Zinātniskā fantastika un cilvēces nākotnes izaicinājumi
Slepenā nodaļa “Devs“
Televīzijas seriāli jau sen nav tikai “ziepju operas” mājsaimnieču izklaidei par varoņu mīlas līkločiem, mūsdienās to veidotāji nebaidās skart arī intelektuālas un filozofiskas tēmas un mēģina parādīt, kas mūs līdz ar tehnoloģiju attīstību, iespējams, sagaida jau tuvākajā nākotnē, vēsta kanāls FOX.
Šobrīd presē un sabiedrībā daudz runāts par mākslīga intelekta straujo attīstību un nākotnes prognozēm. Daudzi speciālisti pareģo visai drūmu ainu, proti, datori drīz būs tik gudri, ka daudz profesiju vienkārši izzudīs, jo to, ko tagad dara cilvēki, mākslīgais intelekts spēj paveikt daudz ātrāk.
Taču mākslīgā intelekta un tehnoloģiju uzvaras gājiens nebūtu iespējams arī bez iepriekšējos gadsimtos dzīvojošo zinātnieku izgudrojumiem. Piemēram, bez izcilā 19. gadsimta britu zinātnieka Maikla Faradeja izgudrojumiem, īpaši bez tā sauktā Faradeja būra.
Faradeja būris ir sava veida vairogs, kas bloķē elektromagnētisko starojumu, radioviļņus un mikroviļņus. Faradeja būri var izgatavot no jebkura materiāla, kas spēj vadīt elektrību. Tas var būt stiepļu siets, metāla loksnes vai stiepļu ruļļi. Tiem var būt jebkura forma, piemēram, kaste, sfēra vai cilindrs, un jebkurš izmērs – no ļoti maza līdz ļoti lielam. Daudzas mums ierastas iekārtās piemērots Faradeja būra princips – tostarp, kabeļos, automašīnās, lidmašīnās, mikroviļņu krāsnīs un daudz kur citur.
Zinātniskas fantastikas žanra cienītājiem kanāls “FOX” piedāvā divus aizraujošus seriālus – “Slepenā nodaļa “Devs” un “Pasauļu karš”, kas sniedz skatītājiem iespēju aizdomāties par cilvēces un tehnoloģiju mijiedarbību.
Pasauļu karš
Rakstnieks, kas pareģoja nākotni
Romāna “Pasauļu karš” autors Herberts Džordžs Velss (1866 – 1946) ir bijis apveltīts ar spēju paredzēt dažādus notikumus, arī nākotnes izgudrojumus. Velsa fantāzija bijusi izteikti spilgta un krāšņa.
Viņa darbos attēloti dažādi cilvēku radīti transportlīdzekļi, piemēram, lidmašīnas, tanki, arī kosmosa kuģi. Tāpat viņš savos darbos paredzējis satelīta televīziju un to, ka cilvēki vēlēsies ceļot uz Marsu.
Vairāki viņa pareģojumi patiešām ir piepildījušies, taču daži nav tikuši realizēti, piemēram, Utopiska valdība. Velsa skatījumā šāda valdība būtu cilvēces “labākā nākotne”. Tā nodrošinātu katram cilvēkam maksimāli daudz izglītības, palīdzētu atrast darbu, kurā katrs justos laimīgs un sniegtu pilnu brīvību dzīves baudīšanai.
Arī Velsa pareģotā ceļošana laikā nav līdz šim realizēta, tāpat arī citplanētiešu apciemojums oficiāli vēl ne reizi nav apstiprināts, tomēr Amerikas Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) izveidota komisija turpina pētīt ziņojumus par tikšanās ar šādam būtnēm. Jāpiebilst, ka šādu ziņojumu skaits pēdējos 50 gados sasniedzis vairākus simtus.
Slepenā nodaļa “Devs“
“Pasauļu karš” joprojām aktuāls
Lai gan Herberta Velsa romāns “Pasauļu karš” publicēts tālajā 19. gadsimta beigās, tā sižets un saturs joprojām piesaista filmu un seriālu veidotājus. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka stāsts par cilvēkiem, kas mēģina aprast ar jaunu pasaules kārtību pēc kāda globāla notikuma, ir aktuāls visos laikos.
Jaunākā romāna ekranizācija ir seriāls ar tādu pašu nosaukumu, kas skatāms darba dienās kanālā FOX. Tā darbība notiek mūsdienās – Lielbritānijā un Francijā. Seriālā tie, kas ir pieredzējuši citplanētiešu uzbrukumu, cīnās par izdzīvošanu izpostītajā, bīstamajā pasaulē.
Jaunākās “Pasauļu kara” versijas ekranizācijas pirmizrāde notika 2020. gadā. Tas notika tieši tad, kad pasaulē plosījās kovida pandēmija un daudziem cilvēkiem, gluži tāpat kā seriāla varoņiem – profesoram Bilam Vordam (Gabriels Bērns), astrofiziķei Katrīnai Dūranai (Lea Drukere) un pārējiem varoņiem nācās pierast pie jaunas realitātes, kā arī pieņemt izšķirošus lēmumus.
Starp citu, seriāla veidotāji žurnālistiem stāstīja, ka savā ziņā filmēt postapokaliptiska rakstura ainas tukšajās Londonas ielās pandēmijā bija pat ļoti viegli. Tas tādēļ, ka tās patiešām bija tukšas, pandēmijas ierobežojumu dēļ.
Skatītāji arī var iztēloties, ko viņi darītu seriāla varoņu vietā, ja uz Zemes tiešām ierastos citplanētieši. Vai viņi spētu saglabāt cilvēciskumu, vai tomēr būtu gatavi upurētu jebko, lai tikai izdzīvotu? Tie jautājumi īpaši aktuāli šobrīd, kad pasaulē pastāv tik krasas pretēju viedokļu sadursmes.
“Uzlikt” mākslīgu intelektu “uz pauzes”
Par nākotni, kuru pārvaldīs mākslīgais intelekts, ir aizdomājies arī miljardieris Īlons Masks. Nesen viņš kopā ar vairāk nekā 1000 cilvēkiem publiski aicinājis noteikt sešu mēnešu pauzi mākslīgā intelekta sistēmu izstrādē, kamēr neatkarīgi eksperti nebūs pārbaudījuši jau esošo sistēmu drošības protokolus. Nozares eksperti atklātā vēstulē uzsvēruši, ka šādu tehnoloģiju pārlieku straujā attīstība rada potenciālus draudus cilvēcei.
Jāpiebilst, ka Masks vairākkārt paudis bažas par mākslīga intelekta tehnoloģijas attīstību, lai gan viņa paša radīta kompānija “Tesla” šīs tehnoloģijas izmanto, piemēram, spēkratu autopilota sistēmās.
Savukārt, mākslīgā intelekta izmantošanu Eiropas Savienībā (ES) noteiks “Mākslīgā intelekta (MI) akts”, tas būs pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta likums. 2023. gada 14. jūnijā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēma savu nostāju sarunām par MI aktu. Parlaments uzsāks sarunas ar ES dalībvalstīm Padomē par likuma galīgo redakciju. Sarunu mērķis ir panākt vienošanos līdz šī gada beigām.
Slepenā nodaļa “Devs“
Vai nākotne jau iepriekš noteikta?
Režisora Aleksa Gārlenda veidotais miniseriāls “Slepenā nodaļa “Devs””, kas no 1. jūlija skatāms kanālā FOX, ir zinātniski fantastisks trilleris, kurā tiek apskatītas dažādas saistības starp cilvēku rīcību, mākslīgo intelektu un to, vai nākotnes notikumi jau ir iepriekš paredzēti. Šis seriāls skar vairākas aktuālas tēmas par mākslīgo intelektu un tā iespējām.
Seriālā kontekstā jau iepriekš pieminētais Faradeja būris tiek izmantots kā simbolisks elements, parādot, kā tehnoloģijas un zinātnes mijiedarbība var ietekmēt un kontrolēt cilvēku dzīvi un realitāti. Tas parāda tehnoloģiju spējas, kas liek uzdot jautājumus par brīvo gribu, likumsakarībām un cilvēka eksistenci.
Zinātnieki izmanto kvantu datorus, lai saskatītu likumsakarības un iepriekš noteiktu nākotni. Seriāla veidotāji uzdod jautājumus par brīvās gribas eksistenci, likteni un cilvēka lomu visumā. Seriāls ļauj apsvērt, kāda ir cilvēces ietekme uz tehnoloģijām un vai mēs spējam kontrolēt to attīstību.
Lilija Čana, kuru atveido aktrise Sonoja Mizuno, ir datorinženiere Silīcija ielejas tehnoloģiju uzņēmumā “Amaija”. Viņas draugam, Karla Glusmana spēlētājam varonim Sergejam, kas arī strādā šajā uzņēmumā par kiberdrošības speciālistu, piedāvā iespēju piedalīties jaunā kvanta skaitļošanas projektā “Devs”.
Projektu vada “Amaijas” noslēpumainais izpilddirektors Forests, kas neko daudz negrib izpaust. Neilgi pēc iesaistīšanās projektā, Sergejs pazūd. Lilija ir pārliecināta, ka tas saistāms ar jaunajiem darba pienākumiem. Ar bijušā drauga Džeimija palīdzību viņa sāk šķetināt iespējamos pazušanas iemeslus, bet vienu versiju nomaina cita, un lieta kļūst aizvien mistiskāka.
Tas ir aizraujošs un nedaudz biedējošs stāsts par tehnisko progresu pavisam tuvā nākotnē. Tāds progress paredz robežu nojaukšanu starp reliģiju, filozofiju un zinātni, savukārt tehnoloģiju rādītais produkts jeb kvantu dators ir Dieva vietā. Vai tas ir labi vai slikti, tas būs jālemj pašiem skatītājiem, bet pavisam noteikti, tas ir seriāls, kas liks aizdomāties par mākslīgu intelektu un cilvēces nākotni.
Vai politiķiem izdosies ierobežot mākslīgu intelektu, rādīs nākotne, savukārt, vai Lilijai izdosies uzzināt, kas notika ar viņas pazudušo draugu, varēs uzzināt jau pavisam drīz zinātniskās fantastikas miniseriālā “Slepenā nodaļa “Devs””, kas televīzijas kanālā “FOX” skatāms no pirmdienas, 1. jūlija, plkst. 22.00!
