Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam norēķinoties nav bijis pieejams vēlamais maksājuma veids
Lai arī vairāk nekā puse (62 %) Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu vēlamā maksājuma metode pie tirgotājiem tiek nodrošināta, trešdaļa (32 %) atzīst, ka vismaz vienu reizi šī iespēja nav bijusi pieejama, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījums. Plašāks pieejamo norēķinu klāsts veicina klientu lojalitāti un apgrozījumu, savukārt tirgotāju lēmums pieņemt noteiktas maksājumu metodes tieši ietekmē patērētāju izvēli un otrādi, skaidro Luminor bankas finanšu eksperts Ulvis Pāvuls.
Pētījuma dalībniekiem tika lūgts izvērtēt visus darījumus, ko viņi pēdējā mēneša laikā veikuši fiziskās tirdzniecības vietās, un norādīt, vai tirgotājs vienmēr piedāvāja maksājuma veidu, kuru viņi vēlētos izmantot. Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā Eiropā un Baltijā atzīmēja, ka vēlamā maksājuma metode nav bijusi pieejama (32 %), Eiropā to vidēji norādījuši 24 %. Igaunijā iedzīvotāji ir nedaudz apmierinātāki ar maksājumu veidu pieejamību tirdzniecības vietās, attiecīgi tikai 21 % aptaujāto min, ka nav bijis iespējams norēķināties ar vēlamo maksājuma metodi. Savukārt Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz virs Eiropas vidējā, tas ir, 26 %.
“Pārliecinošs vairākums Latvijas iedzīvotāju ikdienā norēķiniem visbiežāk izmanto maksājumu kartes, tomēr joprojām ne visur šis norēķinu veids tiek pieņemts. Bankas novērojumi un iepriekš veiktās iedzīvotāju aptaujas ļauj secināt, ka visbiežāk karšu maksājumi nav pieejami tirgos, dažādos gadatirgos, pilsētas svētkos un festivālos un bieži arī saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus. Eiropas Centrālās bankas apkopotie dati vēlreiz apliecina, ka iedzīvotāju maksājumu paradumi ir skaidrs signāls – iespēja pieņemt maksājumus ar karti ir būtiska ikvienam tirgotājam un pakalpojumu sniedzējam. Latvijas tirgotājiem ir ievērojams potenciāls piesaistīt vairāk klientu, piedāvājot plašāku maksājumu risinājumu klāstu un nodrošinot karšu maksājumus dažādās tirdzniecības vietās, tostarp tirdziņos,” saka U. Pāvuls.
ECB aptaujā 16 % Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka mēneša laikā pirms aptaujas vismaz vienu reizi bija saskārušies ar situāciju, kad nebija iespējams norēķināties ar karšu maksājumiem. Aptuveni 9 % respondentu atzina, ka bezskaidras naudas maksājumus bija iespējams veikt tikai, ja pirkuma summa sasniedza noteiktu minimumu. Savukārt gandrīz 6 % aptaujāto vismaz vienu reizi mēneša laikā bija piedzīvojuši situāciju, kad nebija iespējams norēķināties skaidrā naudā.
“Tirgotāju lēmums pieņemt noteiktas maksājumu metodes ir cieši saistīts ar maksājuma veidu, kuru izvēlas pircējs. Iedzīvotāju paradumi var ietekmēt arī tirgotāju lēmumu piedāvāt konkrētus maksājuma risinājumus. Šī savstarpējā mijiedarbība apliecina maksājumu tirgus divpusējo dabu, kur iedzīvotāju un tirgotāju izvēles ir cieši saistītas un nosaka maksājumu metožu izmantošanu ikdienas darījumos,” papildina bankas eksperts.
Vienlaikus jaunākie Latvijas Bankas “Maksājumu radara” dati rāda, ka šogad augustā iedzīvotāji bezskaidrā naudā veica vidēji 74 % maksājumu, kas ir par trim procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Attiecīgi skaidrās naudas īpatsvars pieaudzis līdz 26 %, tuvojoties 2023. gada līmenim.
Maksājumu risinājumi mūsdienās nav tikai tehnisks jautājums – tie var būt stratēģisks instruments, kas palīdz augt biznesam, veicināt savu pieejamību un stiprināt klientu uzticību. Kopumā tirgotāji, kas pieņem kartes un digitālos makus, var iegūt konkurences priekšrocību. Piemēram, Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku norēķiniem ar mobilo telefonu, un šis maksājumu veids ir populārāks nekā vidēji Eiropā – 8 % darījumu pie tirdzniecības vietām jau tiek veikti, izmantojot viedierīces.
