Kādu mūziku klausīsimies nākotnē?
Mūzika ir viens no pārsteidzošākajiem mākslas veidiem. Katra mūziķa rīcībā ir tikai septiņu nošu komplekts: tās dažādos veidos pārkārtojot, var izveidot sarežģītus skaņdarbus visdažādākajos žanros.
Mūzika nemitīgi mainās, un, ja pirms simtiem gadu cilvēki klausījās tikai klasiku, tad laika gaitā parādījās blūzs, roks, reps, pops un daudz kas cits. Nav šaubu, ka mūzika turpinās pilnveidoties – tas, ko tagad klausāmies, izies no modes un kaut kas kļūs par klasiku, un kaut kas tiks aizmirsts. To, ko klausās mūsdienu jaunatne, nākamās paaudzes neuztvers nopietni. Tātad, kāda būs mūzika, teiksim, 2050. gadā? Mēģināsim pafantazēt par šo tēmu.
Mūziku veidos neironu tīkli
Neironu tīkli ir mūsu laika galvenā tehnoloģiskā tendence. Ar to palīdzību cilvēki dažu sekunžu laikā var gan izveidot zīmējumus pēc teksta apraksta, gan sacerēt muziku. Mēs runājām par mākslinieku neironu tīkliem – Dalle-2 un Midjourney. Papildus tiem ir arī neironu tīkli – mūziķi: tie var ģenerēt “death” metāla mūziku reāllaikā un palīdzēt mūziķiem ar aranžējumu.
Nākotnē neironu tīklus cilvēki izmantos arvien biežāk, un mūziķi diez vai spēs pretoties to pielietošanai. Tas nebūt nenozīmē, ka mūzika būs “bez dvēseles” – mākslīgais intelekts nepaveiks visu darbu, bet vienkārši kļūs par jaunu instrumentu speciālistu rokās. Piemēram, mūziķi varēs uzdot neironu tīklam izveidot vairākas melodiju versijas un izvēlēties labāko. Iespējams, neironu tīkli spēs radīt interesantas skaņas, kuras mēs iepriekš neesam dzirdējuši.
Mūzikas būs vairāk
Neironu tīkli ievērojami atvieglos mūziķu darbu, tāpēc mākslinieku un albumu var būt daudz vairāk. Šo fenomenu var novērot jau šodien: britu mūziķis Sevenism izmanto neironu tīklu, lai nedēļā izdotu vienu albumu.
Daži eksperti uzskata, ka nākamajām paaudzēm šķitīs dīvaini, ka 2000. gados cilvēki varēja klausīties vienus un tos pašus ierakstus vairākas reizes. Taču tam ir izskaidrojums – līdz šim mūzikā augstu vērtēja ne tikai melodiju, bet arī semantisko saturu. Taču mūsdienās arvien populārākas kļūst dziesmas, kas ir maksimāli vienkāršas un vienkārši “pumpē”. Tāpēc līdz 2050. gadam mūzika var kļūt daudz vienkāršāka un tās būs daudz.
Tajā pašā laikā cilvēkiem nebūs manuāli jāmeklē mūzikas skaņdarbi – to visu arī veiks neironu tīkls, vadoties pēc katra lietotāja vēlmēm. Tādā veidā vairums mūzikas servisu darbojas jau šodien: cilvēkam ir jāizvēlas sev tīkamākie mūzikas stili un sistēma viņam patstāvīgi atskaņos to, kas viņam vajadzētu patikt.
Nākotnes mūzikas instrumenti
Par to, kā nākotnē mainīsies mūzikas instrumenti, neko droši pateikt nevar. Kā minēts iepriekš, iespējams, ka jaunas skaņas var ģenerēt, izmantojot neironu tīklus – ar dažādu skaņu uzspiešanu, lai iegūtu jaunas, tām noteikti nebūs problēmu. Faktiski instruments, kas sajauc dažādu instrumentu skanējumu, jau pastāv – Google NSynth. Kā tas darbojas, var redzēt zemāk esošajā video.
Nākotnes mūzikas koncerti
Klausoties mūziku ar austiņām, cilvēks gūst zināmas emocijas, savukārt koncertu apmeklēšana sniedz pavisam citus iespaidus. Bez šaubām, dzīvās uzstāšanās nākotnē nekur nepazudīs. Tomēr mūziķi noteikti izmantos augstākās tehnoloģijas biežāk. Piemēram, hologrammas jau tiek izmantotas mirušu mākslinieku atdzīvināšanai – iepriekš tādā veidā uz skatuves tika atgriezts popmūzikas karalis Maikls Džeksons un arī leģendārais Viktors Cojs.
Maikla Džeksona hologramma
Viktora Coja hologramma
Papildus hologrammām koncertos dažreiz tiek izmantoti roboti. “Compressorhead” ir vācu smagā metāla grupa, kuras sastāvā ir robotizēti mehānismi. Viņu repertuārā ir dziesmas no tādām grupām kā Motorhead, Black Sabbath un citām. Ja neesat to redzējis, noteikti noskatieties zemāk esošo video, jūs noteikti būsiet pārsteigti.
Kāda, tavuprāt, būs mūzika nākotnē?
