Tehnoloģijas

Latvija pakāpjas uz 17. vietu ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā

Latvija pakāpjas uz 17. vietu ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā

Ik gadu Eiropas Komisija sagatavo ziņojumu, kas atspoguļo digitālās izaugsmes rādītājus un konkurētspējas progresu, iezīmējot katras valsts, tostarp Latvijas, profilu un nosakot prioritāro darbību jomas. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, esam ierindojušies uz augstāka pakāpiena – šī gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvijai ir 17. vieta 27 ES dalībvalstu vidū. To esam sasnieguši, veiksmīgi uzlabojot digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu un nodrošinot platjoslas pārklājuma pieejamību, savukārt digitālo prasmju kategorijā Latvijā vēl jāiegulda darbs, kur noderēs gan valsts, gan privātā sektora centieni.

Viena no Latvijas panākumu atslēgām ir tieši plašais ātrdarbīgas platjoslas (NGA) pārklājums, kas apjoma ziņā pie mums šobrīd sasniedzis 93 % atzīmi, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopumā tas atrodas 87 % līmenī. Jāuzslavē arī tā izmantošanas apmērs – ne mazāk kā 39 % Latvijas mājsaimniecību abonē vismaz 100 Mb/s ātru platjoslas pieslēgumu, tikmēr ES vidējais rādītājs atrodas vidēji 34 %  robežās. Tikpat pozitīvi rezultāti vērojami 4G tīkla pārklājuma nodrošināšanā – patlaban Latvijā ir teju pilnīgs 4G pārklājums (99,9 %), un valsts arīdzan piešķīrusi radiofrekvenču spektru 5G tīkla ieviešanai. Savu artavu sniedz arī Latvijas uzņēmumi, kuri prot izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas – pateicoties prasmīgai tehnoloģiju integrēšanai uzņēmumos, valsts ierindojas 23. vietā.

Tāpat ziņojumā izcelti Latvijas panākumi digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā. Elektroniskās pārvaldes lietotāju skaits arvien turpina augt, un tiešsaistes publisko pakalpojumu nodrošināšana ir manāmi uzlabojusies. Valdības pieņemtais Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2020. – 2023. gadam paredz attīstīt proaktīvu pakalpojumu sniegšanas modeli, pievērsties uz lietotāju orientētai pieejai, veidot saskaņotu un integrētu pakalpojumu struktūru, kā arī nodrošināt pārrobežu pakalpojumus un izkopt principus “digitāls pēc noklusējuma” un “primāri digitāls”. Redzot Latvijas panākumus ES dalībvalstu vidū, varam justies lepni par mūsu valsts spējām un kompetenci, jo dažādās jomās esam novērtēti kā digitāli attīstīta valsts.

Tomēr ir arī ziņojuma kategorijas, kurās Eiropas Komisija piemin izaicinājumus Latvijas digitālās attīstības ceļā. Piemēram, cilvēkkapitāla jomā Latvija no 27 ES dalībvalstīm ierindojas 20. vietā, jo aptuveni pusei valsts iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju – tikai 43 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes salīdzinājumā ar vidēji 56% Eiropas Savienībā. Sabiedrības digitālo prasmju pilnveidošanai tuvākajos gados jābūt gan valsts, gan privātā sektora uzmanības centrā, lai šo rādītāju uzlabotu palīdzētu Latvijā ātrāk digitalizēt ikdienas uzņēmējdarbības, kā arī pārvaldes procesus. Kā minēts arī Eiropas Komisijas ziņojumā, Latvijas nākotnes plānos jau šobrīd liela uzmanība tiek vērsta tieši uz iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību, tomēr šajā jautājumā liels atbalsts var būt arī privātais sektors. Veidojot plašu iespēju loku digitālo prasmju attīstībai – programmas un kursus dažādu zināšanu līmeņu un dažādu sociālo grupu vajadzībām – ir iespējams jau drīzumā veicināt Latvijas iedzīvotāju zināšanu uzlabošanos, kas ļautu kopējam digitalizācijas tempam valstī aizvien pieaugt.

Šādu nostāju atbalsta un realizē arī privātie tehnoloģiju uzņēmumi, kuri veido un paplašina digitālo prasmju apguves iespējas Eiropā un Latvijā – tā norāda tehnoloģiju uzņēmums Huawei. “Nākotnes ekonomikā tieši digitālās prasmes veidos ekonomiskās izaugsmes pamatu, un šajā digitālās transformācijas laikmetā viens no būtiskākajiem elementiem ir visu iesaistīto pušu sadarbība – lai pēc iespējas efektīvāk pilnveidotu sabiedrības zināšanas un digitālās prasmes, mums visiem ir jāstrādā kopā. Pēdējo gadu laikā, kopīgi darbojoties ar partneriem Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā, mēs realizējam tādas programmas kā “Seeds for  the Future” studentu zināšanu paplašināšanai un “Huawei Women Developers” plašākai sieviešu iesaistīšanai IKT nozarē. Ceram, ka arī turpmākajos gados mums kopīgi izdosies uzlabot arī Latvijas sabiedrības digitālās prasmes, lai veicinātu valsts digitalizāciju un spertu soli tuvāk digitālai nākotnei,” dalās “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.

Par Huawei:

Huawei, kas dibināts 1987. gadā, ir pasaulē vadošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras un viedierīču piegādātājs. Mums ir vairāk nekā 194 000 darbinieku un mēs darbojamies vairāk nekā 170 valstīs un reģionos, nodrošinot savus pakalpojumus vairāk nekā trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. Mūsu vīzija un misija ir ienest digitālus risinājumus ikviena cilvēka dzīvē, mājsaimniecībā un organizācijā, veidojot savienotu un viedu pasauli. Lai to īstenotu, mēs vienmēr aktīvi strādāsim, lai veicinātu visuresošu savienojamību un vienlīdzīgu piekļuvi tīkliem, ieviestu mākoņpakalpojumus un mākslīgā intelekta risinājumus jebkurā pasaules malā, lai nodrošinātu izcilu skaitļošanas jaudu jebkurā brīdī tur, kur tas nepieciešams, kā arī izstrādātu digitālas platformas, kas palīdzētu visām nozarēm un organizācijām kļūt elastīgākām, efektīvākām un dinamiskākām, un no jauna veidosim lietotāju pieredzi ar mākslīgo intelektu, padarot to personalizētāku jebkurā cilvēka dzīves jomā, neatkarīgi no tā vai atrodaties mājās, birojā vai ceļā.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top