Kas notiktu, ja starp planētas iedzīvotājiem vienlīdzīgi sadalītu visas pasaules bagātības?
Uz Zemes dzīvo 8 miljardi cilvēku, bet lielākā daļa naudas ir koncentrēta tikai pie diviem procentiem no kopējā cilvēku skaita. Vai esat kādreiz aizdomājušies, kas notiktu, ja visa pasaules nauda tiktu sadalīta vienlīdzīgi starp visiem iedzīvotājiem? Varētu domāt, ka tas pilnībā izskaustu nabadzību un padarītu visus cilvēkus laimīgus? Tomēr ekonomikas jomas eksperti uzskata, ka nekas labs no tā neiznāks. Viņiem ir pilnīga taisnība.
Cik ir miljardieru?
Aplēses liecina, ka 2006. gadā lielākā daļa finanšu līdzekļu bija koncentrēta Ziemeļamerikā, Eiropā, dažās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs (Japānā un Austrālijā). Ziemeļamerikā, kur dzīvo tikai 6 % pasaules pieaugušo iedzīvotāju, bija sakoncentrēti 34 % pasaules aktīvu. Kopš tā laika situācija nav būtiski mainījusies.
Pat pasaules turīgākajās valstīs nevienlīdzība ir ļoti izteikta. ASV 10 % bagātāko iedzīvotāju kontrolē 70 % valsts finanšu. Francijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks, bet joprojām iespaidīgs: 61 % valsts bagātības pieder 10 % iedzīvotāju. Lielākā daļa pasaules resursu ir neliela skaita cilvēku rokās.
Pasaules bagātākie cilvēki
Pasaules bagātāko cilvēku saraksts tiek atjaunināts katru gadu. Sejas šajā reitingā nemainās bieži – līderi parasti ir modes zīmolu īpašnieki, lielie investori un pazīstami tehnoloģiju uzņēmumu īpašnieki.
Pēs Forbes aplēsēm, visvairāk miljardieru nāk no ASV – 813 miljardieriem, kuru kopējā uzkrājumu vērtība ir 5,7 triljoni ASV dolāru. Ķīna ir otrajā vietā ar 473 miljardieriem, kuru bagātība mērāma 1,7 triljonos ASV dolāru, bet trešajā vietā ierindojas Indija, kurā ir 200 miljardieru.
Pasaulē bagātākais cilvēks ir Bernārs Arno, “Louis Vuitton Moët Hennessy (LVMH)” vadītājs. Piederošā bagātība: 233 miljardi ASV dolāru.
Saraksta otrajā vietā palika Ilons Masks (Elon Musk), kura bagātība pieauga līdz 195 miljardiem dolāru, neraugoties uz toreizējo Tesla akciju kritumu un Twitter (tagad X) iegādi. Masks joprojām ir nozīmīga figūra tehnoloģiju un kosmosa pasaulē, aktīvi attīstot uzņēmumu SpaceX.
Trešajā vietā ierindojās Amazon dibinātājs Džefs Bezoss (Jeff Bezos), kura bagātība ir 194 miljardi ASV dolāru. Bezoss, kurš iepriekš četrus gadus pēc kārtas bija pasaules bagātākais cilvēks, zaudēja līderpozīciju, taču viņa bagātība turpina pieaugt.
Padarīt visus cilvēkus vienlīdzīgi bagātus?
Nav iespējams precīzi noteikt, cik dolāru, eiro vai jenu katrs cilvēks saņemtu, ja visa pasaules nauda tiktu sadalīta. Pasaules ekonomikā notiek nepārtrauktas pārmaiņas, un skaitļi pastāvīgi tiek koriģēti.
2006. gadā tika pieņemts, ka katrs cilvēks būtu saņēmis 20 500 dolāru. Tomēr mūsdienu aprēķini liecina, ka šī summa ir aptuveni 31 000 dolāru.
Kas notiktu, ja visi cilvēki kļūtu bagāti
Ja visa nauda pasaulē tiktu sadalīta vienādi, rastos nopietnas sekas. No pirmā acu uzmetiena šī ideja šķiet pievilcīga: katrs cilvēks saņemtu ievērojamu summu. Tomēr ekonomika noteikti nespēs izturēt šādu pēkšņu pārdali. Pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem pieaugs, kas automātiski izraisīs cenu kāpumu un naudas vērtības samazināšanos.
Naudas sadale noteikti izraisīs ekonomisko krīzi, kas ietekmēs visas dzīves jomas. Valdības kritīs, jo budžets būs iztukšots, cenas pieaugs strauji un cilvēki par iegūtu summu varēs nopirkt daudz mazāk nekā tagad, un tas savukārt izraisītu politiskas, un sociālas krīzes, padarot pasauli vēl nestabilāku.
Pat pieņemot, ka globālās struktūras spētu izturēt šādu triecienu, rezultāts būtu īslaicīgs. Tiklīdz cilvēkiem būs nauda, viņi, visticamāk, to ātri iztērēs jaunāku auto vai jaunu viedtelefonu iegādē, nedomājot par nākotni. Un tie, kas iepriekš bija bagāti, atkal sāks uzkrāt aktīvus un atjaunos savu bagātību. Atkal radīsies nevienlīdzība, jo finanšu pratība un spēja pārvaldīt resursus ir svarīgāka nekā pats naudas daudzums. Tā kā būs vien jāiztiek ar to mazumiņu, kāds mums ir atvēlēts un cik mūsu finanšu pratība spēj sastrādāt. Viss ir atkarīgs no mums pašiem!
