Kā var veikt zemūdens metināšanas darbus
Ūdens un uguns ir divi mūžīgie ienaidnieki. Ūdens dzēš liesmas un doma par uguns izplatību zem ūdens šķiet neticama. Tomēr tā nav tikai fantāzija, bet ļoti reāls instruments, ko aktīvi izmanto zemūdens metināšanā. Pirmo reizi šī tehnoloģija tika pielietota jau 1932. gadā, un mūsdienās nirēji, kas ir arī profesionāli metinātāji, pelna labu algu veicot šo darbu. Kā gan viņiem izdodas metināt zem ūdens, ja tur nevar degt uguns?
Uguns ūdenī
No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka ūdens un uguns ir divas nesavienojamas lietas. Tomēr, ja tiek radīti atbilstoši apstākļi, uguns var degt arī ūdenī. Tas ir iespējams, pateicoties sasniegumiem ķīmijā un modernajām tehnoloģijām.
Magnijs un termīts, var degt bez skābekļa piekļuves. Magnijs reaģē ar ūdens molekulām, izdalot ūdeņradi, kas veicina degšanu un termīta maisījums, kas sastāv no alumīnija pulvera, un dzelzs oksīda, aizdegoties rada tik augstu temperatūru, ka ūdens to neaiztur, un reakcija turpinās.
Zemūdens metinātāji izmanto citu metodi. Īpašs elektriskais loks rada ārkārtīgi augstas temperatūras zonu, kas ļauj metālam izkust pat ūdenī. Šo tehnoloģiju nodrošina aizsargājoši elektrodu apvalki un gāze, kas izspiež ūdeni no metināšanas zonas.
Zemūdens metinātāji
Ir divas metodes, ko pielieto zemūdens metinātāji. Katrai no tām ir savi plusi un mīnusi, tāpēc tās tiek piemērotas atkarībā no situācijas.
Pirmā metode ir sausā metināšana (Dry welding). Tā ir gandrīz tāda pati kā parastā metināšana uz sauszemes. Metināmajais objekts tiek ievietots hermētiskā kamerā, no kuras tiek pilnībā izsūknēts ūdens. Kameras iekšpusē tiek radīta komfortabla darba vide ar gaisu, kas plūst pa šļūtenēm un metināšanas procesā piesārņotais gaiss tiek izvadīts. Metinātāji strādā bez hidrotērpiem, brīvi pārvietojas un izmanto standarta aprīkojumu.
Otra zemūdens metināšanas metode ir mitrā, jeb slapjā metināšana (Wet welding). Metināšanu veic tieši ūdenī. Metinātājs uzvelk hermētiski noslēgtu aizsargtērpu, kas izolē viņa ķermeni no ūdens un aizsargā no elektriskās strāvas. Darbs notiek pie pazemināta sprieguma – aptuveni 30-35 volti, kas ir pietiekams, lai izveidotu metināšanas loku.
Zemūdens metināšanas īpatnība ir tāda, ka tiek izmantoti elektrodi ar ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu. Process notiek gaisa burbulī, kas veidojas ap metināšanas loku. Tomēr ūdenī metāls atdziest ātrāk, tāpēc metinājuma šuves nav tik gludas kā uz sauszemes. Vertikālās metinājuma šuves vienmēr metina no augšas uz leju, lai izvairītos no formas izmaiņām.
Abas metodes prasa augstu prasmju līmeni, bet ļauj veikt metināšanu pat visekstrēmākajos apstākļos. Ja laiks nav ierobežots, metinātāji izmanto pirmo metodi, ja nepieciešams steidzams remonts, tiek izmantota otrā.
Zemūdens metinātāja atalgojums
Zemūdens metināšana ir ļoti sarežģīta un bīstama profesija. Taču par šādu smagu darbu strādniekiem tiek maksāta pienācīga samaksa. Apmērs ir atkarīgs no pieredzes, darba vietas un projektu specifikas.
Iesācēji zemūdens metinātāji, kas strādā piekrastē, var cerēt nopelnīt līdz 40 000 USD gadā. Pieaugot pieredzei, pēc aptuveni 5 gadiem viņu ienākumi var palielināties līdz 80 000 ASV dolāru.
Metinātāji, kas strādā jūrā vai okeāna nopelna vairāk: sākuma alga ir aptuveni 60 000 ASV dolāru, bet pieredzējuši speciālisti var cerēt nopelnīt arī 100 000 ASV dolāru.
Tomēr visaugstākās algas saņem speciālisti, kas nodarbojas ar niršanu ekstremālos dziļumos. Viņu gada ienākumi sākas no 100 000 ASV dolāru, un labākie speciālisti var nopelnīt 500 000 ASV dolāru vai vairāk.
Lielākajai daļai zemūdens metinātāju maksā par darba stundu vai par projektu, kas ļauj palielināt ienākumus, uzņemoties sarežģītus uzdevumus.
