Novecošanas apturēšana un dzīves pagarināšana līdz 125 gadiem – jauna realitāte
Mūsdienu zinātne un tehnoloģijas sniedz arvien vairāk iespēju uzlabot dzīves kvalitāti. Viena no vērienīgākajām jomām ir pētījumi par novecošanās procesu un to, kā to var apturēt.
Nesen Starptautiskais biotehnoloģiju pētniecības institūts kopā ar Starptautisko veselīgas dzīves pagarināšanas pētniecības fondu un Gēnu inženierijas un ilgmūžības pētniecības laboratoriju paziņoja par unikāla pētījuma pabeigšanu, kas ļautu sasniegt neticamu mērķi – apturēt novecošanās procesu un pagarināt cilvēku dzīvi līdz 125 gadiem.
Vai medūzas spēj pārvaldīt novecošanu?
Tiek uzskatīts, ka gēniem ir galvenā loma novecošanās procesā. Tie kontrolē daudzus procesus mūsu šūnās, tostarp regulē enerģijas vielmaiņu, olbaltumvielu sintēzi un šūnu dalīšanos. Laika gaitā, mums novecojot, šie procesi var tikt traucēti, izraisot bojājumu uzkrāšanos šūnās un audos.
Tomēr dažām dzīvu radību sugām, piemēram, zelta medūzām (Aurea medusa), gēni var kontrolēt novecošanās procesu un samazināt bojājumu uzkrāšanos. Pēdējā laikā tās ir kļuvušas par populāru gēnu inženierijas un dzīvības pagarināšanas pētījumu avotu.
Starptautiskā Biotehnoloģiju pētniecības institūta zinātnieki vairāku gadu ilgā pētījumā medūzās ir atklājuši gēnus, kas ir atbildīgi par dzīvības paildzināšanu (sirtuīnu gēni). Viņi pētīja medūzu DNS un atklāja, ka šiem organismiem ir specifiski gēni, kas ietver trīs svarīgus proteīnus: Sirt1, Sirt6 un Sirt7.
Katrs no šiem proteīniem veic unikālas funkcijas šūnās, uzlabojot to vielmaiņu un pastiprinot aizsardzību pret bojājumiem. Tie arī uzlabo šūnu attīrīšanas sistēmas efektivitāti un samazina brīvo radikāļu daudzumu, kas var bojāt DNS.
Cilvēkiem ir līdzīgi gēni kā medūzām
Nesen veiktā pētījumā ar vairākām zīdītāju sugām, tostarp pelēm un pat ar cilvēkiem, ir atklāti gēni, kas var darboties līdzīgi medūzas gēniem, kontrolējot novecošanās procesu, samazinot bojājumu uzkrāšanos šūnās un uzlabojot šūnu tīrīšanas sistēmu.
Sirtuīnu gēni cilvēkiem ir atklāti, izmantojot modernas ģenētiskās pētniecības metodes, piemēram, genoma sekvenēšanu un gēnu ekspresijas analīzi. Darba autori salīdzināja veselu cilvēku DNS ar to cilvēku DNS, kuri sirgst ar vecuma slimībām, un atklāja atšķirības Sirtuīnu gēnu darbībā.
To atklājuši, pētnieki izmantoja nesenos gēnu inženierijas sasniegumus, lai mainītu sirtuīnu gēnu darbību. Viņi ieviesa vairākus galvenos komponentus, kas uzlabo to darbību, lai gēni darbotos tāpat kā medūzās.
Protams, zinātnieki vispirms pētīja Sirtuīnu gēnu stimulēšanas ietekmi uz pelēm, un galu galā rezultāti viņus pārsteidza. Tika konstatēts, ka vecākiem grauzējiem uzlabojās sirds un asinsvadu darbība, samazinājās holesterīna līmenis un uzlabojās imūnsistēmas darbība.
Taču pats svarīgākais ir tas, ka zinātnieki novēroja par 30-40% ilgāka mūža ilguma pieaugumu. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar parastajām pelēm, kuras vidēji dzīvo aptuveni 2 gadus, peles ar aktivizētiem sirtuīnu gēniem nodzīvoja līdz 2,5-3 gadiem. Turklāt zinātnieki novēroja, ka peļu stresa līmenis samazinājās. Tas uzlaboja to dzīves kvalitāti.
Kā “atjaunošanās” gēnu aktivizēšana ir ietekmējusi cilvēkus
Sirtuīna gēnu aktivizēšana ir veikta arī vairākiem brīvprātīgajiem. Pētnieki ziņo, ka tā rezultātā cilvēkiem uzlabojās veselība un palēninājās novecošanās procesi. Tika konstatēts, ka šo gēnu aktivizēšana uzlabo šūnu vielmaiņu, palielina aizsardzību pret bojājumiem un samazina stresa līmeni organismā.
Tāpat sirtuīnu gēnu aktivizēšana bija saistīta ar atmiņas, darbaspēju un koncentrēšanās spēju uzlabošanos. Tas nozīmē, ka kopumā uzlabojās kognitīvās spējas. Vienlaikus zinātnieki novēroja ādas kvalitātes uzlabošanos un ar vecumu saistītu slimību, piemēram, diabēta un sirds slimību, riska samazināšanos. Pētnieki par to ziņo žurnālā The New England Journal of Medicine.
Kad visiem būs pieejams mūža pagarinājums?
Kopumā sirtuīnu gēnu aktivizēšana ir daudzsološa, lai pagarinātu cilvēka dzīvi un uzlabotu dzīves kvalitāti. Tomēr šī tehnoloģija joprojām ir agrīnā attīstības stadijā, un paredzams, ka masveidā to varēs izmantot pēc dažām desmitgadēm. Tomēr tuvākajā nākotnē ir iespējami plaša mēroga klīniskie pētījumi ar cilvēkiem, kas palīdzēs paātrināt tehnoloģijas attīstību un ieviešanu medicīnā.
Ir svarīgi atzīmēt, ka šis joprojām ir ļoti sarežģīts un delikāts process, un ir rūpīgi jāapsver iespējamās blakusparādības un ētiskie aspekti, kas saistīti ar gēnu inženierijas izmantošanu novecošanās ārstēšanā. Tomēr, ja rezultāti būs veiksmīgi, mēs būsim liecinieki medicīnas zelta laikmetam, kad cilvēki varēs turpināt savu aktīvo dzīvesveidu daudz garākā laika posmā. Ja efekts izrādīsies tāds pats kā pelēm, cilvēki varēs nodzīvot līdz pat 125 gadiem.
