ES vēršas pret Krievijas kriptovalūtu infrastruktūru
Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi 21. sankciju paketi pret Krieviju, kurā pirmo reizi īpaša uzmanība pievērsta arī kriptovalūtu infrastruktūrai. Sankcijas skar vairākus ar A7 tīklu saistītus uzņēmumus un ievieš jaunus ierobežojumus ārvalstu kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem.
Saskaņā ar blokķēdes analītikas uzņēmuma Chainalysis datiem, A7 tīkls, darbojoties ar stabilo kriptovalūta A7A5, līdz šim apstrādājis gandrīz 120 miljardus ASV dolāru vērtus darījumus un ir izveidots, lai palīdzētu apiet Krievijai noteiktās starptautiskās sankcijas.
Jaunajā sankciju paketē ES iekļāvusi četrus ar A7 pārrobežu tīklu saistītus subjektus, tostarp arī organizācijas, kas saistītas ar tīkla darbības paplašināšanu Āfrikā.
Vienlaikus paplašināts aizliegums veikt darījumus ar 14 kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas Gruzijā, Panamā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Māršala Salās, Kirgizstānā un Baltkrievijā.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa norādīja, ka jaunās sankcijas aptver vairāk nekā simts banku un kriptovalūtu operatoru, vairāk nekā 40 tā dēvētās “ēnu flotes” kuģu, kā arī vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijā un Baltkrievijā.
Kriptovalūtas kļūst par sankciju apiešanas instrumentu
Jau aprīlī, prezentējot iepriekšējo sankciju paketi, ES norādīja, ka Krievija starptautiskajos norēķinos arvien biežāk izmanto kriptovalūtas, lai mazinātu sankciju ietekmi.
Jaunās sankcijas stājušās spēkā tikai trīs dienas pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma pirmo visaptverošo kriptovalūtu regulējumu valstī. Lielākā daļa jaunā likuma normu stāsies spēkā 1. septembrī, nosakot tiesisko regulējumu kriptovalūtu biržām, glabātājiem, citiem digitālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī investoriem un tirgotājiem.
Jaunais Krievijas kriptovalūtu regulējums rada nevienlīdzīgu situāciju. Lielajiem uzņēmumiem tas paredz juridisku ietvaru starptautiskiem norēķiniem un sankciju radīto ierobežojumu mazināšanai, savukārt privātpersonām tiek ieviesta stingrāka uzraudzība, darījumu limiti un nodokļu prasības.
Vienlaikus mēģinājums koncentrēt kriptovalūtu norēķinus valsts uzraudzītā infrastruktūrā padarījis šo sistēmu par tiešu ES sankciju mērķi.
Analītiķi brīdina, ka 21. sankciju pakete var radīt vēl vienu būtisku problēmu. Ja sankcijām tiek pakļautas lielākās Krievijas bankas un kriptovalūtu platformas, pastāv risks, ka jebkura kriptovalūta, kas iegādāta vai izmantota caur šo oficiālo infrastruktūru, nākotnē var tikt uzskatīta par augsta riska jeb tā dēvēto “toksisko” aktīvu. Tas var ievērojami apgrūtināt legālus pārrobežu norēķinus, jo ārvalstu finanšu un kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēji var atteikties pieņemt šādus aktīvus.
21. sankciju pakete paredz arī jaunu instrumentu, kas nākotnē ļaus ES pilnībā aizliegt kriptoaktīvu pakalpojumus trešo valstu uzņēmumiem, ja tie tiks izmantoti Krievijas interesēs.
Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība varēs aizliegt jebkādus darījumus starp ES uzņēmumiem un kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, kurus Krievija izmanto sankciju apiešanai.
Papildus ierobežojumiem digitālo aktīvu jomā ES iesaldē aktīvus un aizliedz finansējuma pieejamību 94 bankām un lielām finanšu iestādēm, kā arī paplašina darījumu aizliegumu vēl 33 Krievijas kredīt- un finanšu iestādēm.
Avots: Europa
