Kanāls “National Geographic” aicina balsot par zinātniekiem, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē

Godalgotais zinātnieks, tehnoloģiju un vēstures entuziasts Alberts Lins
No 28. februāra līdz 6. martam Latvijas iedzīvotāji aicināti balsot par kādu no Latvijas zinātniekiem kanāla “National Geographic” unikālā projekta “Latvijas atklājējs” noslēdzošajā – sestajā – kārtā, informēja kanāla pārstāve Baltijas valstīs Sille Ruus.
Kopš 17. janvāra “National Geographic” un Latvijā vadošais ziņu portāls “Delfi” meklē Latvijas atklājējus – personības, kuras pēta, piedzīvo un izgaršo gan savu dzimteni, gan pasauli. Konkursā ar savu balsi ir aicināts piedalīties ikviens interesents.
Kopumā jau ir noritējušas piecas kārtas un atrasti pieci Latvijas līdzinieki kanāla “National Geographic” TV personībām – šefpavāram Gordonam Remzijam, izdzīvošanas ekspertam Bēram Grilsam, vēsturniecei Betānijai Hjūzai, pētnieciskajai žurnālistei Marianai Van Zellerei un piedzīvojumu meklētājam Heizenam Audelam. Tagad ir atlicis noskaidrot zinātnieka Alberta Lina līdzinieku.
Godalgotais zinātnieks, tehnoloģiju un vēstures entuziasts Alberts Lins plašākai sabiedrībai ir pazīstams kā “National Geographic” raidījuma “Zudušās pilsētas ar Albertu Linu”, kā arī daudzu citu aizraujošu pārraižu vadītājs.
Lina ekspedīcijas un pētījumi viņu ir aizveduši uz Mongoliju, kur viņš savulaik izzināja Hana ieleju, mēģinot atrast valdnieka Čingishana atdusas vietu. Viņš ir bridis cauri Gvatemalas džungļiem, meklējot seno maiju karaļu dārgumus un izpētot viņu civilizācijas pilsētu Tikalu.
2016. gadā pēc smagas autoavārijas Linam amputēja labo kāju, taču tas viņu neatturēja no turpmākām ekspedīcijām – vēl aizvien viņš turpina izzināt pasauli un veikt atklājumus. “National Geographic” skatītāji Lina pavadībā tiek aizvesti īstenās dārgumu medībās, meklējot zudušas vēsturiskas vietas un citus, leģendām un nostāstiem apvītus, objektus.
Kurš no Latvijas zinātniekiem un zinātnes entuziastiem pēc gara līdzinās Albertam Linam? Tas paliek balsotāju rokās! Balsot var šeit!
Kvantu fiziķis, kuru pazīst teju katrs Latvijas iedzīvotājs
2022. gada pētījumā tika noskaidrota iedzīvotāju informētība par Latvijas zinātniekiem un zinātnes sasniegumiem, lūdzot brīvā formā nosaukt kādu no zināmiem piemēriem. Vidēji katrs piektais aptaujātais jeb 21% Latvijas iedzīvotāju spēja nosaukt kādu mūsdienu Latvijas zinātnieku. Visbiežāk tika nosaukts Ivars Kalviņš, kam sekoja Vjačeslavs Kaščejevs un Andris Ambainis.
Latvijas Universitātes (LU) profesora Andra Ambaiņa pētījumu lokā ir kvantu skaitļošana, kvantu kriptogrāfija un algoritmu teorija. Ambainis ir dzimis Daugavpilī, zinātnieku ģimenē – viņa vecāki bija ķīmiķi, arī sieva Mētra Ambaine darbojas ķīmijas nozarē.
Kad viņam bija 16 gadi, 1991. gadā, Starptautiskajā matemātikas olimpiādē Andris ieguva zelta medaļu ar maksimālo rezultātu – 42 no 42 iespējamiem punktiem.
Ambainis par savu darbu ir ticis arī apbalvots, piemēram, 2012. gadā viņš saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eižena Āriņa balvu, bet 2013. gadā – LZA Lielo medaļu. Profesors arī bija atzīts par 2016. gada “Eiropas Gada cilvēku Latvijā”. Salīdzinoši nesen, vēl 2021. gadā, Ambainim piešķīra Baltijas zinātņu akadēmiju medaļu par izcilību pētniecībā, izstrādājot jaunus algoritmus kvantu datoriem.
Par savu panākumu atslēgu Ambainis vienmēr uzskatījis atbalstu, kuru saņēmis no vecākiem.
Zinātnes popularizētājs, kura atklājumu izmanto Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās
LU profesors, LZA loceklis, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs 2021. gadā saņēmis LZA Artura Balklava vārdā nosaukto balvu par ieguldījumu zinātnes popularizēšanā Latvijā. Tāpēc nav brīnums, ka viņš ir otrais atpazīstamākais zinātnieks Latvijas iedzīvotāju vidū, zaudējot vien “Mildronāta” izgudrotājam Ivaram Kalviņam.
Tas, ka Vjačeslavs būs zinātnieks, kļuva skaidrs jau bērnībā, jo jau pamatskolas pirmajās klasēs viņš piedalījās matemātikas, savukārt vidusskolā – arī fizikas un ķīmijas olimpiādēs. Vidusskolas eksakto zinību olimpiādēs Kaščejevs guva zelta medaļas republikas līmenī. Viņš absolvēja LU fizikas fakultāti un devās studēt doktorantūrā Izraēlā.
Kvantu sūkņu teorija, pie kuras strādāja jaunais zinātnieks, kļuvusi par pamatu jaunai kvantu ierīču klasei, kas tagad tiek izmantota Eiropas lielvalstu galvenajās metroloģijas laboratorijās.
Zinātniece, kuras pētījumi palīdzēs agrīnai vēža diagnostikai
Vita Rovīte ir vadošā pētniece Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja. Rovītes vadībā pētnieciskā grupa nodarbojas ar autoimūno slimību un neiroendokrīno audzēju jomā. Pašlaik tiek veikti pētījumi hipofīzes neiroendokrīniem audzējiem. Iespējams, ka Latvijā veiktais pētījums kalpos par pamatu tam, lai izstrādātu precīzus biomarķierus agrīnai audzēju noteikšanai.
Vēl 2020. gadā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs varēja lepoties ar citu būtisku atklājumu, ko LZA atzina par vienu no gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Proti, centra paspārnē tika veikts ievērojams pētījums, kurā notika SARS-CoV vīrusa genoma sekvencēšana. Tika pētīts, kā šis vīruss izplatās, kādas izmaiņas tajā notiek un kā epidemiologiem efektīvāk cīnīties ar Covid-19 izplatību Latvijā.
- gadā par pētījumu molekulārajā bioloģijā Rovīte saņēma “L’Oreal Baltic” apbalvojumu “Sievietēm zinātnē”. Savukārt, 2022. gadā zinātniecei piešķīra LZA sasniegumu balvu.
Kosmosa entuziasts, kurš piedalījās astronautu atlasē
Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācijas prezidents Pauls Irbins ir zinātnes komunikators, kosmosa entuziasts un uzņēmējs. Viņš ir veidojis un vadījis zinātkāres centrus ZINOO un “Zili Brīnumi” Cēsīs, Rīgā, Daugavpilī un Liepājā.
Irbins arī ir viens no tiem, kas izveidoja “Kosmosa izziņas centru” Cēsīs. Topošajā centrā ģimenes ar bērniem varēs aizraujošā veidā iepazīties ar kosmosa izpēti un uzzināt, kā viņi paši var iesaistīties kosmosā industrijā.
Pirms dažiem gadiem Irbins piedalījās Eiropas Kosmosa aģentūras astronautu atlasē un tika līdz otrajai kārtai, kā arī bija viens no programmas “Mars One” atlases dalībniekiem. Šī bija Nīderlandes uzņēmēja iniciatīva, kas paredzēja kosmiskās misijas izveidi pirmo cilvēku sūtīšanai uz Marsu.
Interese par kosmosu un aviāciju Irbinam ir kopš bērnības, par ko viņš ir pateicīgs vecākiem.
Zinātniece, kas pēta mikrobu pasauli
Bērnībā Ilze nevarēja iedomāties, ka reiz kļūs par zinātnieci, lai gan viņas tēvs Jānis Kleperis ir fiziķis, un arī mamma Biruta ir zinātniece. Tomēr Rīgas Centra humanitārās vidusskolas pēdējā klasē Ilze padziļināti pievērsusies bioloģijas apguvei. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa iestājās LU Bioloģijas fakultātē. Tālāk sekoja studijas maģistrantūrā, vēlāk viņa ieguva arī bioloģijas doktores grādu.
Jau mācoties bakalaura programmā, Ilze specializējusies mikrobioloģijā. Izstrādājot maģistra darbu un pastiprināti pētot ūdeņradi, viņa sāka interesēties par aļģēm un baktērijām, kuras arī ražo ūdeņradi. Kā atklājies, to pēc tam var izmantot līdzīgi kā elektrību – par enerģijas nesēju.
- gadā jaunā zinātniece par saviem atklājumiem mikrobioloģijā saņēma “L’Oreal Baltics” balvu “Sievietēm zinātnē”.
Līdz 6. martam, sadarbībā ar portālu “Delfi”, iespējams noskaidrot sesto – zinātnieka Alberta Lina – vietējo “dubultnieku”. “National Geographic” kanāla pārstāve Baltijas valstīs Sille Ruus informēja, ka Latvijas iedzīvotāji var iesniegt arī savas līdzinieku versijas.
Kurš no šiem izcilajiem pašmāju zinātniekiem būs Latvijas Alberts Lins, noteiks portāla “Delfi” lasītāju balsojums. Tajā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo katrā balsojuma kārtā viens laimīgais saņems balvu saviem pasaules atklāšanas piedzīvojumiem – koferi ar suvenīriem no “National Geographic” un “Delfi”. Projekta noslēgumā viens no visu kategoriju balsotājiem saņems galveno balvu – “iPhone 14”.
Pirmajā kategorijā “Pavārmāksla” ar 2763 balsīm uzvarēja Renārs Purmalis. Kopā par Latvijas garšu atklājējiem tika saņemtas 7064 balsis. Otrajā kategorijā – “Piedzīvojumi” – 1311 portāla “Delfi” lasītāji izvēlējās Gustavu Terzenu. Kopā par Latvijas piedzīvojumu atklājējiem tika atdotas 3634 balsis.
Savukārt trešajā kategorijā – “Vēsture” – ar 1740 balsīm uzvarēja Kārlis Sils. Kopā par Latvijas vēstures atklājējiem saņemts 4400 balsu. Ceturtajā, “Žurnālistikas”, kategorijā uzvaru ar 521 balsīm svinēja Ieva Vārna. Kopā par Latvijas atklājējiem – žurnālistiem nobalsots 1433 reizes.
Piektajā jeb “Spēku pārvarēšanas” kategorijā, iegūstot 4687 balsis, uzvarēja Valdis Vītoliņš. Kopā par Latvijas atklājējiem – izdzīvotājiem, tika atdotas 13203 balsu.
