Kas notiek ar astronautu rokām tiem atrodoties kosmosā
Cilvēka ķermenis uz Zemes ir attīstījies miljoniem gadu garumā, tāpēc ceļošana kosmosā katram ir liels izaicinājums, kas organismā izraisa haotiskus procesus. Astronautiem kosmosā notiek kaulu bojāšanās un muskuļu vājums. Viņi var saskarties arī ar redzes, urīnceļu problēmām un ilgtermiņā pat saslimt ar vēzi.
Par to netiek daudz runāts, taču daudziem kosmosa ceļotājiem ir problēmas ar nagiem – var teikt, ka tie burtiski sāk izkrist. Zinātnieki jau sen vēlas noskaidrot šīs parādības cēloni un atrisināt šo problēmu. Šķiet, ka viņi jau ir tuvu tam.
Kas ir oniholīze
Par to, kā un kāpēc astronautiem lidojuma laikā izkrīt nagi, pētīja zinātniskā izdevuma Science Alert autori. Medicīniskais termins tam ir oniholīze. Naga plāksnīte (pirksta nags) atdalās no pamatnes (vietas, no kuras izaug nags).
Foto-ilustratatīvs
Varētu domāt, ka kosmosā nagu problēmas rodas gravitācijas trūkuma dēļ. Taču iemesls, visticamāk, ir atmosfēras spiediens. Kosmosā uz cilvēku ķermeņiem ir minimāls spiediens, tāpēc viņiem ir jāvalkā skafandri, kuros šis spiediens ir iekšpusē. Kopumā cilvēki skafandros jūtas labi, bet viņu pirksti bieži vien tiek nopietni savainoti.
Kāpēc kosmosā tiek savainoti pirksti
Kad astronautu cimdos, veicot kustības, ir spiediens, viņu pirksti kļūst sāpīgi un ātri nogurst. Tas dažkārt izraisa traumas, tostarp oniholīzi. Dažkārt traucējumu novēršanas darbi ārpus kosmosa stacijas ilgst ļoti ilgi – garākais darbs kosmosā bija 8 stundas un 56 minūtes.
Precīzi noskaidrot, kādi procesi izraisa astronautu pirkstu bojājumus, ir izrādījies ļoti grūti. Zinātnieki 2010. gadā pētīja 232 astronautu roku traumas un uzzināja ko interesantu. Viņu pētījums parādīja, ka skafandru cimdi ierobežo pirkstu locītavu kustīgumu, kas rada lielāku spiedienu uz pirkstiem, kā rezultātā samazinās asins plūsma un sekojoši audu bojājumi un onoholīze.
Nākotnes skafandri
Astronautu cimdiem ir sarežģīta struktūra. Tie sastāv no vismaz četriem slāņiem: pirmā slāņa, kas ir tiešā saskarē ar ādu; otrā spiediena slāņa, kas piepūšas un kļūst stingrs, kad palielinās spiediens cimdā; trešā slāņa, kas nepieciešams, lai neitralizētu spiediena slāņa stingrību un ļautu kustēties; un ārējā slāņa, kas aizsargā pret kosmosa ietekmi. Arī šis ārējais slānis sastāv no vairākiem plānākiem slāņiem.
Līdz šim inženieri vēl nav izstrādājuši cimdus, kas novērstu iespēju, ka astronautiem varētu attīstīties oniholīze. Zināms ir tas, ka daži cimdu varianti palielina roku problēmu risku, bet citi ir salīdzinoši droši. Iespējams, šo problēmu pilnībā atrisinās kosmiskie tērpi, kas tiek radīti speciāli kosmosa programmai Artemis.
