Kāpēc pirmā Eiropas rakstības sistēma vēl nav atšifrēta?
Krētas minojiešu kultūru uzskata par senāko civilizāciju Eiropā, kurā ir attīstīta rakstu valoda. Tā uzplauka Grieķijas Krētas salā bronzas laikmetā no 3100 līdz 1100 gadam pirms mūsu ēras. Minojieši bija slaveni ar savu arhitektūru (pietiek atcerēties slaveno Knosas pili), mākslu un sarežģītu priekšmetu radīšanu. Taču viņu noslēpumainākais sasniegums bija lineārā A rakstības sistēma. Kas līdz pat šai dienai nav atšifrēta, zinātnieki jau gadiem ilgi lauza galvu, lai atklātu tās noslēpumu.
Kas ir minojiešu civilizācija
Minojiešu civilizācijai bija ievērojama ietekme uz Vidusjūras austrumu daļu, atstājot bagātīgu kultūras mantojumu. Senās leģendas, piemēram, mīts par labirintu un Minotauru, uzsver tās nozīmi vēlākajā grieķu kultūrā. Minojas Krētas laikmeta notikumi ir arī daudzu citu sengrieķu leģendu liecība . Zinātnieki uzskata, ka pat leģenda par Atlantīdu varētu būt saistīta ar minojiešu civilizāciju.
Kā minēts iepriekš, minojieši bija slaveni ar savu arhitektūru, mākslas darbiem, rotaslietām un izsmalcinātiem sadzīves priekšmetiem. Daudzi arheoloģiskie atradumi nepārprotami liecina, ka minojiešu sabiedrība šajā laika posmā patiešām bija radošuma un cilvēku izdomas pilna . Starp relikvijām arheologi ir atraduši arī daudz liecību par rakstības sistēmu.
Kāda bija senākā rakstības sistēma Eiropā?
Lineāra A bija rakstības sistēma, kas sastāvēja no aptuveni 75 rakstzīmēm. Katrs simbols attēloja zilbi, nevis burtu, vai ideogrammu, t. i., konkrētu jēdzienu. Ideogrammas atgādina piktogrammas, bet atšķirībā no tām var apzīmēt ne tikai to, ko tās attēlo, bet arī saistītus jēdzienus.
Lineārā rakstība savu nosaukumu ieguva, pateicoties simbolu linearitātei. Tā ir nedaudz līdzīga lineārajai B rakstībai, kas vēlāk parādījās Grieķijas kontinentālajā daļā. Tomēr lineārā B rakstība ir daļēji atšifrēta un ir konstatēts, ka tā ir saistīta ar agrīnajām grieķu valodas formām. Lineārā A joprojām ir noslēpums, un tai nav acīmredzamas saistības ar zināmajām senajām valodām.
Zinātnieki uzskata, ka šo rakstību izmantoja divos gadījumos – reliģisku tekstu pierakstīšanai un preču uzskaitei.
Kāpēc minojiešu rakstību nav izdevies atšifrēt
Ir vairāki iemesli, kāpēc minojiešu rakstība zinātniekiem joprojām ir noslēpums. Pirmkārt un galvenokārt tāpēc, ka joprojām nav zināma precīza lineārās A rakstības būtība un saknes. Iespējams, ka minojieši iedvesmojušies no Ēģiptes un Mezopotāmijas rakstiem, ar kuriem viņi bija sastapušies. Tomēr tieša saikne starp tiem nav konstatēta.
Atšķirībā no ēģiptiešu hieroglifiem, kas tika atšifrēti, pateicoties Rozetes akmenim, lineārajam A rakstam nav bilingvālu tekstu vai savstarpēju avotu, kas varētu atklāt tā nozīmi. Turklāt lineārā A rakstības rakstzīmēm ir unikāla morfoloģija. Pētījumi liecina, ka tai ir dažas kopīgas iezīmes ar lineāro B, taču zinātnieki vēl nav spējuši precīzi noteikt, kā tieši šīs divas sistēmas ir saistītas.
Turklāt zinātnieku rīcībā nav daudz minojiešu rakstības paraugu. Pašlaik ir atrasti tikai daži simti īsu tekstu uz māla plāksnītēm. Daudzi no tiem ir stipri bojāti, kas ierobežo analīzes iespējas.
Vai minojiešu rakstība kādreiz tiks atšifrēta?
Zinātnieki nezaudē cerību kādreiz atrisināt lineārās A rakstības noslēpumu. Tam varētu palīdzēt jaunās tehnoloģijas. Kembridžas Universitātes pētniece Dr. Estere Salgarella izveidoja plašu Lineārās A tastības datubāzi, lai labāk izprastu to saistību ar Lineāro B rakstību. Viņas veiktā analīze parādīja, ka abām sistēmām ir vairāk kopīga, nekā iepriekš tika uzskatīts.
Neironu tīkli arī var nākt palīgā. Mākslīgais intelekts var atrast tekstos apslēptus rakstus. Ar tā palīdzību jau ir vieglāk pētīt lineāro B rakstību un zinātnieki cer, ka līdzīgas tehnoloģijas palīdzēs atklāt tās priekšteča noslēpumus.
Iespējams, ka kādu dienu arheologiem izdosies atrast jaunus minojiešu rakstu paraugus, līdzīgus Rozetes akmenim, kas palīdzēs atšifrēt šo noslēpumaino rakstību. Bet pat, ja tas nenotiks, jebkurā gadījumā minojiešu civilizācija uz visiem laikiem paliks kā atgādinājums par to, cik senas var būt cilvēces intelektuālo spēju saknes.
