Finanšu pratība sākas mājās: kā iemācīt bērnam krāt un tērēt gudri?
Jaunā mācību gada sākums ir lielisks brīdis, lai uzsāktu sarunu par naudu. Pētījumi liecina – bērnu finanšu paradumi nostiprinās jau agrīnā vecumā. Izmantojot spēles un aktivitātes un padarot šo tēmu interesantu, gudra tēriņu plānošana var kļūt par ieradumu un ieguvumu ilgtermiņā.
Kembridžas Universitātē veiktais pētījums rāda, ka bērna attieksme pret naudu nostiprinās pirmajos septiņos dzīves gados. Tajā uzsvērts – iemācītos paradumus vēlāk var mainīt vien minimāli un līdz skolas vecumam apgūtais lielā mērā ietekmē to, kas būs bērna finanšu pratības pamatā visu atlikušo dzīvi.
Izglītošanās par finansēm padara gan bērnus, gan pieaugušos ne tikai zinošākus, bet arī noturīgākus pret krāpniecību. Latvijas Bankas dati liecina, ka 2024. gadā veikti 30,7 tūkstoši krāpniecisku maksājumu, kuros iedzīvotāji zaudējuši kopumā 11,7 miljonus eiro. Ar naudu rīkoties pārdomātāk mudina arī strauji augošās cenas – lai gan patlaban inflācija ir mērena, tā turpina augt. Ir skaidrs: par finanšu pratību ar bērniem jārunā laikus.
Kā finanses padarīt aizraujošas?
Mācīt gudri tērēt un krāt nozīmē mācīt atbildību. Ja bērns saņem kabatas naudu, jāpārrunā, kā rīkoties atbildīgi un kādam mērķim tā paredzēta. Jāizglīto arī, kāpēc nevajadzētu visu naudu iztērēt uzreiz. Ietaupīt daļu naudas, ko ieguldīt kādā vērtīgākā pirkumā, var palīdzēt kopīgi izveidots plāns. Vissvarīgāk atbildēt uz diviem jautājumiem: cik naudas novirzīt tēriņiem ikdienā un cik – kādam lielākam, ilgtermiņa, mērķim?
Izglītošanos par naudu var padarīt saistošāku un interesantāku ar spēlēm. Tiesa, jāņem vērā, ka mācību metodes dažādos vecuma posmos atšķiras – mazajiem atbilstošas būs vienkāršas rotaļas un simboliska nauda, sākumskolēniem var sākt piešķirt kabatas naudu un aicināt noteikt mērķus un krāt, savukārt ar pusaudžiem var spriest par nopietnākām tēmām – norēķinu kartēm, pirkumiem internetā un pat ieguldīšanu.
Protams, var iegādāties dažādas ar tēriņu plānošanu saistītas spēles. Viena no tādām ir labi zināmais “Monopols”, kur, pērkot, piemēram, ielas vai pilsētas un īpašumus, jāskaita nauda un jāplāno savi izdevumi. Taču šim procesam var pieiet radošāk, izdomājot spēli pats.
Tā var būt pavisam vienkārša. Viens no variantiem – ieviest “naudas burkas”. Visticamāk, tās būs divas, no kurām viena paredzēta ikdienas tēriņiem, otra – iekrājumiem. Spēle paredz, ka bērns saņem noteiktu summu un sadala to vairākās burkās ar dažādiem mērķiem, piemēram, tēriņiem un uzkrājumiem, un pēcāk var vērot, kā naudas summas katrā no tām pieaug vai sarūk. Arī šajā gadījumā – īpaši, ja bērns ir pavisam mazs, – banknotes var aizstāt ar spēļu naudu, bet monētu vietā izmantot žetonus. Spēli īsteno, piemēram, nosaucot dažādus produktus un to cenas un ļaujot bērnam izvēlēties un plānot, ko viņš iegādāsies un cik iekrās. Vecākiem bērniem burkas var kalpot kā krājkase, kurā uzglabā kabatas naudu. “Naudas burkas” ir vienkāršs un uzskatāms veids, kā mācīt līdzekļu pārvaldīšanu, un parāda, ka nauda nav bezgalīga.
Daudziem labi zināma spēlēšanās pircējos un pārdevējos. Ar šādu aktivitāti var papildināt brīvos brīžos ne vien draugu, bet arī ģimenes lokā. Piemēram, vecmāmiņa vai vectētiņš var būt pircējs, savukārt bērns – pārdevējs. Darbojoties iekārtotajā veikalā, bērns finanšu pratību trenēs, skaitot naudu, piešķirot precēm cenas, kā arī norēķinoties par tām. Savukārt iejušanās pircēja lomā ļaus labāk iemācīties salīdzināt cenas un plānot pirkumus.
Vēl viena jautra aktivitāte, kas palīdz izprast budžeta plānošanas pamatus, ir “Želejas pupiņu spēle”, kur ienākumus monētu vietā ataino konfektes. Bērnam tiek iedotas 20 želejas pupiņas, un tās jāsadala dažādās tēriņu kategorijās – sākot no mājokļa un transporta līdz izklaidei un uzkrājumiem. Želejkonfektes var aizstāt ar ko citu, piemēram, krekeriem vai ogām.
Mācīties par naudu var arī, minot mīklas. Šajā gadījumā pieaugušais nosauc dažādas preces, piemēram, maizi, rūtiņu burtnīcu vai kino biļeti, un liek minēt, cik katra no tām varētu maksāt. Vēlāk atbildes pārbauda un pārrunā preču vērtību atšķirības.
Virtuālās iespējas un piesardzība
Mūsdienās ir daudz dažādu finanšu plānošanas rīku. Kamēr pieaugušie, iespējams, dod priekšroku “Excel” izklājlapām, bērniem aktuālākas varētu būt mobilās lietotnes. Pirms lietotņu lejupielādes der pārliecināties, vai tām ir maksas un bezmaksas versijas un kuru vēlaties izmantot.
“iAllowance” un tās bezmaksas versija “iAllowance Lite” palīdz vecākiem pārvaldīt bērniem doto kabatas naudu, sekojot līdzi paveiktajiem darbiem, tēriņiem un piešķirot balvas. Līdzīgas funkcijas piedāvā arī “Guardian Savings” un virtuālā krājkase “PocketMoney Tracker – Bomad”. Dažās lietotnēs, tostarp “Bankaroo – for students”, var norādīt mērķi, kam tiks tērēti līdzekļi, un sekot līdzi savam uzkrājumam.
Tiešsaistes satura moderēšanas kompānijas “WebPurify” 2024. gadā publicētais, Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums atklāj, ka bērni, kas jaunāki par astoņiem gadiem, nedēļā 2,48 stundas pavada, iepērkoties tiešsaistē. Daļa vecāku tajā saskata zināmu vērtību – 34 % atzina, ka tā viņu atvases uzlabojušas savu prasmi rīkoties ar naudu, tomēr 16 % vecāku ir pārliecināti, ka viņu bērni ir atkarīgi no iepirkšanās internetā.
Svarīgi atcerēties, ka pirms jebkuru lietotņu lejupielādēšanas, lietošanas un spēlēm tiešsaistē vecākam ir jāizstāsta par maksas lietotnēm un funkcijām un kāpēc jābūt piesardzīgam, lai neiekristu slazdā un izvairītos no nejaušiem vai neapdomīgiem pirkumiem. Tehnoloģijas turpina strauji attīstīties, tāpēc runāt par drošību internetā ir būtiski. Bērnam jāzina, cik svarīgi ir neatklāt kartes datus citiem un kā atpazīt krāpnieciskus piedāvājumus.
Gan veikalā “Google Play”, gan “App Store” ir pieejamas vecāku kontroles (“parental control”) iespējas, kas ļauj nodrošināt, ka bērns nevar patstāvīgi iegādāties lietotnes vai aktivizēt maksas funkcijas – vispirms tās jāapstiprina vecākam. Šajos iestatījumos var noteikt arī vecumam atbilstošu saturu, ierobežot spēļu un lietotņu pieejamību, kā arī saņemt paziņojumus par mēģinājumiem kaut ko lejupielādēt vai nopirkt. Tas ne tikai pasargā no nevēlamiem izdevumiem, bet arī palīdz kontrolēt bērna digitālo vidi, padarot to drošāku un piemērotāku vecumam.
Mantojumā: finanšu pratība
Redzot, kā pieaugušie pārvalda savus finanšu līdzekļus, atvases mācās un pārņem paradumus. Vispirms pašam pieaugušajam jāpārliecinās, vai viņš tērē pārdomāti un vai prot iekrāt, jo prasme rīkoties ar naudu ir kā mantojums, kas var tikt nodots no paaudzes paaudzē.
Uz to norāda arī vecāki. “Bigbank” darbiniece Agnese Saukuma stāsta, kā finanšu pratību aktīvi apgūst viņas dēls, kurš tikko uzsācis mācības ceturtajā klasē.
“Kā vecāks varu teikt, ka būtiska loma šajā procesā ir konsekventiem lēmumiem, kas palīdz bērnam saprast naudas plūsmu un attīstīt prasmi pieņemt pārdomātus lēmumus,” pauž Agnese. Kā vienu no principiem, ko izmanto ikdienā, viņa min kabatas naudas piešķiršanu ar noteiktu regularitāti – katru nedēļu bērns saņem noteiktu naudas summu, kas ļauj viņam pašam plānot savus izdevumus.
Viņa uzsver arī komunikācijas nozīmi. “Kopīgi analizējam veiktos pirkumus, runājam par uzkrājumu nozīmi. Bērns pats izvēlas uzkrājuma mērķi un aprēķina, cik ilgi un cik daudz būs jāatliek, lai to sasniegtu,” saka Agnese.
Ne mazāk svarīgi ir arī mācīties no kļūdām. Viņa stāsta – ja uzkrājums tiek priekšlaicīgi iztērēts, kārotā pirkuma iegāde nenotiek, un piebilst: “Mēs kopīgi pārrunājam pieņemtos lēmumus un to sekas, veicinot izpratni par izdarīto izvēļu ietekmi”.
Jāapzinās arī, ka bērna lēmumus bieži ietekmē emocijas, tāpēc finanšu paradumu veidošana prasa laiku un pacietību. “Tomēr mēs ticam, ka šajā dzīves posmā ieliktās vērtības veidos stabilu pamatu viņa nākotnes finanšu lēmumiem,” saka Agnese.
Celt gan finanšu pratību, gan sekmes
Arī “Bigbank” darbinieces Vinetas Subatovičas ģimenē viens no galvenajiem rīkiem finanšu pratības trenēšanai ir kabatas nauda. “Manā ģimenē ir padsmitgadniece ar savām vajadzībām un tēriņiem. Mums ir vienošanās par konkrētu naudas summu nedēļā, kas tiek ieskaitīta bērna bankas kontā pirmdienas rītā, un bērns to izmanto, plānojot savus tēriņus atbilstoši vajadzībām visai nedēļai.”
Viņa skaidro, ka mācību gadā šajos izdevumos ir gan norēķināšanās par pusdienām skolā un sabiedriskā transporta izdevumi, braucot uz ārpusskolas nodarbībām, gan kabatas nauda.
Vinetas ģimenē izveidota arī papildu motivācijas sistēma: “Bērnam ir iespēja palielināt šo budžetu ar nopelnītām augstām atzīmēm skolā. Mēs vienojamies, cik eiro par konkrētiem vērtējumiem pieskaitām klāt nedēļas budžetam.” Ikdienā kopā tiek izvērtēts, cik lietderīgi bijuši tēriņi un kādas ir uzkrāšanas iespējas, ik pa laikam kopīgi aplūkojot konta pārskatu.
Jāmāca turēties pretī kārdinājumiem
“Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts izmanto vairākus principus, lai savai sešgadniecei un deviņgadniecei mācītu finanšu pratību. Lai izprastu un apgūtu pelnīšanu, katrai no meitām izveidota tabula ar septiņu ikdienas uzdevumu sarakstu. To izdrukā un pielīmē redzamā vietā. Katru dienu uzdevumi ir vieni un tie paši, sākot no vienkāršiem, piemēram, kārtības uzturēšanas istabā, līdz sarežģītākiem – 50 minūšu ilgam vijoļspēles treniņam mājās. Ja līdz vakaram visi darbi ir izdarīti, vecāks sarakstā atzīmē, ka attiecīgajā dienā nopelnīta konkrēta summa. Nedēļā nopelnīto naudu bērni saņem nedēļas beigās, un var to tērēt pēc savas izvēles.
Arī par sasniegumiem ģimenē mēdz piešķirt apbalvojumu. “Dažkārt vienojamies jau iepriekš, citreiz sagādājam bērnam pārsteigumu,” viņš stāsta. Parasti to dara pēc kāda labi nokārtota pārbaudes darba vai uzstāšanās.
Savukārt, lai mācītu pareizi un apdomīgi tērēt, īpaša uzmanība tiek pievērsta, ikdienā ejot iepirkties. “Zinām, ka veikals ir pilns ar kārdinājumiem un bērns būtu gatavs piekraut pilnus iepirkuma ratus ar lietām, kuras gribētos, bet, ikdienas iepirkšanās reizēs mūsu ģimenē ir princips: bērns veikalā var izvēlēties vienu našķi. Manuprāt, šis labi iemāca bērnam, ka nevajag ļauties emocionālām izvēlēm, ka naudas līdzekļi ir ierobežoti,” viņš stāsta.
Pārdomāta ir arī rotaļlietu iegāde: “99 % gadījumu mēs nepirksim rotaļlietas vai mantas, kuras bērns ieraudzījis un lūdzas, lai tās tiktu nopirktas. Īpaši sākumā tas nav psiholoģiski viegli, jo bērns mēdz raudāt, krist gar zemi un tamlīdzīgi, taču mēs, vecāki, nekad neesam padevušies šim spiedienam un arī bērns diezgan ātri saprot, ka šis nav veids, kā iegūt kāroto. Šādās situācijās bērnam piedāvājam rotaļlietu nopirkt pašam par darbiņos nopelnīto naudu – parasti rotaļlieta tomēr netiek nopirkta, jo bērns nopelnīto naudu krāj kādam lielākam pirkumam.”
Edgars norāda, ka ar meitām, jo īpaši vecāko, regulāri runā par to, cik var nopelnīt, strādājot dažādos amatos. Tiek doti piemēri, cik dienas vai mēneši būtu nepieciešami, piemēram, veikala pārdevējai, skolotājai vai ārstam, lai iegādātos kādu lielāku pirkumu.
Jāatceras, ka nauda ir instruments
Nozīmīgi ir arī runāt par vērtībām un skaidrot, ka nauda ir tikai instruments, kas palīdz sasniegt dzīves mērķus, taču tā jāizmanto atbildīgi un ar apdomu. Vērts atgādināt, ka būtiski nav tikai pelnīt, bet arī rīkoties godīgi un pieņemt pārdomātus lēmumus, lai veidotu pozitīvu attieksmi pret naudu.
Vienlaikus jāļauj bērnam kļūdīties. Ja sanācis pārtērēties, jāizrāda iejūtība un jāpaskaidro, kādas sekas neapdomīgi tēriņi var izraisīt ilgtermiņā un ko darīt, lai turpmāk tas neatkārtotos.
Par “Bigbank”
“Bigbank” AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
