Sarkanā jūra ir visneaizsargātākā interneta zona
Internets jau sen ir ienācis mūsu dzīvē, un šķiet, ka tas ir kaut kas monumentāls un nemainīgs. Tomēr tikai retais aizdomājas par to, ka viss tīkls ir atkarīgs no tūkstošiem kilometru kabeļu, kas izvietoti okeānu un jūru dzelmēs. Tie nodrošina 98 % no visas satiksmes. Daži kabeļi savieno valstis, bet citi savieno veselus kontinentus. AAE-1 (Asia Africa Europe-1) kabelis savieno Honkongu un Marseļu. Tā garums ir 25 tūkstoši kilometru. Šādu kabeļu bojājumi varētu ne tikai atstāt daudzas valstis bez interneta, bet arī traucēt Google, Microsoft, Facebook un citu IT gigantu mākoņpakalpojumu darbību.
Kontinentus savienojošo interneta kabeļu karte
Interneta kabeļi
Interneta pamatā ir 13 DNS serveri, kā arī vairāki pakārtotie serveri, ar kuru starpniecību tiek nodrošināta piekļuve serveriem datu centros, kur tiek glabāti dati. Visi serveri atrodas dažādos kontinentos. Tāpēc, lai savienotu galvenos interneta elementus vienotā tīklā, tiek izmantoti kabeļi.
Datu pārraide pa kabeļiem notiek, izmantojot optiskās šķiedras. Kabelis ir liels šādu šķiedru kūlis, kas ievietots aizsargapvalkā. Lai pārraidītu datus starp kontinentiem, ir izvietoti simtiem zemūdens kabeļu. Garākais ir 40 tūkstoši kilometru – tas savieno Vāciju un Austrāliju. Šo kabeļu ierīkošanai izmanto īpašus kuģus.
Sarkanā jūra ir visneaizsargātākā zona globālajiem interneta kabeļiem
Kabeļu neaizsargātība Sarkanajā jūrā
Kabeļu izvietošana okeāna un jūras dibenā, no vienas puses, atvieglo uzdevumu, jo ceļā nav šķēršļu, un, no otras puses, nodrošina tiem drošību. Līdz minimumam tiek samazināts risks, ka kabeli varētu sabojāt iebrucēji, dabas vai cilvēka izraisīti notikumi.
Tomēr ir rajoni, kuros interneta kabeļi ir ļoti neaizsargāti. Viens no tiem ir Sarkanā jūra. Tās dibenā atrodas pusotrs ducis kabeļu, kas savieno Eiropu, Āziju un Āfriku. Eksperti lēš, ka pa šiem kabeļiem pārvietojas vismaz 17 % no pasaules interneta datplūsmas.
Kabeļi stiepjas 2000 kilometru garumā pa Sarkano jūru un šķērso arī 160 kilometru garu sauszemes posmu Ēģiptē, tādējādi savienojot Eiropu ar Āziju.
Pēdējo 20 gadu laikā šis maršruts vairākkārt ir izrādījies visneaizsargātākais, jo šeit regulāri notiek kabeļu bojājumi. 2022. gada 7. jūlijā šajā posmā tika bojāts iepriekš minētais AAE-1 kabelis, ietekmējot 7 valstis un vairākus mākoņpakalpojumus. Visvairāk cieta Etiopija, kur tika zaudēti 90 % datu plūsmas, kā arī Somālija, kur tika zaudēti 85 % datu plūsmas.
Šai ievainojamībai ir dažādi iemesli. Galvenais no tiem – Sarkanā jūra nav ļoti dziļa, tās vidējais dziļums ir 490 metri.
Sarkanajā jūrā ir bojāti četri telekomunikāciju kabeļi
Otrdien, 2024. gada 5. martā, pasauli pāršalca ziņa, ka Jemenas jurisdikcijā esošajos ūdeņos Sarkanajā jūrā ir bojāti četri kabeļi. Saskaņā ar Sky News ziņām šo kabeļu bojājumi ietekmēja 25 % no datu plūsmas, kas caur Sarkano jūru iet caur līnijām, pa kurām tiek pārraidīti dati uz Āfriku, Āziju un Tuvajiem Austrumiem.
Kabeļu bojājumi visvairāk skāra Persijas līča valstis un Indiju. Kā ziņo Honkongā bāzētā HGC Global Communications, tika bojāti Seacom, TGN, AAE-1 un EIG kabeļi. Pašlaik speciālisti strādā pie datu plūsmas novirzīšanas uz citiem maršrutiem.
Kabeļu bojājumu cēlonis joprojām nav zināms. Aizdomas galvenokārt ir kritušas uz Jemenas hutiešiem. Pirmie uzbrukumi kabeļiem tika veikti jau februāra beigās. Tomēr paši hutieši noliedz savu līdzdalību un incidentā vaino Apvienotās Karalistes un ASV militāros spēkus.
Tā kā šis nav pirmais kabeļu bojājumu gadījums Sarkanajā jūrā pēdējā mēneša laikā, var pieņemt, ka situācija atkārtosies. Šādā gadījumā būs nopietni traucējumi interneta savienojamībā starp Eiropu, Āziju un Āfriku. Tas liecina, ka internets, bez kura mūsdienu civilizācija jau nav iedomājama, patiesībā ir daudz neaizsargātāks, nekā mēs iedomājamies.
