Dzīvība var pastāvēt uz planētām, kas nav līdzīgas Zemei
Kas nepieciešams, lai uz planētas pastāvētu dzīvība? Izmantojot Zemes piemēru, mēs varam teikt, ka dzīvu organismu izcelsmei, tādas zvaigznes kā Saules klātbūtne, ir nepieciešams liels ūdens un skābekļa daudzums.
Nesen Bernes un Cīrihes universitāšu zinātnieki veica zinātnisku darbu un atrada pārliecinošus pierādījumus tam, ka dzīvībai labvēlīgi apstākļi var rasties arī uz planētām, kas nav līdzīgas Zemei.
Tas ir, kaut kur galaktikas dzīlēs var atrasties tumša planēta, kas ir pilnīgi atšķirīga no mūsējās, bet ir mājvieta kaut kam dzīvam. Ja pētnieku pieņēmums ir pareizs, iespēja atrast citplanētiešus ievērojami palielinās.
Uz kādām planētām var pastāvēt dzīvība?
Pirmkārt, dzīvības rašanās uz planētas ir nepieciešams ūdens. Zinātnieki tā domā, jo dzīvība uz Zemes radusies plašos okeānos. Sākumā tie bija sīki radījumi, kurus varēja redzēt tikai caur mikroskopu. Bet tad evolūcijas gaitā tie sāka kļūt lielāki. Tā rezultātā parādījās arī saprātīgas būtnes un milzīgs skaits dzīvnieku – zinātnieki joprojām atklāj jaunas sugas.
Pēc astronomu domām, ūdens uz planētas var pastāvēt tikai tad, ja tai blakus atrodas tāda karsta zvaigzne kā Saule. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai tā būtu pietiekami tuvu, lai sasildītu planētas virsmu, bet ne pārāk tālu – pretējā gadījumā ūdens vienkārši sasalst. Šīs pārliecības dēļ astronomi pirmām kārtām pievērš uzmanību planētām, kuru tuvumā atrodas lielas zvaigznes. Galu galā tie ar milzīgu varbūtības pakāpi var būt apdzīvojami objekti.
Optimāli apstākļi dzīvības izcelsmei
Jauna zinātniskā darba autori, kura rezultāti publicēti žurnālā Nature Astronomy, uzskata, ka Saules un šķidrā ūdens klātbūtne nav priekšnoteikums dzīvības rašanās gadījumam. Uz planētas Zeme ūdens tiek uzglabāts šķidrā veidā atmosfēras klātbūtnes dēļ. Pateicoties tam, tiek radīts dabisks siltumnīcas efekts, kas uztur gaisa temperatūru uz Zemes optimālā līmenī ūdens un dzīvo organismu pastāvēšanai.
Taču mūsu planēta ne vienmēr ir bijusi tāda, kāda tā ir tagad. Kad Zeme veidojās no kosmiskās gāzes un putekļiem, tās atmosfērā pārsvarā bija ūdeņradis un hēlijs. Šādā stāvoklī tas nevarēja nodrošināt dzīvības rašanās apstākļus, taču laika gaitā tas mainījās un ieguva nepieciešamās īpašības. Pēc zinātnieku domām, arī daudzām citām planētām var būt primārā atmosfēra, un, ja tā ir pietiekami liela, tā var izraisīt arī siltumnīcas efektu. Tas ir, jaunas planētas var pastāvēt kosmosā, kur apstākļi ir sliktāki nekā uz Zemes, bet joprojām ir pietiekami labi dzīvības izcelsmei.
Zinātniskā darba gaitā zinātnieki ir izveidojuši daudzu planētu rašanās un attīstības scenāriju modeļus daudzu miljardu gadu garumā. Modelēšana parādīja, ka, ja planētas tuvumā atrodas liela zvaigzne, tās intensīvais starojums ātri iznīcina primāro atmosfēru. Bet tas ne vienmēr tā notiek, un “izdzīvojušās” atmosfēras var radīt apstākļus šķidra ūdens veidošanai un uzglabāšanai miljoniem un pat miljardiem gadu. Un kur ir ūdens, tur var būt dzīvība.
Dzīve uz planētas bez Saules
Turklāt, ja no planētas iekšpuses ir pietiekami daudz siltuma, lai uzturētu ūdeni šķidrā stāvoklī, dzīvība var pastāvēt pat tad, ja nav Saules analoga. Ja zinātniskā darba autoru secinājumi ir pareizi, citplanētiešu dzīves meklējumu apvārsnis ir stipri paplašinājies. Izrādās, ka turpmāk dzīvību var meklēt ne tikai zvaigžņu tuvumā, bet arī uz tā dēvētajām brīvi peldošajām planētām, kas negriežas ap nevienu masīvu zvaigzni.
Ar visu to pētījuma autori brīdina, ka vēl pāragri priecāties. Fakts ir tāds, ka šķidrā ūdens klātbūtne negarantē dzīvības pastāvēšanu. Visticamāk, ja vērsties pie astrobiologiem, viņi pateiks par saules gaismas, skābekļa un citu vitāli svarīgu faktoru nepieciešamību. Tātad, neskatoties uz autoru optimismu, pētījuma rezultāti jāuztver tomēr ar nelielu skepsi.
Ir vērts atzīmēt, ka nesen zinātnieki atzīmēja, ka Piena Ceļa galaktikā var dzīvot no 36 līdz 111 citplanētiešu civilizācijas. Starp tiem var būt arī tādi, kas mums rada lielas briesmas – vairāk lasiet šeit.
