ASV un Eiropas fiziķi ir izstrādājuši efektīvu iekārtu skābekļa ražošanai uz Marsa
Eiropas un ASV fiziķi ir izstrādājuši plazmas iekārtu, kas ļauj iegūt skābekli no oglekļa dioksīda molekulām, kas atrodas Marsa atmosfērā. Par to ziņo Amerikas Fizikālā institūta preses dienests.
“Mēs pieņēmām, ka augstas enerģijas elektronu sadursme ar CO2 molekulām izraisīs šīs vielas sadalīšanos vai siltuma izdalīšanos. Šo enerģiju var izmantot arī oglekļa dioksīda sadalīšanai. Kopā ar kolēģiem no Francijas un Nīderlandes mēs varējām eksperimentāli apstiprināt šīs hipotēzes,” sacīja Lisabonas Universitātes asociētais profesors Vasko Gerra. Pēdējo sešu gadu laikā pēc Īlona Muska ierosinājuma zinātnieki ir sākuši nopietni domāt par to, kā cilvēce varētu uzsākt Marsa un citu potenciāli apdzīvojamu planētu apdzīvošanu. Lai to izdarītu, kā tagad ierosina pētnieki, ir jāatrisina divas problēmas: jāiemācās ražot enerģiju, kā arī skābekli, ūdeni un pārtiku, izmantojot vietējos resursus.
Kā atzīmē Gerra un viņa kolēģi, skābekļa ražošana būs viens no svarīgākajiem un energoietilpīgākajiem uzdevumiem, ar ko saskarsies pirmie iedzīvotāji uz Marsa. Lai to atrisinātu, zinātnieki izstrādā sistēmas, kas var iegūt skābekli no Marsa gaisa un augsnes. Viena no šādām iekārtām MOXIE tika uzstādīta uz Perseverance rovera klāja un veiksmīgi pārbaudīta uz Marsa pagājušā gada aprīlī. MOXIE absorbē oglekļa dioksīdu, uzsilda to līdz 800 grādiem pēc Celsija un izlaiž cauri speciālam keramikas materiālam, kas sadala CO2 skābeklī (O2) un oglekļa monoksīdā (CO).
Eiropas fiziķi un viņu amerikāņu kolēģi ir izstrādājuši alternatīvu pieeju, kas kompaktuma un skābekļa ražošanas efektivitātes ziņā ievērojami pārspēj MOXIE sistēmu.
Zinātnieku izveidotā iekārta savā darbā balstās uz faktu, ka CO2 molekulas kļūst daudz mazāk stabilas, ja tās ievieto nehomogēnā plazmā, kuras iekšpusē esošajiem elektroniem ir daudz lielāka enerģija nekā joniem un neitrālām molekulām. Teorētiski tas ļauj CO2 sadalīt oglekļa monoksīdā un skābeklī, ja CO2 molekulas bieži saduras ar elektronu stariem ar precīzi definētām īpašībām.
Vadoties pēc šīs idejas, Gerra un viņa kolēģi veica virkni eksperimentu, kuru laikā viņi pētīja skābekļa, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda mijiedarbību nehomogēnā plazmā. Šie eksperimenti palīdzēja zinātniekiem izvēlēties tādus darbības parametrus, kuros skābeklis gandrīz nesavienojas ar oglekļa monoksīdu un neveido jaunas CO2 molekulas.
Kā atzīmē pētnieki, skābekļa ražošanai, izmantojot plazmu, Marsa gaiss nav jāuzsilda līdz temperatūrai, kas pārsniedz 30-40 grādus pēc Celsija. Nākotnē tas ievērojami samazinās enerģijas un resursu izmaksas skābekļa ražošanai uz Marsa, norāda fiziķi.
Avots: Newspostalk
