Hazora, Ai un citas noslēpumainas metropoles no Svētajiem rakstiem
Daudzas senās pilsētas, kas minētas Bībelē, kādreiz bijušas gan varenības un reliģijas simboli, gan ietekmīgi tirdzniecības, militārie un garīgie centri, taču ar laiku pazudušas zem drupām, smiltīm vai vienkārši ietinušās vēstures miglā, vēsta kanāls “National Geographic”.
Pēdējos gados arheologi atklājuši jaunas liecības par senajām pilsētām, kuras kādreiz tika uzskatītas tikai par leģendām. Ar mūsdienu tehnoloģiju, piemēram, satelītattēlu, lāzerskenēšanas un radiokarbona datēšanas, palīdzību, pētniekiem izdodas precizēt šo pilsētu atrašanās vietas un rekonstruēt to zudušos stāstus.
Dokumentālais raidījums “Bībeles zudušās pilsētas”, kurš uz ekrāniem būs skatāms svētdien, Pirmajās Lieldienās, 20. aprīlī, plkst. 21.00, kanālā “National Geographic”, ļaus ielūkoties šo vietu dramatiskajos likteņos, ticībai satiekoties ar arheoloģiju.
Tā būs aizraujoša ekspedīcija, kas apvienos Bībeles tekstus ar jaunākajiem arheoloģijas atklājumiem. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā ieskatu dažās no šīm noslēpumainajām, reiz varenajām pilsētām.
Ai: Jozuas uzvara un pilsētas mīkla
Bībelē pilsēta Ai aprakstīta kā viena no pirmajām vietām, ko izraēlieši ieņēmuši pēc iekļūšanas Kanaānā. Tajā norisinājies viens no dramatiskākajiem Vecās Derības stāstiem Jozuas grāmatā – vispirms izraēlieši cietuši sakāvi, bet tad, pēc Dieva norādījumu izpildes, guvuši uzvaru.
Ilgi pētnieki nespēja vienoties par precīzu Ai atrašanās vietu, jo vairākās iespējamās lokācijās, piemēram, “Et Tell”, netika atrasti nepieciešamie pierādījumi, kas atbilstu Bībeles aprakstiem.
Taču jaunākie arheoloģiskie izrakumi 2020. gadā pie “Khirbet el-Maqatir” sniedza jaunas norādes – tika atrasti nocietinājumi, kas datējami ar vēlo bronzas laikmetu, un sadeguši keramikas fragmenti, kas varētu liecināt par pēkšņu pilsētas iznīcināšanu.
Lai arī šie atklājumi vēl nav galīgi, tie piešķir jaunu elpu diskusijai par to, vai Ai stāsts varētu būt balstīts patiesos vēsturiskos notikumos.
Dana: Ziemeļu robežpilsēta ar senāko pieminekli Dievam
Dana bija viens no Senās Izraēlas un Jūdejas ziemeļu robežpunktiem un minēta vairākos Bībeles tekstos. Arheologi, veicot izrakumus “Tell el-Qadi” teritorijā (mūsdienu Izraēlā), atklājuši pilsētas vārtus, kas datējami ar bronzas laikmetu un uzskatāmi par vieniem no senākajiem saglabātajiem pilsētas ieejas vārtiem pasaulē.
Tomēr visievērojamākais atradums šeit bija tā dēvētā “Tel Dan Stele” – bazalta plāksne ar uzrakstu, kurā minēts “Dāvida nams”. Šī ir viena no pirmajām ārpus Bībeles rakstītajām liecībām par Dāvida dinastiju, un tā tiek uzskatīta par nozīmīgu pierādījumu tam, ka Bībelē minētie valdnieki patiešām eksistēja.
Dana tika izpostīta vairākas reizes un galu galā kļuva pamesta, taču tās vēsturiski un teoloģiski nozīmīgais statuss turpina fascinēt kā pētniekus, tā arī ticīgos.
Hazora: senā lielpilsēta liesmās
Hazora bija viena no ietekmīgākajām pilsētām Kanaānā. Bībelē tā aprakstīta kā spēcīga pilsētvalsts, ko izraēlieši iznīcināja pēc Jozuas pavēles. Mūsdienās arheoloģiskie izrakumi atklājuši plašas drupas, kas aptver vairāk nekā 200 hektārus, un tā tiek uzskatīta par lielāko Bībelē minēto pilsētu.
Pētnieki atklājuši zemes slāņus, kas liecina par spēcīgu ugunsgrēku 13. gadsimtā p.m.ē. – precīzi laikā, kad pēc Bībeles hronoloģijas norisinājušies Jozuas iekarojumi. Atrasti arī sabrukuši tempļi, nocietinājumi un sadedzinātas celtnes. Daži pētnieki uzskata, ka šie atklājumi saskan ar Svēto rakstu liecībām.
Hazora bijis svarīgs politiskais un reliģiskais centrs, līdz tā zaudējusi nozīmi pēc savas iznīcības. Raidījumā “Bībeles zudušās pilsētas” tiks atklāti arī līdz šim neredzēti artefakti, kas izgaismos pilsētas bagāto kultūru.
Šīlo: pirmā garīgā galvaspilsēta
Vēl pirms Jeruzalemes parādīšanās Bībeles stāstos, izraēlieši pielūdza Dievu Šīlo, kura vārdā bija nosaukta arī svētā pilsēta. Šīlo atradās kalnos, Efraima cilts teritorijā, un bija centrālā pielūgsmes vieta vairāk nekā 300 gadus. Tur tika glabāts Derības šķirsts, kurā atradās divas akmens plāksnes ar desmit Dieva rakstītiem baušļiem.
Pētnieki, veicot arheoloģiskos izrakumus kādreizējās pilsētas teritorijā, atraduši svētnīcas drupas un keramikas lauskas, kas datējamas ar dzelzs laikmeta sākumu. Turklāt atrastie pierādījumi liecina par pēkšņu pilsētas bojāeju ap 11. gadsimtu p.m.ē., kas saskan ar Bībeles vēstījumu par filistiešu iebrukumu.
Šīlo ir stāsts par ticības sākotnējiem centieniem un pielūgsmes praksi, ko mūsdienās palīdz izprast zinātne, tostarp arheoloģija.
Gecēra: Zālamana nocietinājums un ķēniņa meitas pūrs
Gecēra, viena no Kanaānas nozīmīgākajām senajām pilsētām, ir pieminēta vairākos Vecās Derības notikumos. Pēc tam, kad Ēģiptes faraons to bija iekarojis un nodedzinājis, Zālamans šo pilsētu nodeva pūrā savai meitai.
Arheoloģiskie izrakumi Izraēlā atklājuši masīvus nocietinājumus un Zālamana laika pils vārtus, kas uzbūvēti pēc identiskas shēmas kā tie, kas atrasti Hacorā un Megido. Šie līdzīgie arhitektūras risinājumi liecina par centralizētu valdību un stiprina uzskatu par Zālamana valstības eksistenci.
Raidījums “Bībeles zudušās pilsētas”, kurš būs skatāms 20. aprīlī, pulksten 21.00, kanālā “National Geographic”, nav tikai par seniem akmeņiem un drupām – tas būs ceļojums laikā, kas ļaus skatītājiem ielūkoties, kā ticība, vēsture un zinātne saplūst vienotā veselumā.
