Tehnoloģijas

40 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu neveselīgie miega un uztura paradumi ietekmē kopējo veselību un labsajūtu

40 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu neveselīgie miega un uztura paradumi ietekmē kopējo veselību un labsajūtu

40 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu neveselīgie miega un uztura paradumi ietekmē gan kopējo veselību, gan labsajūtu – katru rītu tie saskaras ar grūtībām pamosties un pa dienu jūtas pastāvīgi noguruši, atklāj Samsung Electronics Baltics veiktā aptauja*. Visvairāk ar šīm grūtībām saskaras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (49 %).

47 % iedzīvotāju ir neveselīgi uztura paradumi

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (47 %) uzskata, ka to uztura paradumi ir neveselīgi. Pārliecinošais vairākums, kas tā uzskata, ir tieši gados jaunāki cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (54 %). Savukārt, gandrīz trešdaļa aptaujāto (27 %) no rītiem mēdz izlaist vai neēst brokastis. Veselīga uztura pamatprincipi slēpjas mērenībā un sabalansētībā. Organisma veiksmīgai funkcionēšanai ir nepieciešamas visas uzturvielu grupas. Kādas konkrētas grupas izslēgšana no uztura (piemēram, ogļhidrāti vai dzīvnieku valsts proteīna avoti) palielina varbūtību, ka  vielmaiņas procesā būs disbalanss. Otrs klupšanas akmens ir neregulāras, retas ēdienreizes, kas bieži rezultējas izsalkuma radītās pārmērībās – gan uzņemtajā ēdiena apjomā, gan kaloriju pārbagātībā.

“Izpratni par veselīgu dzīvesveidu veido četri galvenie stūrakmeņi – ik dienu tas ir sabalansēts uzturs, pietiekama un adekvāta fiziskā slodze, veselīgs miegs un nepieciešamā ūdens daudzuma uzņemšana. Tiklīdz kāds no šiem principiem netiek ievērots, ilgtermiņā tas atstās negatīvu iespaidu uz organismā notiekošajiem procesiem, pašsajūtu, kā arī var sekmēt dažādu slimību attīstību. Piemēram, sirds-asinsvadu saslimšanas, cukura diabētu, aptaukošanos. Arī psihoemocionālā labsajūta un garastāvoklis tiek negatīvi ietekmēts,” uzsver Dr. Dārta Geižāne, ģimenes ārste Veselības centrs 4 grupas uzņēmumā Capital Clinic Riga.

52 % iedzīvotāju atzīst, ka neuzņem pietiekamu daudzumu ūdens

Pietiekama ūdens daudzuma uzņemšana ikdienā, līdzīgi kā veselīga miega režīms, ir paradums. Ja līdz šim paradums pietiekami padzerties nav izveidojies, pie tā ir jāstrādā apzināti. Aptauja atklāj, ka puse iedzīvotāju – 52 % – dienas laikā uzņem mazāk par 2 litriem ūdens. 2 litri ūdens ir vidējais un ieteicamais daudzums, kuru, katru dienu papildus citiem uzņemtajiem šķidrumiem un ēdieniem, nepieciešams izdzert papildus. Tas ir vitāli svarīgs mūsu organismam un piedalās teju katrā tā funkcijas darbībā. Adekvāta hidratācija nodrošina nepieciešamo vielmaiņas procesu ātrumu, tāpēc, uzsākot uzņemt pietiekami ūdens, būs vieglāk mazināt arī ķermeņa tauku masu. Slāpes jau ir brīdinošais signāls, kas liecina par ķermeņa atūdeņošanos. Nereti mēs vieglas slāpes jaucam ar izsalkumu, tāpēc, kad parādās vēlme kaut ko “uzkost” (sevišķi ārpus maltītēm), ieteicams izdzert vienu vai divas ūdens glāzes. Pēc dažām minūtēm būs iespēja saprast, vai kāre pēc ēdiena nav zudusi.

41 % guļ mazāk nekā 7 stundas diennaktī

Lai gan miega paradumus veidojam paši, 41 % iedzīvotāju ir neveselīgi miega paradumi – miegam tiek veltītas mazāk nekā 7 stundas diennaktī. Dr. Dārta Geižāne norāda, ka miega traucējumi ir problēma, kas ieņem stabilu pozīciju biežāk sastopamo pacientu sūdzību sarakstā, ar kādām tie vēršas pie ārsta. Lai nervu sistēma varētu pilnvērtīgi atjaunoties, tai ir nepieciešams miera periods, kura laikā mazinās uztveramo impulsu un kairinājumu intensitāte. Nepilnvērtīgs miegs ilgtermiņā sekmē garastāvokļa svārstības un hroniska noguruma attīstīšanos, mazina  fiziskās slodzes toleranci. Kopsummā tas rezultējas dzīves kvalitātes un produktivitātes kritumā, uzsver ārste. Tāpat samazinās paredzamie veselīgi nodzīvotie gadi – ja papildus neveselīgam uzturam, neuzņemsim pietiekami daudz ūdens un neveltīsim laiku kvalitatīvam miegam, vecumdienās saskarsimies ar dažādām veselības problēmām.

Cilvēks, kurš nav izgulējies, grūtāk uztver informāciju un tās kontekstu, lēnāk reaģē uz kairinājumiem, kā arī, klausoties citu runātajā, miega badā biežāk uztvers tieši negatīvas nokrāsas vārdus un frāzes. Mazinās arī spēja uztvert jaunu informāciju un “noglabāt” to atmiņā,  tiek ietekmēta kognitīvo spēju kapacitāte un sociālās mijiedarbības spēju kvalitāte. Risinājums – rūpēties par savu miegu un sakārtot miega higiēnu. Būtu jāietur stabils gulētiešanas un celšanās režīms, guļamistabai jābūt klusai, tumšai, ērtai un labi vēdinātai. Vismaz stundu vai divas pirms miega ir nepieciešams mazināt impulsus – izvairīties no televizora skatīšanas un viedierīču lietošanas, augstas intensitātes fiziskajām aktivitātēm un sātīgām maltītēm.

Viedpulkstenis – digitālais labsajūtas uzraugs

Ikdienas straujajā ritmā, ja pasliktinās mūsu pašsajūta, ne vienmēr uzreiz vēršamies pie veselības aprūpes speciālista, lai diagnosticētu problēmu cēloņus. Savukārt, ja regulāri izmantojam viedpulksteni, pasliktinoties pašsajūtai, varam dienas, nedēļu vai mēneša griezumā izvērtēt dažādus rādītājus un datus, ko reģistrējusi viedierīce. Tas ir labs atskaites punkts, jo ļauj izdarīt dažādus secinājumus par saviem paradumiem un kā tie ietekmējuši kopējo veselības stāvokli. Jaunākās paaudzes viedpulksteņos Galaxy Watch4 ir iestrādātas plašas funkcijas – BioActive sensors palīdz kontrolēt asinsspiedienu, diagnosticēt ātriju fibrilāciju (AFib) jeb stāvokli, kad sirds sitas neregulārā ritmā, mēra skābekļa līmeni asinīs, veic miega kvalitātes un ķermeņa sastāva analīzi. Analizējot ķermeņa sastāvu, iespējams iegūt informāciju par skeleta muskuļu apjomu, ķermeņa tauku procentu, ūdens daudzumu, vielmaiņas ātrumu jeb to, cik kalorijas dienā nepieciešams uzņemt, neņemot vērā fizisko aktivitāšu apjomu. Katru reizi veicot mērījumus, viedpulkstenis sagatavos izvērstāku pārskatu par rādītājiem, sniedzot ieteikumus, kam būtu jāpievērš uzmanība. Savukārt, ja rādītāji noteiktā laika periodā neuzlabojas, svarīgi ir konsultēties ar ārstu. No viedpulksteņa var eksportēt mērījumu datus, nosūtot tos savam ārstam pirms vizītes, vai pārrunājot vizītes laikā.

*Tiešsaistes aptauju 2021. gada novembrī veica Samsung Electronics Baltics sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat. Aptaujā Latvijā piedalījās 1005 respondenti no dažādām vecuma grupām.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top