Anormāls karstums. Sekas un iemesli
Klimata pārmaiņas jau ietekmē mūsu ikdienu, tostarp veselību un ekosistēmas, no kurām esam atkarīgi. To vēl vairāk pastiprina fakts, ka pat globālo oglekļa emisiju samazināšana, visticamāk, neko daudz nemainīs – plūdi, sausums, karstuma viļņi un citi ar klimatu saistītie apdraudējumi kļūst (un turpinās kļūt) arvien intensīvāki un ilgstošāki. Līdz šim pēdējo 40 gadu laikā ekstremāli laikapstākļi Eiropā ir izraisījuši no 85 000 līdz 145 000 nāves gadījumu. Vairāk nekā 85 % no šiem nāves gadījumiem ir izraisījuši karstuma viļņi, un saskaņā ar nesen publicēto World Weather Attribution un Climate Central ziņojumu gandrīz visi pasaules iedzīvotāji ir cietuši no antropogēno klimata pārmaiņu izraisītā ekstremālā karstuma. Pēdējo 12 mēnešu laikā vidēji 26 dienas visā pasaulē bija “pārmērīga” karstuma dienas.
Pasaulē ir bijis vairāk pārmērīgi karstu dienu
Saskaņā ar maija beigās publicēto Climate Central, Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības, un Pasaules laikapstākļu atribūcijas (WWA) ziņojumu 6,3 miljardi cilvēku – aptuveni 78 % pasaules iedzīvotāju – pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši vismaz 31 dienu ar ekstremālu karstumu, kura iespējamība antropogēno klimata pārmaiņu dēļ ir vismaz divkāršojusies.
No 2023. gada 15. maija līdz 2024. gada 15. maijam 90 valstīs bija vērojami 76 ekstrēmi karstuma viļņi. Tie ietver reģionus globālajos dienvidos, sākot no Sāhelas un Āfrikas raga līdz Taizemei, Mjanmai, Vjetnamai un Filipīnām Dienvidaustrumāzijā un Argentīnai, Brazīlijai, Paragvajai un Bolīvijai Dienvidamerikā. Ziņojumā ekstrēma karstuma dienas tiek klasificētas kā dienas, kad temperatūra pārsniedz 90 % no dienas temperatūras, kas attiecīgajā vietā reģistrēta laikā no 1991. līdz 2020. gadam.
Antropogēnās klimata pārmaiņas pastiprina ekstrēmo karstumu visā pasaulē, ietekmējot miljardiem cilvēku un apdraudot pārtikas un ūdens nodrošinājumu,” teikts ziņojumā.
Ir zināms, ka 2023. gads bija karstākais gads vēsturē, ko lielā mērā veicināja globāla rakstura dabas parādība El Ninjo, kas krasi paaugstināja temperatūru visā pasaulē. Šogad globālā temperatūra turpināja paaugstināties, un aprīlis bija 11. mēnesis pēc kārtas, kad tika sasniegti temperatūras rekordi.
Pētījuma rezultāti liecina, ka klimata pārmaiņas pēdējo 12 mēnešu laikā ir izraisījušas vidēji par 26 īpaši karstām dienām vairāk, kas nebūtu noticis, ja nebūtu globālās sasilšanas. Tomēr dažās valstīs dienu ar paaugstinātu temperatūru skaits pieauga eksponenciāli: Dienvidamerikā Surinamā bija 158 ārkārtīgi karstas dienas, Ekvadorā – 170, Salvadorā – 148, Gajānā – 141 un Panamā – 137 dienas.
Kā karstums ietekmē cilvēkus
Pārmērīgs karstums strauji izplatās visā pasaulē, ietekmējot miljardiem cilvēku, un arvien vairāk pētījumu norāda, ka klimata pārmaiņas ir tā izraisošais faktors. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem, turpinoties globālajai sasilšanai, mēs varam sagaidīt karstuma viļņu intensitātes, biežuma un ilguma palielināšanos.
Ekstremāls karstums negatīvi ietekmē cilvēku veselību, īpaši ietekmējot neaizsargātas iedzīvotāju grupas, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkus, grūtnieces, zīdaiņus, sportistus un tos, kas strādā ārā.
Stress, ko karstums rada cilvēka organismam, traucē normālu ikdienas darbību. Nespēja atvēsināties apdraud cilvēku veselību un var izraisīt sirds un asinsvadu un elpošanas ceļu slimības, dehidratāciju, karstuma dūrienu, augstu asinsspiedienu un miega trūkumu.
Pasaulē ik gadu pieaug pārmērīgi karsto dienu skaits. Attēls: science.nasa.gov
Mirstība un dabas katastrofas
Copernicus Klimata pārmaiņu dienesta (C3S) un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) 2024. gada aprīlī veiktajā novērtējumā konstatēts, ka ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits Eiropā, kas sasilst divreiz straujāk nekā jebkurš cits kontinents, pēdējo divdesmit gadu laikā ir pieaudzis par aptuveni 30 %, bet 94 % no novērotajiem Eiropas reģioniem ir palielinājies ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits.
Pārmērīgs karstums ietekmē arī ūdens un pārtikas resursus, un apdraud gan sauszemes, gan jūras ekosistēmas. Nepārtrauktais okeānu temperatūras paaugstināšanās ir nodarījusi kaitējumu koraļļu rifiem visā pasaulē, izraisot ceturto globālo koraļļu izbalēšanu vēsturē un otro šajā desmitgadē. Šīs svarīgās ekosistēmas nodrošina vismaz 25 % jūras sugu un ir neatņemama bioloģiskās daudzveidības tīkla uzturēšanas sastāvdaļa.
Plūdi un viesuļvētras var nokļūt ziņu virsrakstos, taču tikpat nāvējošas ir arī ekstrēmo karstumu sekas,” saka Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas (IFRC) ģenerālsekretārs Jagan Chapagain.
Līdz šim pasaule ir sasilusi par 1,2 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālo laiku, lai gan pierādījumi liecina, ka 20-40 % pasaules iedzīvotāju dzīvo reģionos, kas jau 2006.-2015. gada desmitgadē vismaz vienā sezonā ir sasiluši par vairāk nekā 1,5 °C.
Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem katrs 0,5°C globālās sasilšanas pieaugums izraisa temperatūras ekstrēmu parādību, spēcīgu nokrišņu un reģionālu sausumu biežuma un intensitātes pieaugumu.
Fosilais kurināmais
Ogļu, dabasgāzes un naftas sadedzināšana elektroenerģijas un siltuma ražošanai ir lielākais globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, kas būtiski veicina globālo sasilšanu, uzturot siltumu atmosfērā un paaugstinot Zemes virsmas temperatūru.
Fosilā kurināmā patēriņš pasaulē pēdējo 50 gadu laikā ir vairāk nekā divkāršojies, jo valstis cenšas uzlabot savu dzīves līmeni un ekonomisko izaugsmi. Visas trīs spēcīgākās siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds (CO2), metāns un slāpekļa oksīds – 2023. gadā ir sasniegušas rekordlielu daudzumu atmosfērā.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir aicinājusi valstis pārtraukt jaunu gāzes un naftas atradņu izstrādi, apgalvojot, ka tas ir vienīgais veids, kā saglabāt nulles neto emisiju scenāriju, kas atbilst 1,5 grādiem pēc Celsija.
