Finanšu matemātika Jāņos: kā aprēķināt nopelnītos procentus par noguldījumiem bankā?
Sirsnīga vasaras saulgriežu svinēšana mums dod spēku nākamajam gadam, gandarījumu, kā arī cerības uz labu ražu un pārtikušu nākotni. Arī noguldījumiem ir laba “pēcgarša”, jo tie ir finanšu stabilitātes un piepildītu mērķu augļi. Gudri pārvaldīti noguldījumi dod spēku finanšu dzīves nākamajiem posmiem.
Domājot par iespējām noguldīt, cilvēki parasti vislielāko uzmanību velta procentu likmei. Taču patiesībā jebkuru noguldījumu raksturo vēl vairāki parametri – procentu izmaksas biežums, procentu aprēķināšanas formula, vai procentos nopelnītais tiek automātiski pievienots noguldījumam, u.c. Lai būtu drošāka sajūta, lemjot par noguldījumiem, ir vērts izprast, ko varam un nevaram sagaidīt no termiņnoguldījumiem un krājkonta.
Krājkontam, kas ir elastīgs un viegli pārvaldāms naudas glabāšanas rīks un kuram nav noteikta noguldījumu termiņa, procentu likmes parasti netiek fiksētas uz konkrētu termiņu, tās mainās atkarībā no tirgus situācijas. Bankām mēdz būt dažādas pieejas krājkonta likmju aprēķināšanā. Piemēram, “Bigbank” šīs likmes aprēķina katras dienas beigās atbilstoši mājaslapā publicētajai krājkonta procentu likmei.
Pēc labi pavadītām vasaras saulgriežu brīvdienām Jānis ir apņēmies uzkrāšanu beidzot padarīt par regulāru ieradumu un ir izvirzījis sev mērķi trīs gadus katru mēnesi iemaksāt krājkontā 100 eiro. Proti, trīs gados jeb 36 mēnešos Jānis krājkontā iemaksās 3600 eiro. Noguldītā summa katru mēnesi pieaug, turklāt nopelnītos procentus var pievienot pamatsummai, tādēļ precīzu peļņu bez piemērota tiešsaistes kalkulatora palīdzības aprēķināt būs sarežģīti.Tam visam pamatā ir salikto procentu aprēķināšanas formula.
Parasti procenti par krājkontā noguldīto naudu tiek izmaksāti reizi mēnesī, tie tiek pievienoti pamatsummai, tā ļaujot pelnīt papildus. Pieņemsim, ka likme visu noguldījuma laiku bijusi nemainīga – 2,75 %*. Jau pirmajā gadā Jānis būs uzkrājis 1200 eiro, bet procentos nopelnījis 15 eiro. Otrā gada beigās Jānis būs iemaksājis 2400 eiro, tos papildinājis ar iepriekš nopelnītajiem 15 eiro, un tas procentos būs ļāvis nopelnīt 64 eiro. Kopā krājkontā būs 2464 eiro. Savukārt trešā gada beigās viņš pats būs iemaksājis 3600 eiro, ko papildina abos gados nopelnītie 64 eiro un peļņa par trešo gadu – 83 eiro. Proti, pēc trim gadiem Jānis būs uzkrājis 3747 eiro, no tiem procentos būs nopelnīti 147 eiro.
Kā redzams, nelielu papildu peļņu Jānim nodrošināja tā dēvētie saliktie procenti. Proti, ja procentos nopelnītais tiek pieskaitīts pamatsummai, tad turpmāk procenti tiek aprēķināti lielākai summai. Šī iemesla dēļ ir vērts noskaidrot, cik bieži banka izmaksā nopelnītos procentus un vai tie tiek pārskaitīti uz norēķinu kontu, vai arī pievienoti noguldītajai pamatsummai.
Līga sapņo par māju tuvu jūrai, kur varētu svinēt autentiskus saulgriežus. Tādēļ viņa ir pārdevusi mantojumā saņemtu dzīvokli un iegūtos 50 000 eiro uz gadu noguldījusi termiņnoguldījumā ar 2,55 % likmi* un procentu izmaksu termiņa beigās. Šis noguldījums viņai ļaus nopelnīt 50000 x 0,0255 = 1275 eiro, ja Līga nofiksēs likmi tieši tagad. Par aktuālajām likmēm var pārliecināties “Bigbank” uzkrājumu kalkulatorā.
Termiņnoguldījumiem, atšķirībā no krājkonta, likme saglabājas nemainīga visu noguldījuma laiku, taču līdzekļi ir pieejami tikai termiņa beigās. Ja Līga pēc gada nebūs pārliecināta par to, vai ir īstais brīdis īstenot sapni par māju, arī viņa varēs izmantot salikto procentu priekšrocības, pagarināt termiņnoguldījumu vēl uz gadu un pievienot tai procentos nopelnīto summu, turklāt par bonusa likmi.
Tāpat jāatceras, ka gan Jānim, gan Līgai par procentos nopelnīto naudu būs jāsamaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5 % apmērā. Nodokli banka atskaitīs automātiski pirms procentu izmaksas.
“Gan krājkonts, gan arī termiņnoguldījums var būt vērtīgi rīki ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem. Katrs no tiem kalpo mazliet atšķirīgam mērķim, taču abi palīdzēs labāk pārvaldīt naudas plūsmu un vismaz daļēji kompensēs inflācijas ietekmi. Piemēram, ja uzņēmumam regulāri uzkrājas brīvi naudas līdzekļi, tad tos līdz izlietošanas brīdim var noguldīt krājkontā, tā liekot naudai strādāt. Uzņēmumi krājkontā ieguldītajiem līdzekļiem var piekļūt vienas bankas darba dienas laikā un bez soda procentiem,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Pārstrukturējot biznesu, uzņēmums “Labākās pirtsslotas” ir pārdevis zemi un mežu un nopelnījis 100 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks lēš, ka nauda būs ļoti vajadzīga aptuveni pēc pieciem gadiem, kad būs pienācis laiks atjaunot ražotni. Ieguldot šo naudu krājkontā ar tādiem nosacījumiem kā iepriekšējos piemēros, tas nopelnīs 14 527 eiro*, bet izmantojot termiņnoguldījumu – 11 500 eiro.
Apkopojums par aktuālajām noguldījumu likmēm Latvijas un arī Lietuvas un Igaunijas komercbankās ir pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē. Dati tiek atjaunoti reizi nedēļā. Bankas mēdz variēt termiņnoguldījumu procentu likmes atkarībā no noguldījumu nosacījumiem, tādēļ ir vērts ieskatīties arī kādā noguldījumu kalkulatorā.
* Piemēros minētā procentu likme ir teorētiska, tā veidota, balstoties uz Latvijas bankas interneta vietnē pieejamo apkopojumu par komercbanku piedāvātajām likmēm attiecīgajam noguldījumu veidam.
Par “Bigbank”
“Bigbank”AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un IngoPoders.
