zinātnieki ir radījuši pasaulē pirmo funkcionējošo grafēna pusvadītāju
Jo tuvāk pasaule tuvojas 1 nm procesa tehnoloģijai, jo vairāk tiek runāts par to, ka pavisam drīz nozarei būs nepieciešams silīcija aizstājējs. Un šķiet, ka zinātnieki ir radījuši vienu jaunu iespēju – grafēnu.
Precīzāk, pats grafēns ir zināms jau gadiem ilgi, taču Džordžijas Tehnoloģiju institūta zinātnieki apgalvo, ka ir radījuši pasaulē pirmo funkcionālo grafēna pusvadītāju. Neraugoties uz tā daudzajām unikālajām īpašībām, grafēnu nav viegli izmantot praksē. Taču zinātnieki pēc 10 gadus ilgiem pētījumiem ir radījuši epitaksālo grafēnu, ko var izmantot ne tikai pusvadītāju ražošanā, bet arī pielietot pašreizējās tradicionālās materiālu apstrādes metodes, kas ievērojami palielina tehnoloģijas komercializācijas iespējas.
Ilgstoša grafēna elektronikas problēma ir tā, ka grafēnam nav pareizas aizliegtās joslas un tas nevar ieslēgties un izslēgties ar pareizo attiecību. Gadu gaitā daudzi cilvēki ir mēģinājuši atrisināt šo problēmu ar dažādām metodēm. Mūsu tehnoloģija nodrošina aizliegtās joslas platumu un ir būtisks solis uz grafēnu balstītas elektronikas realizācijā, Dr. Lei Ma
Tagad mums ir ārkārtīgi izturīgs grafēna pusvadītājs, kas ir 10 reižu kustīgāks par silīciju un kam piemīt arī unikālas īpašības, kādas nav pieejamas silīcijam, Džordžijas Tehnoloģiju institūta fizikas profesors Valters de Hērs.
Izrāviens tika panākts, kad zinātnieku komanda izdomāja, kā, izmantojot specializētas krāsnis, izaudzēt grafēnu uz silīcija karbīda plāksnēm. Viņi radīja epitaksisko grafēnu, kas ir viens grafēna slānis, kurš aug uz silīcija karbīda kristāliskās virsmas. Komanda atklāja, ka, pareizi izgatavots, epitaksiskais grafēns ķīmiski savienojas ar silīcija karbīdu un sāk uzrādīt pusvadītāju īpašības.
Zinātnieki turpina pilnveidot šo materiālu Džordžijas Tehnoloģiju institūtā sadarbībojoties ar kolēģiem no Tjaņdzinas Starptautiskās nanodaļiņu un nanosistēmu centru Tjaņdzinas Universitātē Ķīnā.
Avots: Gatech
