Neizmet un nededzini: kādu kaitējumu nodara nepareizi uzglabātas un mežā izgāztas riepas
Pienākot rudenim, Latvijas autobraucēji steidz mainīt riepas, un tā katru gadu mūsu valstī rodas tūkstošiem tonnu nolietotu riepu. Diemžēl ievērojama daļa no tām netiek utilizētas dabai draudzīgi, proti, riepas tiek atstātas pie atkritumu konteineriem, izgāztas mežos vai pat tiek sadedzinātas. Tas, kas dažiem šķiet “sīks pārkāpums”, patiesībā ir nopietns drauds videi un cilvēku veselībai, vēsta ražotāju atbildības sistēmas (RAS) uzņēmums “Zaļā josta”.
Riepas ir viens no videi kaitīgajiem preču veidiem, jo to sastāvā ir naftas produkti, smagie metāli, sērs, melnā ogle, cinks un citi savienojumi, kas, sadegot vai sadaloties, izdala kancerogēnas vielas.
“Dedzinot riepas, cilvēks neiznīcina atkritumus – viņš tikai pārvērš tos dūmos un toksiskās daļiņās, kas vēlāk nonāk gaisā un augsnē, savukārt nelegāli izmestas riepas gadu desmitiem nesadalās un pamazām piesārņo grunti un ūdeni ar ķīmiskām vielām. Viena riepa vidē var “dzīvot” vairāk nekā simts gadus,” stāsta “Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
2024. gadā Valsts Vides dienesta lietotnē “Vides SOS” aptuveni 64 % ziņojumu bija saistīti ar vides piegružošanu, tostarp sadzīves atkritumiem, nolietotām riepām un būvniecības atkritumiem. 429 gadījumos tika saņemti ziņojumi par vidē izmestiem atkritumiem. Savukārt 2025. gadā par riepu esamību vidē iedzīvotāji “Vides SOS” ziņojuši 388 reizes.
Par riepu dedzināšanu vai izmešanu neatļautā vietā fiziskai personai var piemērot sodu līdz 1000 eiro, bet uzņēmumiem – līdz 2 800 eiro. Ja tiek radīts būtisks kaitējums videi, iespējama arī kriminālatbildība.
Riepas ir resurss, nevis atkritumi
Automašīnas riepas var būt vērtīgs resurss — tās satur gumiju, metālu un tekstilu, ko var pārstrādāt jaunos produktos. Pārstrādē riepas sasmalcina granulās, ko izmanto sporta laukumu, bērnu rotaļlaukumu un trokšņu barjeru segumu ražošanā, kā arī jaunu riepu un celtniecības materiālu izgatavošanā.
“Riepas var kļūt par augstvērtīgu izejmateriālu, ja uzreiz pēc to nomaiņas tās tiek nodotas pārstrādei,” uzsver Lapsa.
Saskaņā ar Latvijas Aprites saimniecību uzņēmumu asociācijas datiem 2024. gadā Latvijas tirgū novietotas 17 716 tonnas riepu, no kurām savāktas 14 221 tonnas jeb aptuveni 80 %. No tām 11 713 tonnas jeb 82,36 % nodoti pārstrādei, bet 2498 tonnas jeb 16 % – reģenerācijai.
Tas, vai nolietotās riepas nonāk pārstrādē, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju, gan uzņēmēju godprātīgas rīcības. Pēc Lapsas teiktā, diemžēl auto nozare ir viena no tām nozarēm, kur, kā rāda pētījumi, pastāv augsts nodokļu nenomaksāšanas risks. Tas var radīt situācijas, kurās videi kaitīgās preces netiek atbilstoši uzskaitītas vai utilizētas. Tāpēc arī patērētājam, izvēloties auto servisu, būtu vērtīgi noskaidrot, vai tas darbojās leģitīmi, jo galu galā vides piesārņojums ietekmē mūs visus.
Latvija kopumā ir izveidota sistēma, kas atvieglo riepu pareizu utilizāciju. Proti, katra mājsaimniecība šķirošanas laukumos katru gadu var nodot bez maksas līdz četrām vieglā automobiļa riepām. Turklāt pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem bieži rīko akcijas, kurās riepas var nodot bez maksas. Par šīm akcijām jāseko līdzi pašvaldību komunikācijas kanālos, savukārt laukumus, kur var nodot nolietotās riepas, var atrast vietnē “videspratiba.lv”.
Riepas – mikroplastmasas un CO₂ emisiju avots
Eiropas Komisijas pētījuma dati rāda, ka riepu nodiluma daļiņas ir viens no galvenajiem mikroplastmasas avotiem Eiropā — tās veido aptuveni 28 % no kopējā mikroplastmasas atkritumu apjoma.
Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes pētījuma aplēses liecina, ka vieglo automašīnu riepu pārstrāde rada 122,9 kg, bet kravas automašīnu riepu pārstrāde – 36,1 kg CO₂ ekvivalenta emisiju. Riepu dedzināšana rada no 69,3 līdz 1693,6 kg CO₂ ekvivalenta emisiju, kamēr vienas tonnas jaunu riepu saražošana rada 2766,6 kg CO₂ emisiju. Kopējās maksimālās emisijas no ražošanas un dedzināšanas sasniedz 4460,2 kg CO₂ ekvivalenta uz vienu tonnu.
“Ja riepas tiek sadedzinātas, mēs zaudējam trīskārši – izejvielas, enerģiju un tīru gaisu. Tāpēc pārstrāde ir vienīgais loģiskais un ilgtspējīgais risinājums,” uzsver Lapsa.
Kā pareizi glabāt riepas, lai tās kalpotu ilgāk
Riepu kalpošanas ilgums un drošība lielā mērā ir atkarīga no tā, kā tās tiek glabātas pēc sezonas. Nepareizi glabātas riepas var deformēties, zaudēt elastību vai pat saplaisāt, tādējādi samazinot to saķeri ar ceļu un kopējo braukšanas drošību.
Lai riepas saglabātu labā tehniskā stāvoklī līdz nākamajai sezonai, tās jāuzglabā vēsā, sausā un labi vēdināmā telpā, prom no tiešiem saules stariem un siltuma avotiem. Saskaņā ar Eiropas riepu ražotāju asociācijas vadlīnijām, riepas jāglabā temperatūrā aptuveni no 10°C līdz 25°C, izvairoties no mitruma un UV starojuma, kas var paātrināt gumijas novecošanu un plaisāšanu.
Tāpat riepas jānovieto prom no ķīmiskām vielām, piemēram, eļļām vai degvielas, jo tās var bojāt gumijas struktūru. Ja riepas glabā ar diskiem, ieteicams tās novietot horizontāli, sakraujot vienu uz otras vai uzkarinot uz āķiem, turklāt regulāri jāmaina to pozīcija, lai izvairītos no deformēšanās.
Savukārt riepas bez diskiem jāglabā vertikāli, ik pa laikam nedaudz pagriežot — šādi tiek saglabāta to forma un novērsta nelīdzenumu veidošanās. Šo principu atbalsta arī vairāki Eiropas vides un riepu ražošanas standarti, kas rekomendē riepas glabāt tā, lai tās netiktu mehāniski saspiestas.
Pirms riepu uzglabāšanas tās vēlams nomazgāt, noņemot netīrumus, sāls atliekas un akmentiņus, kā arī uzglabāt noslēgtā telpā vai speciālos uzglabāšanas maisos. Lai nākamajā sezonā vieglāk orientētos, riepas ieteicams marķēt — norādot, kuras atradās automobiļa priekšējā vai aizmugurējā asī.
Pareiza riepu uzglabāšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pagarināt to kalpošanas laiku, taupīt resursus un samazināt atkritumu daudzumu. Riepas ir vērtīgs resurss — gan kā drošības elements uz ceļa, gan kā izejmateriāls pārstrādei. Tās kalpos ilgāk, ja mēs par tām rūpēsimies arī tad, kad tās “atpūšas” pēc sezonas.
“Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs uzsver, ka riepu problēma nav tikai atkritumu jautājums. “Mēs dzīvojam laikā, kad katra izvēle – vai atstāt riepu mežmalā, vai aizvest uz šķirošanas laukumu – nosaka, kādā vidē dzīvosim nākotnē. Katra pareizi nodotā riepa nozīmē mazāk mikroplastmasas, tīrāku gaisu un drošāku vidi. Apvienojot sabiedrības atbildību, uzņēmēju godprātību un ražotāju atbildības sistēmas, iespējams panākt reālas pārmaiņas,” ir pārliecināts Jānis Lapsa.
Par SIA “Zaļā josta”:
SIA “Zaļā josta” ir ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu, plastmasu saturošu izstrādājumu (mitrās salvetes un baloni) apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100 % atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa un parūpēties, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti, nonāktu otrreizējā apritē, kā arī sabiedrības izglītošanu. “Zaļo josta” kopā ar “CleanR” izveidojusi vides izglītības platformu “videspratiba.lv”, kurā vienuviet apkopota praktiska un aktuāla informācija par pareizu šķirošanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu.
