Kas atrodas Marianas dziļvagas dzelmē? Briesmoņu nav, taču realitāte ir vēl pārsteidzošāka
Marianas dziļvaga jau gadu desmitiem ir apvīta ar mītiem un leģendām. Daži iedomājas, ka tās dzīlēs slēpjas milzu briesmoņi, vulkāni ar verdošu lavu vai pat portāli uz citām pasaulēm. Tomēr realitāte ir citāda un savā ziņā vēl aizraujošāka.
Gandrīz 11 kilometru dziļumā valda pilnīga tumsa, temperatūra tikai nedaudz pārsniedz nulli, bet spiediens ir aptuveni tūkstoš reižu lielāks nekā uz Zemes virsmas. Neskatoties uz to, šajā šķietami neapdzīvojamajā vidē plaukst unikāla ekosistēma.
Kur atrodas Marianas dziļvaga un cik dziļa tā ir?
Runājot par Marianas dziļvagas dibenu, zinātnieki parasti domā tās dziļāko punktu, Challenger Deep. Tā tiek uzskatīta par dziļāko zināmo vietu pasaules okeānā. Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) aplēsēm tās dziļums sasniedz aptuveni 10 994 metrus.
Tomēr dažādas ekspedīcijas ir ieguvušas nedaudz atšķirīgus rezultātus. 2019. gada ekspedīcijas Five Deeps laikā pilotējams aparāts sasniedza 10 925 metru dziļumu.
Šādas atšķirības ir normālas, jo precīzi izmērīt reljefu gandrīz 11 kilometru dziļumā ir ārkārtīgi sarežģīti milzīgā spiediena un akustisko mērījumu ierobežojumu dēļ.
Kā izskatās okeāna dziļākais punkts?
Pretēji populārajām filmām Marianas dziļvagas dibens nav klāts ar milzīgām klintīm vai bezgalīgām plaisām. Challenger Deep atgādina plašu līdzenumu, ko klāj smalks dziļūdens dūņu slānis.
Slavenais režisors Džeimss Frānsiss Kemerons, kurš 2012. gadā vienatnē nolaidās dziļvagas dibenā, salīdzināja grunti ar īpaši smalku bērnu pūderi.
Šīs dūņas sastāv no minerālu daļiņām, mikroskopisku organismu atliekām un organiskā materiāla. Tā kā Marianas dziļvaga atrodas tektonisko plātņu sadursmes zonā, zemestrīces regulāri uzjauc nogulsnes, kuras vēlāk lēni nosēžas atpakaļ, līdzīgi kā sniegs.
Kas notiek 11 kilometru dziļumā?
Saules gaisma tik dziļi nespēj nokļūt, tāpēc okeāna dzīlēs valda absolūta tumsa. Ūdens temperatūra ir tikai dažus grādus virs sasalšanas punkta, taču lielākais izaicinājums ir spiediens. Marianas dziļvagas dibenā tas sasniedz aptuveni 110 megapaskālus jeb aptuveni tūkstoš atmosfēras.
Cilvēkam bez speciāli aizsargāta batiskafa šādi apstākļi būtu momentāni letāli. Tomēr daba miljoniem gadu laikā radījusi organismus, kuriem šādi apstākļi ir pilnīgi normāli.
Kādi dzīvnieki dzīvo Marianas dziļvagā?
Interesanti, ka pašā dziļākajā punktā lielas zivis nav sastopamas. Biologi noskaidrojuši, ka zem aptuveni 8400 metru atzīmes zivju izdzīvošanu ierobežo bioķīmiskie procesi, milzīgais spiediens traucē normālu olbaltumvielu darbību.
Taču dziļvagas dibenā dzīvo daudzas citas radības:
- amfipodi jeb sīki vēžveidīgie, kas atgādina garneles;
- holotūrijas jeb jūras gurķi;
- caurspīdīgi tārpi;
- ksenofiofori — milzīgi vienšūņi, kuru izmērs var sasniegt pat tējas apakštasītes lielumu.
Šie organismi ir lieliski pielāgojušies aukstumam, spiedienam un pilnīgai tumsai.
Patiesie dziļvagas saimnieki ir mikrobi
Lielākā daļa dzīvības Marianas dziļvagā nav redzama ar neapbruņotu aci. Nogulumu analīzes liecina, ka dūņās dzīvo milzīgs daudzums unikālu mikroorganismu, no kuriem daudzi zinātnei vēl ir maz pazīstami.
Šie mikrobi darbojas kā sava veida bioloģiska pārstrādes rūpnīca. Tie piedalās oglekļa, slāpekļa un pat arsēna apritē, sadalot organisko materiālu līdz vienkāršākajiem ķīmiskajiem elementiem.
No kurienes pārtika okeāna dibenā?
Tā kā šādā dziļumā nav saules gaismas, fotosintēze nav iespējama. Lielākā daļa uzturvielu nonāk no okeāna augšējiem slāņiem. Uz dibenu nepārtraukti krīt mikroskopiskas organisko vielu daļiņas, miris planktons, ekskrementi un bioloģiskas izcelsmes nogulsnes.
Tomēr Marianas dziļvagas stāvās nogāzes darbojas kā milzīga piltuve, kas savāc organisko materiālu un nogādā to pašā dziļākajā punktā.
Vai tur ir vulkāni un lava?
Marianas reģions ir ģeoloģiski ļoti aktīvs, taču Challenger Deep nav milzīgs katls ar verdošu magmu. Tomēr citās dziļvagas daļās zinātnieki ir atklājuši hidrotermālos avotus un serpentinizācijas procesus, kuros ūdens reaģē ar iežiem.
Šo reakciju rezultātā veidojas ūdeņradis un metāns, kas kalpo par enerģijas avotu baktērijām. Tas nozīmē, ka daļa mikroorganismu var izdzīvot pilnīgi neatkarīgi no organiskajām vielām, kas nonāk no okeāna virsmas.
Pat Zemes dziļākajā vietā ir cilvēku atkritumi
Viens no satraucošākajiem faktiem ir tas, ka cilvēka radītais piesārņojums sasniedzis pat okeāna dziļāko punktu.
2019. gadā pētnieks Victor Vescovo, nolaižoties Challenger Deep, atrada plastmasas maisiņu un saldumu iepakojumu atliekas.
Taču redzamie atkritumi ir tikai daļa no problēmas. Dziļūdens amfipodu organismos zinātnieki konstatējuši arī noturīgus toksiskus savienojumus, tostarp polihlorētos bifenilus (PCB), kas pārtikas ķēdē uzkrājas gadu desmitiem.
Kas tur noteikti nav?
Neskaitāmas ekspedīcijas ir sagrāvušas mītus par seniem jūras briesmoņiem un pazudušām civilizācijām.
Marianas dziļvagas dibenā nav:
- megalodonu un citu milzu plēsēju;
- nogrimušu pilsētu;
- citplanētiešu bāzu;
- portālu uz citām pasaulēm.
Tā vietā tur atrodams:
- īpaši smalks dziļūdens dūņu slānis;
- baktērijas, kas spēj izmantot sēru, metānu un arsēnu;
- sīki vēžveidīgie un caurspīdīgi jūras gurķi;
- mikroplastmasa un cilvēku radīti ķīmiskie piesārņotāji.
Marianas dziļvaga ir viens no ekstrēmākajiem biotopiem uz Zemes. Dzīvība tur pastāv par spīti skarbajiem apstākļiem, tā pastāv tieši tāpēc, ka miljoniem gadu ir pielāgojusies milzīgam spiedienam, aukstumam un pilnīgai tumsai. Tas padara okeāna dziļāko punktu nevis biedējošu, bet gan par vienu no aizraujošākajām vietām uz mūsu planētas.
