Mainings

Zviedrijas finanšu uzraugs ir ierosinājis pilnībā aizliegt kriptovalūtu ieguvi

Zviedrijas finanšu uzraugs ir ierosinājis pilnībā aizliegt kriptovalūtu ieguvi

Zviedrijas finanšu uzraugs “Finansinspektionen” ir aicinājis aizliegt kriptovalūtu ieguvi, norādot, ka tas apdraud klimatu. Pēc regulatora domām, bitkoinu mainingam ir nepieciešams pārāk daudz elektroenerģijas, no kuras lielāko daļu ražo videi kaitīgā veidā. Ja valdības iestādes neveiks nepieciešamos pasākumus kriptovalūtas ieguves biznesa ierobežošanai, kaitējums videi Zviedrijā pieaugs ar katru gadu.

Regulatora paziņojumā ziņu medijam ir norādījis savas bažas par kriptovalūtas un blokķēdes jomas ietekmi uz apkārtējo vidi.

Zviedrijai ir vajadzīga atjaunojamā enerģija, lai pārveidotu savu enerģētikas nozari. Lielu daļu no iegūtās elektroenerģijas izmanto kriptovalūtas ieguvēji, kas apdraud iespēju pilnībā ievērot 2015. gadā noslēgto Parīzes nolīgumu, tādējādi kriptovalūtas ieguve ir jāaizliedz.

Parīzes nolīguma mērķis ir samazināt kaitīgo gāzu emisiju atmosfērā, kas veicina klimata pārmaiņas. Ir nepieciešams saglabāt vidējo temperatūru uz planētas, lai samazinātu ledāju kušanu un ūdens līmeņa celšanos.

Zviedrijas regulators ir ieņēmis ārkārtīgi negatīvu nostāju pret kriptovalūtas tirgu. Valstī ir daudz atjaunojamo enerģijas avotu, bet kriptovalūtas ieguvei tiek patērēta arvien lielāka daļa no saražotās enerģijas resursa. Visu pārējo enerģijas patērētāju pieprasījumu šobrīd nevar apmierināt uz videi nekaitīgu “zaļo” spēkstaciju enerģijas ieguves rēķina.

Pēc “Digiconomist” platformas dibinātāja Aleksa de Vrīsa domām, pat “zaļās” elektroenerģijas popularizēšana kriptovalūtas ieguvēju vidū neatrisina visas globālās vides problēmas. Kā norāda eksperts, skatījums uz kriptovalūtas ieguves jomu kā vienīgo vainīgo ietekmē uz klimata pārmaiņām ir maldīgs.

“Es jau ilgu laiku uzstāju, ka planētas resursus nevar tērēt ilgtspējīgi. Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana kriptovalūtas ieguvei neatrisina vides krīzes problēmu globālā mērogā.”

Tas nozīmē, ka situācija saistībā ar kriptovalūtas ieguvi provizoriski nemainīs vides krīzes situāciju. Attiecīgi amatpersonām ir jādomā par citu pieeju un jābeidz kritizēt kriptovalūtas jomu.

Kriptovalūtas ieguvei ir arī cita problēma – elektronisko iekārtu atkritumi. Kriptovalūtas ieguves bizness prasa pastāvīgu aprīkojuma modernizāciju, vecākas kriptovalūtas ieguves iekārtas pakāpeniski sāk ienest mazāk ienākumus. Attiecīgi šīs iekārtas ar laiku vairs nav derīgas turpmākai izmantošanai  un tās nonāk atkritumu poligonā.

“Finansinspektionen” piedāvā trīs problēmas risinājumus:

  • Pirmais ir pilnīgs kriptovalūtas ieguves aizliegums Eiropas Savienībā
  • Otrais, kas īpaši attiecas uz Zviedriju, nozīmē ierobežojumus jaunu kriptovalūtas centru izveidei neatkarīgi no ES lēmuma
  • Visbeidzot, trešais ir to kriptovalūtu uzņēmumu un firmu darbības ierobežošana, kas investē kriptovalūtu ieguvē.

Jebkurš no šiem scenārijiem var negatīvi ietekmēt kriptovalūtu tirgu. Tomēr maijā pēc pilnīga bitkoinu ieguves aizlieguma Ķīnas tirgus piedzīvoja ievērojamu kritumu. Lai gan šajā gadījumā ir svarīgi atzīmēt to, ka Zviedrijas bitkoinu ieguves nozare un kriptovalūtas joma kopumā krietni atšķiras no Ķīnas tirgus mēroga. Tāpēc, visticamāk, šeit cietīs tikai vietējie kriptovalūtas ieguvēji, kurus skars ierobežojumi – ja tādi būs.

Šāda Zviedrijas regulatora rīcība, visticamāk, kopumā neietekmēs pasaules kriptovalūtas jomas stabilitāti un popularitāti. Mūsdienās kriptovalūtas tirgus ir ļoti stabils un spēcīgs, tāpēc iespējamie kriptovalūtas ieguves ierobežojumi vienas valsts robežās, visticamāk, situāciju lielā mērogā neietekmēs.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top