MiCA ieviešana Latvijā: kā panākt līdzsvaru starp drošību un vietu inovācijām?
Lai gan Latvija bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas pilnībā ieviesa kriptoaktīvu pakalpojumu regulējumu (MiCA), līdz šim neviena licence komersantiem nav izsniegta. Fintech nozare uzsver, ka tas pats par sevi vēl neliecina par sistēmas problēmām, tomēr ir būtiski, lai process būtu skaidrs, prognozējams un orientēts uz ilgtermiņa reputācijas stiprināšanu. Eksperti norāda – MiCA ieviešana ir iespēja Latvijai atgūt uzticību starptautiskajā finanšu vidē, taču tas būs iespējams tikai ciešā sadarbībā starp regulatoru, politikas veidotājiem un nozari.
MiCA regulējums Latvijā stājās spēkā pērnā gada izskaņā, un šobrīd, 10 mēnešu laikā, Latvijas banka saņēmusi sešus pieteikumus darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, vēl ap 12 atrodas pirmslicencēšanas fāzē. Nozares eksperti ir vienisprātis, ka šobrīd Latvija vēl nav pirmā izvēle pasaules lielākajiem kripto un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas savā ziņā ir likumsakarīgi: tirgus ir mazs, un reputācijas “mantojums” joprojām ir jūtams. Tagad, kad iepriekšējās problēmas ir atrisinātas, ir nepieciešams kopīgs, mērķtiecīgs darbs, lai par pārmaiņām dzirdētu arī ārpus Latvijas. Reputāciju uzbūvēt no jauna ir daudz grūtāk nekā to zaudēt — taču tas ir izdarāms. Viens no skaidrākajiem signāliem, kas apliecinātu šo virzību, ir konkrētu MiCA licenču izsniegšana, un šajā kontekstā ir saprotams, kāpēc šobrīd var rasties jautājumi. Vienlaikus tas nav vienīgais solis, kas veicams.
Uz MiCA ieviešanu ir jāskatās ilgtermiņā. Ir svarīgi saprast, ka jaunas regulētas nozares izaugsme nenotiek gada laikā — tai ir vajadzīgs laiks, lai nostiprinātos, radītu uzticību un sasniegtu savu ekonomisko potenciālu. Tam nepieciešams laiks, kvalitatīvs dialogs un skaidri signāli par kopējo virzību. Reputācija nav viena gada jautājums, bet tās sabojāšana gan var būt vienas dienas darbs. Tāpēc ir svarīgi, lai pārmaiņu procesā mēs visi — regulators, nozare un politikas veidotāji — būtu vienā pusē un strādātu pie vienota mērķa,” uzsver Tīna Lūse, Fintech Latvija asociācijas vadītāja.
“Šis ir īstais brīdis Latvijas Bankai, politiķiem un nozarei kopīgi vienoties — kādus uzņēmumus vēlamies redzēt Latvijā, kādu jurisdikciju vēlamies veidot, un kā kopīgi sadalām atbildību par riskiem,” viņa piebilst.
Vienlaikus situācija nav dramatiska. Kā norāda Ramona Miglāne, zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partnere: “Latvijā ir vairāki kvalitatīvi MiCA licences kandidāti, un pirmais rezultāts ir tikai laika jautājums. Process varēja būt ātrāks, taču šis ir jauns licencētas uzņēmējdarbibas veids un tas prasa pielāgošanos gan uzņēmumu, gan konsultantu, gan regulatoru pusē. Svarīgākais — lai tas notiek kvalitatīvi un rada uzticību tirgum, nevis tikai atzīmē ķeksīti par ‘pirmo licenci’. MiCA licenču izsniegšana ir instruments ilgtermiņa reputācijas stiprināšanai, nevis īstermiņa sacīkstei.”
Viņa uzsver, ka MiCA būtiski maina spēles noteikumus: kripto uzņēmumi nonāk regulētu finanšu iestāžu kategorijā ar augstiem standartiem. Tas nozīmē investīcijas kiberdrošībā, AML procesos un domāšanas maiņu. “Ne visi ir tam gatavi, un tas ir normāli. Labāk nedaudz ilgāk un kvalitatīvi, nekā ātri ar reputācijas risku visai nozarei un arī valstij,” piebilst Miglāne.
Eksperti arī turpina signalizēt, ka uzraudzības kultūrai atbilstības jautājumo vēl jāturpina transformēties inovācijas atbalstošā veidā. Kā norāda Jakub Wieclaw, Magnetiq Bank izpilddirektors, Latvijā joprojām dominē detalizēta, noteikumos balstīta atbilstības pieeja, pat biznesa modeļiem ar zemu risku. “Pāreja uz riskos balstītu atbilstību jāīsteno konsekventi, īpaši jaunu produktu attīstībā — tas ir priekšnoteikums inovācijas izaugsmei,” viņš uzsver.
Tīna Lūse papildina: “Jauns uzņēmums spēj radīt vērtību tikai tad, ja tam ļauts izveidot dzīvotspējīgu produktu. Tikai pēc tam var pamatoti prasīt lielas investīcijas atbilstības prasību nodrošināšanā. Procedūra, lai pārvaldītu riskus biznesam ar 100 klientiem un biznesam ar 100 000 klientu nevar būt vienāda.”
Vienlaikus, jāatceras, ka kripto un blokķēdes sektors ir tikai viena daļa no plašās Latvijas fintech ekosistēmas. Latvijai jau ir panākumi investīciju platformu, digitālās kreditēšanas, atvērto datu un arī maksājumu jomā. “Fintech nozare ir jāskata kopumā. Nav vienas ‘sudraba lodes’. Izaugsme rodas līdzsvarotā ekosistēmā, kur viens segments stiprina otru” uzsver FLA vadītāja T. Lūse.
Par Fintech Latvija asociāciju:
Fintech Latvija asociācija apvieno finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un ekspertus ar mērķi veicināt nozares attīstību, inovācijas un sadarbību starp uzņēmējiem, regulatoriem un politikas veidotājiem. Asociācija pārstāv nozari dialogā ar valsts institūcijām un Eiropas partneriem, sekmējot atvērtas, drošas un konkurētspējīgas finanšu vides izveidi Latvijā.
