Topošie automehāniķi – ne tikai “mehāniķi” jeb kā tuvākajā laikā mainīsies auto remonta nozare
Automašīnu ražošanas un automehānikas nozare pasaulē strauji attīstās, – uz vietas nestāv un izaugsmi pieredz gan automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem, gan elektrodzinējiem, un “tas nozīmē, ka kādam šīs automašīnas būs jāmāk arī saremontēt,” par gaidāmajām izmaiņām nozarē kopumā un apgūstot automehāniķa profesiju, stāsta Latvijas tehnisko skolu pedagogi un konkursa “Jaunais automehāniķis” organizatori.
Jau vēstīts, ka pateicoties spīdošai Latvijas pārstāvja uzvarai pagājušajā gadā, šogad Latvijā pirmo reizi norisināsies konkursa “Jaunais automehāniķis” (Young Car mechanic) starptautiskais fināls. Tas Rīgā no 11. līdz 18. jūnijam pulcēs kopumā 15 Eiropas valstu labākos jaunos automehāniķus, viņu pedagogus un nozares pārstāvjus. Latviju starptautiskajās sacensībās pārstāvēs Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma audzēknis Andris Lagzdiņš.
Jaunais automehāniķis – ne tikai “mehāniķis”
Jauniešiem, kas izvēlas studēt automehāniku, interešu loks ir gana plašs – viņi ir praktiski un tehniski domājoši, taču tajā pašā laikā, kā vairums jaunās paaudzes pārstāvju, interesējas arī par tehnoloģijām.
“Topošajiem automehāniķiem interesē ne tikai mehānika, bet arī auto elektronika un diagnostika. Šajā darbā būs nepieciešamas arī komunikācijas prasmes, tehniskā domāšana, digitālās prasmes,” stāsta Sanita Eihmane, Rīgas Tehniskas koledžas Autotransporta un mašīnbūves katedras vadītāja.
Pedagoģe arī norāda uz kādu izaicinājumu – proti, patlaban ne visām skolām, kur var apgūt automehāniku, ir arī pieejams jaunākais aprīkojums, lai jau skolas solā jauniešiem varētu dot iespēju tās apgūt. Līdzīgu problēmu ieskicē arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pedagogs Kaspars Ševčuks – ne vienmēr skolu budžeti ļauj iegādāties jaunāko aprīkojumu, taču iespēju robežās tas tiek darīts.
“Es teiktu, ka skolās nav nemaz tik slikta situācija ar jaunākajām tehnoloģijām. Ja salīdzina ar diezgan daudziem autoservisiem Latvijā, var teikt, ka skola ir pat soli priekšā tehnoloģiju ziņā,” – tā stāsta K. Ševčuks. Lai nu kā – atbilstoša aprīkojuma esamība vai trūkums nav lieguši šogad Latvijas finālā uzvarēt Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma audzēknim Aigaram Lagzdiņam.
Savukārt, runājot par pieaugošo interesi par automašīnām ar elektrodzinēju, konkursa “Jaunais automehāniķis” organizatoru Inter Cars Latvija pārstāvis Armands Umbraško norāda, – lai arī interese ir pieaugoša, Latvijā elektroautomobiļu īpatsvars aizvien ir tikai 1,5% no visiem automobiļiem, līdz ar to – runāt par masveida virziena maiņu nozarē vai izglītībā būtu pāragri.
Prasmīgi automehāniķi – aizvien “uz izķeršanu”
Prasmīgu un izglītotu automehāniķu trūkums vienmēr ir bijusi problēma, taču pamazām nozarē novēro – situācija nedaudz uzlabojas, atzīt A. Umbraško. Domājot par nākotni, arī Rīgas Tehniskās koledžas pārstāve S. Eihmane prognozē, ka nākotnē mainīsies pieprasījums, kādi automehāniķi ir nepieciešami. “Mazāk pieprasīti būs “mehāniķi-skrūvētāji” un vairāk būs nepieciešami tehniķi ar digitālām kompetencēm,” stāsta pedagoģe.
To, ka nozarē patlaban trūkst automehāniķu, apliecina arī K. Ševčuks. “Katru otro mēnesi saņemu zvanus no kāda uzņēmuma, lai iesakām darbā kādu labu praktikantu. Labu automehāniķu vienmēr trūks, taču ar to šī nozare nav izņēmums – kvalificētu speciālistu trūkst visās nozarēs,” piebilst Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pedagogs.
A. Umbraško piebilst – “tas, kā izskatīsies industrija nākotnē, piemēram, pēc desmit gadiem, ir ļoti atkarīgs no valstiska līmeņa lēmumiem, ja tādu nebūs – tad arī izmaiņas nebūs lielas.” Turklāt sekojot piedāvājumam automobiļu ražošanā, arī skolās varētu parādīties jaunas programmu iespējas, piemēram, Auto mehāniķis – auto tehnoloģiju speciālists, norāda S. Eihmane.
Arī pašu jauniešu prasības – augstas
Īsumā raksturojot – topošie automehāniķi ir prasīgi. “Viņi vēlas darbā izmantot jaunākās tehnoloģijas, jaunu aprīkojumu, kā arī redzēt savas attīstības iespējas – apgūt jaunas zināšanas. Protams, arī atalgojums audzēkņiem ir būtisks,” stāsta S. Eihmane.
Savukārt dalība Jauno automehāniķu konkursā noteikti arī palīdz atrast arī pašu jauniešu prasībām atbilstošu darbu nozarē. “Uzņēmumi vēl pēc vairākiem gadiem uzrunā konkursā uzvarējušos audzēkņus, piedāvājot viņiem darbu,” stāsta pedagoģe. K. Ševčuks norāda – viņš ir novērojis, ka uzņēmumu pārstāvji piedāvā prakses vietas vai pat darbu uzreiz, konkursa norises laikā. “Konkursā piedalās labākie audzēkņi – viņiem arī nākotnē grūtību atrast darbu – nebūs,” piebilst Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pārstāvis. A. Umbraško piebilst – visticamāk, ja lielākā daļa konkursa dalībnieku jau nebūtu nodarbināti, tad visi darbu atrastu konkursa norises laikā.
Starptautiskās jauno automehāniķu sacensības “Young Car mechanic” ir vienīgais tik plaša mēroga konkurss, kas pulcē topošos automehāniķus vienuviet. Jauniešiem tā ir iespēja satikt dalībniekus no citām skolām un valstīm, pārbaudot prasmes un meistarību sarežģītu tehnisko problēmu risināšanā.
