Zeme traucas ar ātrumu 100 000 km/h! Kāpēc mēs to nejūtam?
Senie uzskati un atklājumi
Senatnē cilvēki uzskatīja, ka Zeme ir plakana un nekustas. Diennakts maiņa tika skaidrota ar Saules un Mēness kustību ap Zemi. Taču zinātniskie atklājumi pierādīja, ka Zeme ne tikai griežas ap savu asi, bet arī pārvietojas pa orbītu ap Sauli. Tās rotācijas ātrums ap asi sasniedz aptuveni 1600 km/h, bet orbītā ap Sauli – vairāk nekā 100 000 km/h. Kāpēc Zeme tik ātri kustas? Un kāpēc mēs to nejūtam?
Kāpēc Zeme kustas?
Rotācija ap savu asi
Lai izprastu Zemes kustību, mums jāatgriežas 4,6 miljardus gadu senā pagātnē, kad veidojās Saules sistēma. Tā radās no rotējoša gāzu un putekļu mākoņa.
Saskaroties ar gravitācijas spiedienu, mākoni sāk griezt arvien straujāk (saglabājot leņķa momentu). No šī rotējošā mākoņa izveidojās planētas, tostarp Zeme, kas mantoja šo rotāciju un turpina to līdz šai dienai.
Lai labāk izprastu, varam salīdzināt Zemi ar vilciņu,kas griežas – ja tas ir uzsācis rotāciju un tam nav pretestības, tas turpinās griezties. Kosmosā nav pietiekami lielu spēku, kas būtu spējīgi apstādināt Zemes kustību.
Kustība ap Sauli
Papildus rotācijai ap savu asi, Zeme arī riņķo ap Sauli. To nodrošina gravitācijas likums.
Kad planētas veidojās, tās ne tikai krita Saules gravitācijas laukā, bet arī kustējās pa horizontālu trajektoriju. Gravitācija Zemi pievelk, bet tā kustas tik strauji, ka neveic brīvu kritienu uz Sauli, bet turpina riņķot ap to.
Varam šo parādību salīdzināt ar akmeni, kas piesiets auklai un tiek griezts aplī. Ja aukla pēkšņi pārtrūktu, akmens kristu taisnā trajektorijā. Ja Saules gravitācija izzustu, Zeme aizlidotu kosmosā.
Kāpēc mēs nejūtam Zemes kustību?
Pēc “Scienews” datiem, mēs nejūtam Zemes kustību, tāpat kā nejūtam lēnā un vienmērīgā braucienā esoša vilciena kustību. Viss apkārtējais – gaiss, ēkas, koki – kustas līdzi Zemei, tāpēc mēs neizjūtam kustību.
Ja Zeme pēkšņi palēninātu vai paātrinātu kustību, mēs izjustu spēcīgu satricinājumu, līdzīgi kā vilcienā, kad tas strauji bremzē.
Vēl viens iemesls, kāpēc nejūtam kustību, ir atsauces punkta trūkums. Ja atrastos vilcienā bez logiem, būtu grūti saprast, vai tas kustas vai stāv uz vietas. Tieši tāpat mēs nevaram tieši uztvert Zemes rotāciju, jo atrodamies uz tās.
Tomēr ir viens acīmredzams pierādījums Zemes kustībai – diennakts maiņa. Zemes rotācijas dēļ redzam, kā Saule rītos lec un vakaros noriet. Tieši šīs parādības senajiem zinātniekiem deva pamatu saprast, ka Zeme nav nekustīga.
