Kā atpazīt viltus ziņas sociālajos tīklos?
Līdz ar digitālā laikmeta iestāšanos mūsu pasaules redzējums ir mainījies: datori un viedtālruņi ir ienākuši prakstiski katrā mājā. Mūsdienās gandrīz katrs planētas iedzīvotājs var uzreiz piekļūt nepieciešamajai informācijai, bet jo vairāk mēs uztveram informāciju, jo grūtāk ir atšķirt patiesību no meliem, un jo īpaši sociālajos tīklos.
Kā liecina iepriekšējie pētījumi, sociālie mediji veicina pseidozinātnes un dezinformācijas izplatību, atstājot milzīgu ietekmi uz reālo pasauli. Tomēr problēma nav tehnoloģijās — mūsu psiholoģiskie aizspriedumi un nosliece padara mūs neaizsargātus pret meliem. Tas ir īpaši pamanāms, ja dezinformācija atbilst mūsu pasaules uzskatam un tam, kam mēs jau ticam. Turklāt smadzenes pēc noklusējuma pieņem lielāko daļu informācijas kā uzticamu – galu galā mēs mēdzam ticēt visam, ko redzam un dzirdam. Bet kā šajā gadījumā rīkoties ar viltus ziņām?
Domāšana un dezinformācija
Mūsu domāšana nav ideāla. Smadzenes mūs maldina pie katras izdevības. Tādējādi daudzas domāšanas kļūdas (kognitīvie izkropļojumi) paliek nepamanītas, it īpaši, ja runa ir par emocijām. Mēs, bieži vien, ticam dezinformācijai, kas mūs ietekmē emocionāli, un ignorējam pašu viltojumu atmaskošanas faktu.
Tādējādi nesen publicētā, 32 zinātnisko pētījumu darbā, kuros piedalījās vairāk nekā 6500 cilvēku, apskata rezultāti parādīja, ka nepatiesas informācijas izpaušana mazina, bet neizslēdz dezinformācijas efektu, meli nepazūd no mūsu atmiņas, neskatoties uz to atspēkošanu, un laika gaitā mēs aizmirstam patiesos faktus, un viltojumi, gluži pretēji, paliek atmiņā uz ilgu laiku.
Pēdējam, starp citu, ir liela nozīme – kad mēs cīnāmies ar to, lai atcerētos, kura informācija ir patiesa un kura nav, viltojumi mums vienmēr šķiet pazīstami un ticami. Svarīga ir arī informācijas atkārtošanās – jo biežāk sastopamies ar dezinformāciju, jo lielāka iespēja, ka tai noticēsim. Tajā pašā laikā melus katru reizi kļūst arvien grūtāk atmaskot.
Melu atmaskošana
Viltus ziņu bīstamību labāk nekā citas parādījusi COVID-19 pandēmija. Nemitīgās spekulācijas par tā laboratorisko izcelsmi, neuzticēšanās zinātniekiem un bailes no vakcinācijas sociālajos tīklos izplatījās zibens ātrumā (un izplatās joprojām). Ņemot vērā notiekošā mērogu, valdības visā pasaulē un IT korporācijas mēģina samazināt dezinformāciju tiešsaistē. Tiesa, mūsdienu metodes nav bez trūkumiem un bieži rada spriedzi lietotāju vidū.
Pētnieki norāda arī uz viltojumu regulēšanas apšaubāmo efektivitāti, ko pieņēmusi tādu tiešsaistes platformu kā Facebook, TikTok un Twitter vadība. Izrādījās, ka pieliktās pūles veicina viltus ziņu izplatību: tiek uzskatīts, ka lietotāji nespēj atšķirt patiesību no meliem, kas nozīmē, ka viņiem nepieciešama palīdzība.
“Pētījuma gaitā redzējām, ka cilvēki ir ļoti uzmanīgi pret saturu un cenšas viens otram palīdzēt. Tomēr šādus centienus neatbalsta tiešsaistes platformu vadība, secina metaanalīzes autori.”
Lielākās mediju platformas, tostarp Google, Facebook un YouTube, izmanto faktu pārbaudes algoritmus, lai atzīmētu un marķētu apšaubāmu materiālu. Tajā pašā laikā platformas nodarbojas ar uzticamas informācijas popularizēšanu, taču šīs pieejas efektivitāte ir apšaubāma. Pārskata rezultāti liecina, ka visefektīvākais veids, kā apkarot viltus ziņas, ir iepriekš informēt lietotājus – sava veida “dezinformācijas potēšana”. Šī pieeja, pēc pētnieku domām, palīdzēs saglabāt uzticamu informāciju atmiņā.
Ko mēs darām tiešsaistē
Tā kā dezinformācijas problēma negatīvi ietekmē plašu sabiedrību, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MTI) pētnieki ir izveidojuši sociālo mediju platformas prototipu. Tādējādi eksperti vēlējās izpētīt, kā lielāka rīcības brīvība lietotājiem ietekmēs viltojumu izplatību.
Pētījuma sākumā pētnieki jautāja dalībniekiem par to, kā viņi tiek galā ar dezinformāciju tiešsaistē. Pēc tam, pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, darba autori izstrādāja tiešsaistes platformas prototipu, kas ļauj lietotājiem patstāvīgi novērtēt satura kvalitāti. Izrādījās, ka cilvēki labi apzinās dezinformāciju sociālajos tīklos un aktīvi pret to cīnās, vienlaikus baidoties, ka viņu vērtējumi var tikt nepareizi interpretēti.
Tas nozīmē, ka pat tad, kad dezinformācija ir acīmredzama, tai nav iespējams sekot līdzi un uzrunāt visus, kas ar to ir saskārušies. Turklāt ne visiem ir paradums pārbaudīt faktus, atzīmē zinātniskā darba autori.
Izstrādātā platformas prototips ar nosaukumu Trustnet ļāva lietotājiem sekot viens otram un dalīties ar informāciju, lai skatītu publicēto saturu. Tomēr pirms ziņas publicēšanas vietnē Trustnet lietotājiem bija jānovērtē publicētā satura uzticamība, izmantojot filtrus, lai pielāgotu ziņu plūsmu (atkarībā no tā, kā un kas ir novērtējis publikācijas).
Kopumā eksperimentā piedalījās 14 cilvēki, kuri jauno platformu izmantoja nedēļu. Rezultāti parādīja, ka lietotājiem patika Trustnet, jo tas ļāva novērtēt satura uzticamību, kā arī norādīt avotus, kuriem viņi uzticas. Dažiem lietotājiem tomēr bija grūti novērtēt satura autentiskumu – viltus publikācijās bija vairāki patiesi un nepatiesi apgalvojumi, un to izvērtēšana prasīja ilgāku laiku.
Un, lai gan metaanalīzes rezultāti parādīja, ka tiešsaistes platformu lietotāji var efektīvi tikt galā ar dezinformāciju, pētnieki atzīmē, ka viņu piedāvātā pieeja nav panaceja un var iedzīt lietotājus ērtā “informācijas burbulī”.
Vakcīna pret dezinformāciju
Ņemot vērā dezinformācijas un viltus ziņu izplatības apmērus, zinātnieki šai problēmai pievērš arvien lielāku uzmanību. Starp iespējamiem veidiem, kā atklāt viltojumus sociālajos tīklos, pētnieki pievērsās tā sauktajam “psiholoģiskajam uzstādījumam” – idejai, ko pirms 60 gadiem ierosināja amerikāņu sociologs Viljams Makgaire.
Galu galā šajā nevienlīdzīgajā cīņā visi līdzekļi ir labi un ieradums pārbaudīt faktus mūs glābj no neapdomīgas rīcības. Kā jūs tiekat galā ar dezinformāciju?
