Ķīnas slepenā misija uz Mēness orbītu
Šķiet, ka Ķīnas satelīti, kurus bija paredzēts nogādāt Mēness orbītā, ir pazuduši nesējraķetes Long March augšējās pakāpes problēmu dēļ.
Nesējraķete Long March 2C tika palaista no Xichang kosmodroma 13. martā, bet oficiāls apstiprinājums par palaišanu tika sniegts tikai nākamajā dienā, kad Ķīnas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par DRO-A un DRO-B satelītu darbības traucējumiem. Tos neizdevās nogādāt paredzētajā orbītā Yuanzheng-1S augšējās pakāpes defekta dēļ. Pašlaik nav zināms, vai misiju izdosies izglābt, kā arī to, kādā orbītā atrodas satelīti.
Ziņu aģentūra Xinhua nesniedza informāciju par DRO-A un DRO-B satelītu veidu un mērķi. Tomēr tiek uzskatīts, ka tie bija paredzēti, lai sasniegtu Mēness orbītu. Ja tā, tad DRO-A un B bija paredzēts palaist augstā Mēness orbītā. Šādas orbītas ir stabilas, un tās var izmantot kā ceļa punktus, lai nodrošinātu sakarus Mēness izpētes misijām.
Saskaņā ar 2023. gadā žurnālā “Journal of Deep Space Exploration” publicēto rakstu satelīti DRO-A un DRO-B ir paredzēti, lai nodrošinātu sakarus ar citu satelītu DRO-L zemā Zemes orbītā. Rakstā arī atklāta navigācijas tehnoloģijas specifika, kas izmantota satelītu pārī, kurš izvietots tālu orbītā. Šā gada februārī Ķīna ar Ķīnas Zinātņu akadēmijas IAMCAS izstrādāto raķeti Jielong-3 veiksmīgi palaida DRO-L satelītu Zemes orbītā.
Ķīna nav paziņojusi par oficiāliem plāniem saistībā ar misiju uz Mēnesi, kā arī nav paziņojusi DRO-A un DRO-B satelītu palaišanas mērķus. Tomēr pieņēmumu par misiju uz Mēnesi šajā palaišanas reizē apstiprina fakts, ka saskaņā ar ASV Kosmosa spēku informētības grupas (US Space Force Awareness Group) datiem nav reģistrēti jauni objekti, kas riņķotu ap Zemi. Objektu palaišana ārpus Zemes orbītas parasti prasa ilgāku laiku, lai tos varētu kataloģizēt. Turklāt pirms palaišanas paziņojumi par gaisa telpas slēgšanu netieši apstiprina, ka palaišanas mērķis bija sasniegt Mēness orbītu.
Šķiet, ka DRO-A/B misija nav Ķīnas Mēness izpētes programmas galvenā sastāvdaļa, bet gan tehnoloģiju izmēģinājums un orbitālais eksperiments, kas potenciāli varētu būt daļa no Ķīnas plašākiem centieniem attiecībā uz Mēness navigācijas un sakaru infrastruktūru. DRO-A un B satelīti ir salīdzinoši kompakti: raķete Long March 2C var nogādāt ģeostacionārā pārejas orbītā (GTO) aptuveni 1250 kg kravnesību.
Taivānas Nacionālās aizsardzības ministrija savā X sociālā plašsaziņas līdzekļa lapā paziņoja, ka tā ir konstatējusi un izsekojusi raķetes palaišanu no Xichang un tās lidojumu caur pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonu Klusā okeāna rietumu virzienā.
Pirmās pazīmes, ka palaišana nav notikusi, kā plānots, bija oficiālo iestāžu klusēšana. Parasti Ķīnas galvenais kosmosa pasūtītājs un raķešu Long March ražotājs CASC nekavējoties ziņo par sekmīgu orbītas sasniegšanu, taču informācija par pēdējo palaišanu tika publiskota tikai dažas stundas pēc pacelšanās. Ziņojums par veiksmīgu palaišanu parasti tiek saņemts dažu minūšu laikā, ja palaišana notiek zemā Zemes orbītā, taču atkarībā no paredzētās orbītas tas var aizņemt vairākas stundas. Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi parasti dažu stundu laikā pēc palaišanas sniedz īsu paziņojumu, ja rodas kādas problēmas ar nesējraķeti. Informācijas aizkavēšanās var liecināt par tehnisku problēmu misijas laikā.
Šķiet, ka pēdējā palaišanas reizē konstatētā problēma, visticamāk, būtiski neietekmēs Ķīnas kosmosa apgūšanas plašos plānus, jo problēma, iespējams, skāra salīdzinoši reti izmantoto augšējo pakāpi YZ-1S. Kopš tā pirmā lidojuma 1982. gadā Long March ir bijis tikai viens defekts vairāk nekā 70 palaišanas reizēs. Anomālija, kas notika 13. martā, bija pirmā reize, kad Yuanzheng sērijas augšējā pakāpe neizpildīja savu uzdevumu.
Avots: Spacenews
