Kādas atbildes sniedz ietekmes uz vidi novērtējums?
Vēja enerģija pēdējo gadu laikā kļuvusi arvien nozīmīgāka Latvijas un Eiropas enerģētikai. Lai gan no ASV prezidenta Donalda Trampa izskan aicinājums palielināt naftas ieguvi (tā dēvētā “Drill, baby, drill!” retorika), Latvijajoprojām vēlas samazināt fosilo, stiprināt atjaunīgo resursu izmantošanu un turēties pie Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) uzstādītajiem mērķiem.
Jautājumā par vēja enerģijas izmantošanu Latvijā pastāv daudz mītu un aizspriedumu, izraisot karstas diskusijas, tādēļ piedāvājam ekspertu viedokli par diviem nozīmīgiem šo projektu aspektiem un ieguvumiem sabiedrībai.
Vēja parks uz zemes un jūrā
Medijos jau vēstīts, ka valstī tiek īstenots vairāk nekā 80 vēja parkuprojektu atšķirīgās – ieceres, ietekmes uz vidi novērtējuma, projektēšanasun būvniecības – attīstības stadijās. Tikai viens no šiem vēja parkiem tiek plānots kā atkrastes vēja parks Baltijas jūrā – Latvijas un Igaunijas kopprojekts ELWIND.
“Dzirdot diskusijas par vēja parkiem Latvijā, it sevišķi Kurzemes piekrastē, rodas sajūta, ka ELWIND projekts tiek pieskaitīts pie sauszemes parkiem, taču šis starptautiskais pārrobežu projektsbūtiski atšķiras no sauszemes vēja parkiem,” skaidro ELWIND projekta vadītājs Jānis Ločmelis. Viņš atgādina, ka atkrastes vēja parks atradīsies jūrā, tā tuvākā robeža no krasta ir 22–32 km attālumā, līdz ar to vizuālā ietekme būs minimāla vai tās nebūs vispār. Ņemot vērā valdošos laikapstākļus, kad biežāk ir mākoņains, vēja ģeneratorus šādā attālumā tiešām būs grūti saskatīt.
“Pēc atkrastes vēja parka laukuma fiziskās izpētes un datu ievākšanas2027. gadā izveidosim parka 3D modeli. Tajā būs reālistisks, vizuāls priekštats, kā vēja parks izskatīsies no Pāvilostas mola, Jūrkalnes stāvkrastavai citām vietām dažādos laikapstākļos, piemēram, skaidrā dienā, lietū, atšķirīgos diennakts laikos (pusdienlaikā, saulrietā, naktī) un gadalaikos,” informē Jānis Ločmelis.
Atrašanās jūrā nozīmē, ka vēja turbīnas netiks izvietotas māju tuvumā, attiecīgi nebūs izmainīta ainava dzīves vietas tuvumā. Tāpat atkrastes vēja parka ierīkošana nesamazina mežu vai lauksaimniecības zemju platību. Savukārt ietekme uz vidi tiks detalizēti pētīta ietekmes uz vidi novērtējumā (turpmāk – IVN).
Kādus ieguvumus vēja parka atrašanās jūrā var sniegt vai jau sniedz?
Jūrā var izvietot divreiz jaudīgākas vēja turbīnas nekā sauszemē.Tas ļauj vienkopus ražot lielu enerģijas daudzumu, kas sauszemē, ņemot vērā pieejamās teritorijas un attālumu līdz apdzīvotām vietām, ir ļoti sarežģīti.Tāpat jūrā vēja enerģijas ģenerācijas profils ir daudz plašāks, kas ļauj saražot vairāk elektrības gada griezumā dažādās sezonās. Jānis Ločmelis uzsver:
“Ja Baltijas valstis vēlas kļūt par energoneatkarīgu reģionu, kā rezultātā gan samazinātos elektrības cena, gan attīstītos energoietilpīgas ražotnes, tad atkrastes vējš ir ļoti efektīvs instruments, kā to panākt.”
Cits ieguvums ir lielāka drošība. Piemēram, pieredzētie starpsavienojumu bojājumi Baltijas jūrā samazināja elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm, un attiecīgi februārī jutām elektrības cenu pieaugumu. Savukārt, attīstot ELWIND atkrastes vēja parku, tiks izveidots arīceturtais elektroenerģijas savienojums ar Igauniju, kassniegs papildu drošību Baltijas reģionā.
Kas ir ietekmes uz vidi novērtējums un kā to veic?
Ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāta jebkura liela infrastruktūras projekta, tostarpatkrastesvēja parka, sastāvdaļa, bez tā netiek saņemtas nepieciešamās atļaujas darbības uzsākšanai. Novērtējuma norise ir noteikta Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā. Veicot novērtējumu, atkrastesvēja parku attīstībā tiek pētītas dažādas jomas: ietekme uz jūras gultnes ģeoloģiju, jūras ekosistēmu, zivju nārstošanas paradumiem, zivju resursiem un profesionālās zvejas intensitāti, putnu un sikspārņu migrācijas trasēm, roņu un citu jūras zīdītāju populāciju, dzīvotnēm un barošanās teritorijām, iespējamiem jūrniecības un kuģošanas riskiem, ietekmi uz ainavu, sociālekonomisko ietekmi un daudziem citiem aspektiem.
ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka teritorijas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu gatavos vides konsultāciju uzņēmums SIA “Estonian, Latvian&LithuanianEnvironment”.Uzņēmums nodrošinās arī komunikāciju un sadarbību ar visām novērtējumā iesaistītajām pusēm, piedalīsies IVN pētījumu koordinēšanā, organizēs vairākas sabiedriskās apspriešanas, kā arī informēs par aktualitātēm un apkopos vietējās kopienas un iesaistīto institūciju ierosinājumus.
“Estonian, Latvian&LithuanianEnvironment” vecākais konsultants Oskars Beikulis skaidro:
“Ietekme uz dzīves kvalitāti un ainavu ir subjektīva – kas vienam der, otram traucē, bet trešajam ir vienalga. Taču novērtējums uz potenciālo ietekmi ļaus paraudzīties objektīvi – tiks analizētiatkrastes laukuma faktiskie apstākļi, veiksim dabas, ainavu, kultūras un sociālo vērtību novērtējumu, paredzētās darbības potenciālās ietekmes uz vidi izpēti un alternatīvu analīzi, sniegsim priekšlikumus nelabvēlīgo ietekmju mazināšanai vai novēršanai. Pētījumu lauks ir plašs.”
Novērtējuma noslēgumā tiks izstrādāts ziņojums, kas tiks nodots publiskai apspriešanai, prezentējot faktiskos datus un mērījumus par ELWIND atkrastes vēja parka laukumu. Tālāk ziņojumu vērtēs Enerģētikas un vides aģentūra, savukārt gala lēmumu par projekta tālāko norisi pieņems Ministru kabinets.
ELWIND projekta vadītājs Jānis Ločmelis uzsver:
“ELWIND vēja parka teritorijas izpēte sniegs būtisku ieguldījumu pētniecības jomā kopumā, dodot darbu zinātniskiem institūtiem, kā arī ļaujot iegūt datus par Baltijas jūras ģeoloģiju, bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti, kas līdz šim Latvijā ir veikts ļoti ierobežotā apjomā.Turklāt pamazām tiek sakārtots arī IVN procedūru tiesiskais regulējums – caurskatāms un saprotams regulējums nāks par labu ne tikai ELWIND, bet arī citiem liela mēroga investīciju projektiem. Manuprāt, būtiskākais ir sabalansēt vides un sabiedrības intereses, cieņpilni atrast kopējos kompromisa punktus.”
Pareizi plānojot darbu secību un ievērojot tiesisko regulējumu, iespējamo ietekmi uz vidi – putniem un jūras faunu – var mazināt līdz minimumam vai pat panākt ekosistēmu uzlabošanos. Savukārt ieguvumi sabiedrībai ir acīmredzami – drošāka, stabilāka un ilgtspējīgāka elektroenerģijas piegāde, kas veicina gan reģionālo, gan valsts ekonomisko izaugsmi un palīdz sasniegt klimata mērķus.
