Kā Krievija pārvirza Ukrainas dronus uz NATO gaisa telpu un kas mūs varētu sagaidīt nākotnē
Krievija pārvirza Ukrainas tālās darbības dronus uz NATO gaisa telpu, izmantojot jaudīgas elektroniskās karadarbības sistēmas (EW), kas bāzētas Krievijas reģionos un jo īpaši Kaļiņingradas apgabalā, pielietojot signālu slāpēšanas (jamming) un koordinātu mānīšanas (spoofing) taktiku. Šīs darbības mērķis ir dezorientēt Ukrainas dronus, kas uzbrūk mērķiem Krievijā, un piespiest tos novirzīties uz rietumiem, tādējādi radot hibrīddraudus, politisku spiedienu un pārbaudot NATO vienotību.
Kā darbojas pārvirzīšanas tehnoloģija?
Eksperti skaidro, ka pārvirzīšana nenotiek ar fizisku drona pārņemšanu tālvadībā, bet gan maldinot tā navigācijas datoru.
- GPS signāla slāpēšana (Jamming). Jaudīgi raidītāji Kaļiņingradā un pierobežā pilnībā bloķē reālos GPS pavadoņu signālus simtiem kilometru rādiusā. Bezpilota lidaparāts zaudē saikni ar navigāciju un pāriet meklēšanas režīmā.
- Koordinātu mānīšana (Spoofing): Kad drons meklē signālu, Krievijas elektroniskās karadarbības stacijas raida viltus GPS signālus, kas ir ievērojami spēcīgāki par īstajiem pavadoņu signāliem.
- Ģeogrāfiskie meli: Drons tiek “pārliecināts”, ka tas atrodas pavisam citā vietā, parasti dziļi Krievijas iekšienē, tālu uz austrumiem no savas reālās pozīcijas. Mēģinot koriģēt kursu un lidot uz savu sākotnējo mērķi, drons faktiski pagriežas un sāk lidot pretējā virzienā, uz rietumiem, ielidojot Baltijas valstu vai Somijas gaisa telpā.
- Sistēmu Bricking (pārvēršana par “ķieģeli”): Papildus nepareizām koordinātām Krievijas elektroniskās cīņas sistēmas dronu datoros ievada arī kļūdainus laika datus (pavirzot tos gadu desmitos pagātnē vai nākotnē), kas liek drona programmatūrai “uzkārties” vai restartēties lidojuma laikā.
Sekas un incidenti NATO telpā
Saskaņā ar militāro analītiķu un The Telegraph ziņojumiem, šīs taktikas rezultātā Ukrainas droni kļuvuši par elektroniskā kara “upuriem” un izraisījuši nopietnus incidentus: Pārvirzītie droni ir ielidojuši un nokrituši Igaunijā, Somijā, Latvijā un Lietuvā. Latvijā pārvirzīts drons izraisīja eksploziju naftas bāzē Rēzeknē. NATO iznīcinātāji pirmo reizi alianses vēsturē ir bijuši spiesti pārtvert, novērot (ne vienmēr tas ir izdevies) un arī notriekt šādus dronus virs Baltijas valstu teritorijām. Krievijas raidītie signāli traucē ne tikai droniem, bet arī paralizē civilās aviācijas un kuģniecības GPS navigāciju visā Baltijas jūras reģionā.
Kā Ukraina un NATO reaģē?
Ukrainas armija cenšas pielāgoties, ieviešot tehnoloģijas, kas nav atkarīgas no satelītnavigācijas. Tiek izmantoti droni ar mākslīgo intelektu un optisko reljefa kartēšanu (terrain matching), kā arī optiskās šķiedras kabeļu vadība īsākās distancēs. Savukārt Baltijas valstis, reaģējot uz šiem hibrīddraudiem, stiprina savu pretgaisa aizsardzību un izvieto mobilās dronu pārtveršanas vienības gar Krievijas un Baltkrievijas robežām.
Kādas tieši tehnoloģijas Ukraina izmanto
Ukraina dronu aizsardzībai pret elektroniskās karadarbības (EW) traucējumiem un GPS slāpēšanu izmanto mākslīgo intelektu un optisko mašīnredzi, autonomu navigāciju, dinamisko frekvenču lēkāšanu un fiziskus kabeļu risinājumus. Tā kā Krievija masveidā slāpē satelītu un kontroles signālus, klasiskie vadības rīki vairs nedarbojas, tāpēc ukraiņu inženieri ir ieviesuši vairākas konkrētas tehnoloģijas.
Galvenās tehnoloģijas dronu aizsardzībai
- Optiskā mašīnredze un MI (piemēram, “Eagle Eyes”): Šī programmatūra ļauj dronam orientēties apvidū bez GPS signāla. Mākslīgais intelekts reāllaikā salīdzina drona kameras videoattēlu ar iepriekš saglabātām satelītu un izlūkošanas karšu fotogrāfijām. Kad drons nonāk spēcīgu traucējumu zonā, tas pārslēdzas uz šo autonomo režīmu, atrod mērķi un spēj patstāvīgi pieņemt lēmumu par uzbrukumu.
- Frekvenču lēkāšana (FHSS) un programmatūras definētais radio (SDR): Droni nepārtraukti un lielā ātrumā maina pārraides frekvences.
- Izmantojot SDR tehnoloģiju (piemēram, Mesh Rider Radios), sakaru kanālus un to “smadzenes” var attālināti pārprogrammēt tieši lidojuma laikā, pielāgojoties jaunajām pretinieka traucējumu frekvencēm.
- Optiskās šķiedras kabeļi: Īsa darbības rādiusa FPV trieciendroniem tiek izmantota fiziska optiskā šķiedra, kas lidojuma laikā attinās no spoles aiz drona. Tā kā dati un video tiek pārraidīti pa vadu, šādi droni ir pilnībā imūni pret jebkādiem radiofrekvenču traucējumiem.
- Virziena antenas un signāla ekranēšana: Dronu uztvērēji tiek aprīkoti ar īpašām CRPA (kontrolēta starojuma diagrammas) antenām vai vienkāršotiem fiziskiem ekrāniem. Tie bloķē signālus, kas nāk no zemes (kur parasti atrodas pretinieka EW iekārtas), bet ļauj uztvērējam uztvert signālus tikai no augšas.
- Inerciālā navigācija (INS): Kad GPS signāls pazūd, drons izmanto iekšējos sensorus (žiroskopus un akselerometrus), lai pēc pēdējām zināmajām koordinātām, ātruma un virziena aprēķinātu savu atrašanās vietu un turpinātu lidojumu mērķa virzienā.
Kas mūs varētu sagaidīt nākotnē: Trīs dronu kategorijas
1. Militārie un hibrīdapdraudējuma droni pierobežā
-
- Ko sagaidīt: Biežākus gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumus reģionos un mērķtiecīgu objektu neitralizāciju. Tikko aizvadītajā “Drone Summit 2026” samitā Rīgā eksperti atzina, ka pretdronu sistēmas vēl mēģina panākt dronu tehnoloģiju straujo attīstību, tāpēc valsts aktīvi investē sensoru un pārtvērēju tīklos.
2. Civilie un komerciālie droni pilsētās
-
- Ko sagaidīt: Tiks attīstīta tā dēvētā U-Space gaisa telpas infrastruktūra, kas automatizēti pārvaldīs tūkstošiem dronu lidojumus zemos augstumos.
- Pielietojums: Pasta un paku piegādes, kritisko infrastruktūru (tiltu, vadu) apsekošana, operatīvo dienestu (policijas, glābēju) darbs un pat lauksaimniecības monitorings. Civilo dronu pilotu skaits Latvijā jau pārsniedzis 20 000.
3. Pašu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) droni
-
- Ko sagaidīt: Regulārus zemu lidojošu militāro dronu izmēģinājumus un mācības poligonos (piemēram, Ādažos vai Sēlijā) un pierobežas joslā, trenējot sadarbību ar NATO sabiedrotajiem.
Kā tas ietekmēs iedzīvotājus un kā rīkoties?
- Būs vien jāpierod pie “112” aplikācijas paziņojumiem: Valsts ir ieviesusi divu līmeņu šūnu apraidi. Ja pierobežā tiks fiksēts zemu lidojošs militārais drons, konkrētā reģiona iedzīvotāji tālruņos saņems skaņu un teksta brīdinājumu par gaisa apdraudējumu.
- Stingrāki noteikumi: Civilajiem dronu entuziastiem jārēķinās, ka Civilās aviācijas aģentūra (CAA) un Valsts policija pastiprināti kontrolē neatļautu lidošanu un lidojumu augstuma pārkāpumus pilsētās.
- Ko darīt, redzot aizdomīgu dronu? Ja redzat zemu lidojošu, nepazīstamu dronu (īpaši pierobežā vai militāru objektu tuvumā), nekavējoties ziņojiet policijai vai armijai pa tālruni 112, nemēģiniet tam tuvoties vai aiztikt, ja tas ir nokritis.
