Investori steidz mainīt stratēģiju: Bitcoin, zelta un sudraba vērtība krīt
Mākslīgā intelekta uzņēmumu akciju straujais kāpums turpina piesaistīt investoru kapitālu no dažādiem finanšu tirgus segmentiem. Nauda aizplūst ne tikai no kriptovalūtām, kas tradicionāli tiek uzskatītas par riskantiem aktīviem, bet arī no zelta un sudraba, kurus investori vēsturiski izvēlas kā drošāku patvērumu ekonomiskās nenoteiktības laikā.
Nedēļas sākumā zelta cena pirmo reizi kopš novembra noslīdēja zem 4000 ASV dolāru atzīmes, sudrabs zaudēja vairāk nekā pusi no savas vērtības salīdzinājumā ar iepriekš sasniegto maksimumu, bet Bitcoin cena pietuvojās 58 000 dolāru līmenim.
Šīs trīs kustības nav nejauša sakritība. Pēdējo divu gadu laikā zelts, sudrabs un Bitcoin bieži tika uztverti kā daļa no investīciju variantiem, kurus finanšu tirgos dēvē par “Debasement trade”(1*).
Kāpēc investori izvēlējās zeltu, sudrabu un Bitcoin?
Šīs pieejas pamatā ir pārliecība, ka augošie valdību tēriņi un valstu parādi ilgtermiņā samazina tradicionālo fiat valūtu vērtību. Tāpēc investori meklē aktīvus, kuru piedāvājumu nevar neierobežoti palielināt.
Zelts un sudrabs šajā lomā tiek izmantoti jau gadsimtiem ilgi, savukārt Bitcoin bieži tiek dēvēts par digitālo zeltu, jo tā maksimālais piedāvājums ir ierobežots līdz 21 miljonam monētu.
Līdz 2025. gadam, kad ASV dolāra perspektīvas šķita mazāk pārliecinošas, kapitāls aktīvi ieplūda visos trīs aktīvos. Daudzi investori tos uztvēra kā vienotu aizsardzības portfeli pret valūtu vērtības krišanos.
Stingrāka FRS politika maina situāciju
Situācija sāka mainīties pēc tam, kad jaunais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Kevins Voršs ieņēma stingrāku monetārās politikas kursu. Tirgus dalībnieki pašlaik prognozē divus procentu likmju paaugstinājumus līdz 2027. gada martam, kas bāzes likmi varētu paaugstināt līdz 4–4,25%.
Gan augstākas procentu likmes, gan spēcīgāks dolārs rada papildu spiedienu uz zelta, sudraba un Bitcoin cenu. Pieaugot obligāciju ienesīgumam, investori var saņemt lielāku peļņu no salīdzinoši drošiem finanšu instrumentiem, savukārt zelts, sudrabs un Bitcoin procentu ienākumus nenodrošina. Turklāt dolāra nostiprināšanās padara šos aktīvus dārgākus investoriem, kuri izmanto citas valūtas.
Bitcoin atpalika kāpumā, bet seko kritumā
Bitcoin loma šajā investīciju stāstā pēdējā gada laikā kļuva mazliet neskaidra. Kamēr zelts un sudrabs 2025. gadā sasniedza jaunus rekordus, Bitcoin ilgstoši svārstījās ap 100 000 dolāru robežu.
Tas radīja diskusijas par to, vai Bitcoin joprojām kalpo kā aizsardzība pret fiat valūtu vērtības krišanos vai arī tas arvien vairāk tiek uztverts kā tehnoloģiju un riska aktīvs. Tomēr pašreizējā korekcija rāda interesantu tendenci – Bitcoin nebija starp līderiem cenu kāpuma laikā, taču tagad tas krīt līdzās dārgmetāliem.
Kritums ir ievērojams
Kopš 2025. gada janvāra rekorda ap 5600 dolāriem zelta cena samazinājusies par aptuveni 28%. Sudrabs no maksimuma pie 120 dolāriem zaudējis vairāk nekā 50%, savukārt Bitcoin no oktobrī sasniegtā maksimuma atkāpies par aptuveni 50%.
Šī kustība nosūtījusi Bitcoin zem tā 200 nedēļu slīdošā vidējā rādītāja, līmeņa, ko daudzi tirgus analītiķi uzskata par vienu no svarīgākajiem ilgtermiņa atbalsta punktiem. Tas atrodas aptuveni pie 60 000 dolāru robežas.
Tomēr ir arī pozitīvs signāls
Neskatoties uz cenu korekciju, Bitcoin pēdējos mēnešos ir demonstrējis labākus rezultātus nekā abi dārgmetāli. Kopš februāra zemākajiem līmeņiem Bitcoin vērtība attiecībā pret zeltu pieaugusi par aptuveni 30%, bet attiecībā pret sudrabu, par vairāk nekā 55%.
Tas liecina, ka Bitcoin joprojām vienlaikus pilda divas funkcijas: tas ir gan spekulatīvs riska aktīvs, gan potenciāls kapitāla saglabāšanas instruments ilgtermiņā.
Tomēr pagaidām abi šie faktori darbojas vienā virzienā. Ja Federālo rezervju sistēma saglabās stingru monetāro politiku un ASV dolārs turpinās demonstrēt spēku, Bitcoin varētu būt grūti pilnībā atrauties no zelta un sudraba dinamikas, ar kuriem tas finanšu tirgos tiek salīdzināts jau gadiem ilgi.
(1*) “Debasement trade” ir investīciju stratēģija, kuras mērķis ir pārvietot kapitālu no fiat valūtām (papīra naudas) un valsts parādzīmēm uz reāliem, ierobežota daudzuma aktīviem, lai pasargātu savu pirktspēju no valūtas vērtības samazināšanās.
