Kriptovalūtā investē teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs
Digitāli nobriedusi un arvien aktīvāka finansiālā sabiedrība veidojas arī Latvijā, un jaunieši kļūst par virzītājspēku kriptoekonomikas attīstībā – kriptovalūtas pieder teju katram ceturtajam digitālās paaudzes iedzīvotājam vecumā līdz 29 gadiem, liecina Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas un pētījumu aģentūras “Norstat” jaunākie dati.
Šī gada martā veiktā aptauja rāda, ka 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau pieder kriptovalūtas, un vislielākā aktivitāte vērojama jauniešu vidū – vecumā līdz 29 gadiem kriptovalūtas pieder 22% iedzīvotāju, un arī 30–39 gadu vecumā rādītājs sasniedz 21%.
Kriptovalūtas tuvāko desmit gadu laikā plāno iegādāties vēl 19 % iedzīvotāju, no kuriem 9% pirkumu plāno tuvāka gada laikā, liecina aptauja.
“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa izklaides trendu. Kriptoaktīvi nav īslaicīgs fenomens – tie kļūst par finanšu instrumentu, kas piesaista dažādas vecuma un ienākumu grupas, veidojot daudzveidīgu investoru kopienu,” saka Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš.
Arī ienākumu līmenis būtiski korelē ar kriptoaktīvu īpašumtiesībām Latvijā. Lielākā daļa kriptovalūtu īpašnieku Latvijā ir neliela mēroga investori, 74% iedzīvotāju ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro (38% mazāk nekā 100 eiro, 36% robežās no 101 līdz 1000 eiro). Vēl 14% ir ieguldījuši starp 1001 un 5000 eiro, 8% respondentu norādīja uz ieguldījumiem no 5001 līdz 10 000 eiro, 2% iedzīvotāju kriptovalūtās ieguldīti vairāk kā 100 000 eiro, taču 1% respondentu ir norādījuši ieguldījumus virs 500 000 eiro.
“Šī tendence uzskatāmi demonstrē būtisku aspektu – investīcijām kriptovalūtās nav nepieciešami lieli līdzekļi. Nozare ir pieejama, un ikviens var uzsākt ieguldīšanu ar nelielām summām, pakāpeniski iepazīstot kripto vidi un uzkrājot pieredzi. Šāda pieeja var kalpot kā drošs pirmais solis finanšu inovāciju pasaulē,” secina Reinis Znotiņš.
Kriptovalūtu pirkšanai vai pārdošanai 33% Latvijas iedzīvotāju izmanto Binance biržu. Tai seko Coinbase ar 17%. Latvijas kriptovalūtu investoru izvēle koncentrējas uz dažām lielajām un globāli pieejamām platformām, kur tieši Binance un Coinbase ir tirgus dominējošās biržas. Vienlaikus gandrīz puse lietotāju izmanto alternatīvas starptautiskas platformas, kas var liecināt gan par zināšanu līmeni, gan vēlmi testēt dažādas iespējas ārpus populārākajām. Tas arī norāda uz to, ka tirgus ir atvērts dažādiem risinājumiem, un daļa lietotāju meklē elastīgākas vai specifiskākas funkcionalitātes, tostarp arī DeFi iespējas vai ieguldījumus caur tradicionālajiem finanšu instrumentiem.
“Vēl 2022. gada aptaujā 28% iedzīvotāju aicināja domāt par valsts atbalsts fintech nozarei, lai veicinātu jaunu uzņēmumu, darbavietu un nodokļu ienākumu pieplūdumu, apliecinot sabiedrības gatavību inovācijām un vienlaikus norāda uz nepieciešamību pēc skaidras, drošas un atbalstošas regulējuma vides. Savukārt šodien pēc nozares un atbildīgo institūciju veiksmīgas sadarbības, ieviešot arī MICA, Latvija ir starp pievilcīgākajām un konkurētspējīgākajām vidēm. UN:BLOCK 2025 konferences mērķis ir piesaistīt uzņēmums, kas vēlētos iegūt licenci Latvijā un atvērt Eiropas birojus, pulcējot nozares līderus, regulatorus, uzņēmējus un politikas veidotājus, radot platformu sadarbībai un nākotnes kriptoekosistēmas izveidei Eiropā,” norāda Reinis Znotiņš.
UN:BLOCK Europe 2025 konference 2025.gada 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā, Rīgā (Hanzas iela 16A). Biļetes uz pasākumu ir iespējams iegādāties līdz pasākuma norises dienai.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par kriptovalūtu lietošanas paradumiem un izpratni, veica pētījumu aģentūra “Norstat”, 2025. gada martā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.
