Mīti un fakti: kāpēc ASV karogs uz Mēness plīvoja, ja tur nav vējš?
Dzīve uz Zemes bez vēja nav iedomājama – tas dzenā mākoņus, liek šūpoties kokiem, rada jūras viļņus un vēl daudz ko citu. Taču uz Mēness valda pilnīgs klusums un astronautiem nav jābaidās no vētrām vai orkāniem.
Iespējams, tu jau sen zini, ka uz Mēness vēja nav un šī tēma tev šķiet pašsaprotama. Taču, kā tad izskaidrot fotogrāfijās redzamo – ASV karogs izskatās tā, it kā to plandītu vējš? Vai tiešām konspirācijas teorijas par viltotajām Mēness misijām ir patiesas? Laiks noskaidrot!
Vai uz Mēness ir vējš?
Septiņdesmitajos gados amerikāņu astronauti devās uz Mēnesi, līdzi ņemot fotoaparātus, lai iemūžinātu šo vēsturisko brīdi.
Aplūkojot viņu uzņemtās fotogrāfijas, šķiet, ka ASV karogs patiešām it kā vējā plīvo. Bet jau skolā mācīja, ka uz Mēness vēja nav. Kā tad tas iespējams?
Pēc Space Centre sniegtās informācijas, viss ir pavisam vienkārši – astronauti karoga kātu iedzina Mēness gruntī, un tajā brīdī tā kāts tika sakustināts, radot kustību, kas lika audumam viļņoties. Šis efekts radīja ilūziju, ka karogs plīvo. Ja rūpīgi apskata video ierakstu, var redzēt, ka pēc karoga nostiprināšanas tas pārstāj kustēties.
Turklāt karogs izskatās kustīgs nevis vēja dēļ, bet gan tāpēc, ka tas tika salocīts un iepakots transportēšanai. Bezsvara apstākļos tas saglabāja burzīto formu.
Vēl viens svarīgs faktors ir horizontālā atbalsta stienis, kas bija paredzēts, lai karogs izskatītos izstiepts, taču tas pilnībā neatlocījās. Tādēļ karogs ieguva viļņotu formu, kas daudziem šķita pierādījums vēja klātbūtnei – vai pat pamats domāt, ka fotogrāfijas uzņemtas uz Zemes filmēšanas studijā.
Kāpēc uz Mēness nav vēja?
Vējš ir gaisa kustība un tam nepieciešama atmosfēra. Taču uz Mēness tās praktiski nav. Pēc IFL Science datiem, Mēness atmosfēra ir tik niecīga, ka vairāk līdzinās vakuumam. Tā ir 10 triljonus reižu retinātāka nekā Zemes atmosfēra jūras līmenī. Pat orbītā esošo satelītu lidojuma vidē ir lielāka gaisa blīvuma koncentrācija nekā uz Mēness. Tāpēc ierastā vēja, kas dzenā mākoņus, tur vienkārši nav.
Tomēr kaut kāda kustība uz Mēness tomēr notiek
Tur ir ūdens – nevis upju vai ezeru izskatā, bet molekulu formā gruntī un ledus slāņos krāteru ēnās. Kad ilgstošais Mēness dienas laiks (kas ilgst aptuveni divas Zemes nedēļas) silda virsmu, šis ūdens sāk iztvaikot. Taču šis process ir tik vājš, ka to nevar uzskatīt par vēju.
Vēl viens kustības avots ir sīku meteorītu triecieni, Saules vējš un kosmiskā starojuma ietekme. Šie faktori izraisa gāzu molekulu atbrīvošanos no Mēness virsmas – līdzīgi kā uzsitot pa netīru paklāju, paceļas putekļi.
Tāpat daļiņu kustību izraisa radioaktīvo elementu sabrukšana Mēness iežos, kas atbrīvo gāzes. Daļa šo daļiņu aizplūst kosmosā, bet citas atkal nosēžas uz virsmas. Taču, neskatoties uz šo aktivitāti, vējš, kādu mēs pazīstam uz Zemes, tur neveidojas.
Interesanti, ka pirms vairākiem miljardiem gadu situācija bija citāda. Pētījumi liecina, ka laikā, kad uz Mēness bija aktīvi vulkāni – apmēram pirms 3–4 miljardiem gadu, tam bija ievērojami blīvāka atmosfēra. Tā gan bija 50 reizes retinātāka nekā Zemes atmosfēra, tomēr saglabājās aptuveni 70 miljonus gadu. Un tajā laikā uz Mēness patiešām bija vējš un ūdens.
