Runas par dīzeļa norietu ir krietni pārspīlētas
Eiropas smago kravu pārvadāji strādā divu laikmetu krustpunktā. Kamēr bezemisiju risinājumi pamazām ienāk ikdienas praksē, dīzeļdzinēji un esošā infrastruktūra joprojām nodrošina pārvadājumu nepārtrauktību.
Latvijas pārvadātājiem, kuru ikdienas darbs sniedzas tālu pāri reģionālajām robežām, galvenais kritērijs joprojām ir vienkāršs: jebkuram izvēlētajam risinājumam ir jādarbojas šeit un tagad, neignorējot ekonomisko loģiku. Uz šī fona arvien lielāku popularitāti iegūst starpposma risinājumi, kas ļauj pārvadātājiem līdzsvarot dažādas intereses. Kādi tie ir?
Cipari nemelo – dīzelis absolūti dominē
Saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) datiem 2024. gadā dīzeļa kravas automašīnu īpatsvars Eiropas Savienības jauno spēkratu tirgū bija 95,1%. Šāda situācija veidojusies vēsturiski. Pateicoties uzticamībai, augstajam griezes momentam un efektivitātei lielos attālumos, dīzeļdzinēji ilgu laiku bija pati piemērotākā izvēle smagiem darbiem.
Tālsatiksmes loģistikā lēmumus nosaka visa darbības ķēde: degvielas un enerģijas pieejamība, elastība pielāgojoties maršrutam, klientu termiņi, svara ierobežojumi, dīkstāves risks. Tieši šeit dīzeļdegvielai joprojām piemīt tas, kā alternatīvām bieži vien trūkst – nobriedusi infrastruktūra un paredzama darbība. Turklāt dīzeļdegvielas vilcējiem joprojām ir konkurētspējīga cena salīdzinājumā ar alternatīvām.
Kursors.lv auto redaktors Māris Gaugers norāda – lai arī jaunā komerctransporta reģistrācijas datos parādās pa kādai alternatīvai izvēlei, kopumā dīzeļmašīnas saglabā dominējošu statusu.
“Īstas alternatīvas dīzeļtehnikai pagaidām nav, bet tie varianti, kas ienāk tirgū, ir domāti specifiskiem loģistikas uzdevumiem un var strādāt tāpēc, ka tuvumā atrodas elektrouzlādes punkti vai degvielas uzpildes stacijas,” skaidro M. Gaugers.
Ražotāji sniedz palīdzīgu roku
Lai gan iekšdedzes motoram ir jau vairāk nekā pusotra gadsimta vēsture, inženieri joprojām turpina pilnveidot gan pašus agregātus, gan citus piedziņas sistēmas mezglus, lai jaunās paaudzes tehnika sasniegtu arvien augstāku efektivitāti un zemāku degvielas patēriņu.
Viens no spilgtākajiem pēdējo gadu piemēriem ir Scania Super piedziņas sistēma. Ražotājs norāda, ka tās uzlabojumi ļauj samazināt degvielas patēriņu par līdz pat 8 % salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes tehniku. Šāds rezultāts panākts, apvienojot jauno 13 litru motoru, kura efektivitāte sasniedz aptuveni 50 %, modernizēto Opticruise pārnesumkārbu un pilnībā pārveidotu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kas jau šobrīd ir sagatavota nākotnes Euro 7 prasībām.
Scania Super saimei pagājušajā gadā pievienojās arī jaunais Super 11 motors, kas ieņem nišu starp uzņēmuma 9 un 13 litru motoru platformām. Tas izstrādāts pārvadājumu segmentiem, kuros īpaši svarīga ir energoefektivitāte un kravnesība, jo jaunais agregāts ir par 85 kilogramiem vieglāks nekā Super 13. Vienlaikus tas nodrošina līdz pat 7 % zemāku degvielas patēriņu salīdzinājumā ar Scania 9 litru motoru.
Jaunais 11 litru motors lielā mērā balstīts uz Super 13 konstrukciju – aptuveni 85% komponentu ir kopīgi abiem motoriem. Tas ļāvis saglabāt Scania Super saimei raksturīgo efektivitāti, uzticamību un tehnoloģisko bāzi, vienlaikus pielāgojot motoru citādiem ekspluatācijas apstākļiem.
Motora konstrukcijā izmantoti vairāki moderni tehnoloģiskie risinājumi, tostarp Scania izstrādātā mainīgo sadales vārpstas fāzu tehnoloģija, kas uzlabo degšanas procesu un nodrošina efektīvāku termisko vadību. Vienlaikus Super 11 ir pielāgots darbam ar HVO un FAME biodegvielu, ļaujot pārvadātājiem samazināt autoparka emisijas bez būtiskām izmaiņām esošajā infrastruktūrā.
Plašāks pārnesumu diapazons ļauj izmantot garākus gala pārnesumus un braukt ar zemākiem apgriezieniem, kas samazina iekšējo berzi un citus zudumus, vienlaikus saglabājot augstu griezes momentu.
Pat tikai daži procenti degvielas, ko ietaupa vilcējs, nemitīgi kursējot pa lielceļiem, pārvēršas taustāmā ietaupījumā, īpaši, ja autoparks sastāv no desmitiem vai simtiem vienību. Turklāt degvielas patēriņa optimizēšana vienmēr nozīmē arī zemāku kaitīgo izmešu daudzumu.
Tāpēc ražotāji nepagurdami meklē veidus, kā palielināt piedziņas efektivitāti. Piemēram, Volvo un Mercedes-Benz izmanto paredzošās kruīza kontroles sistēmas, kas optimizē ātrumu, pārnesumu pārslēgšanu un brīvgaitu, pamatojoties uz maršruta profilu. DAF liek uzsvaru uz piedziņas uzlabojumiem – gāzu sadales mehānisma optimizāciju, sprauslu un turbokompresora evolūciju utt.
Aizvien populārāka izvēle
Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka Eiropas Savienība pastāvīgi pastiprina CO₂ emisiju standartus smagajiem transportlīdzekļiem: no 2025. gada jauniem vilcējiem ir jāemitē par 15% mazāk CO₂ salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, un no 2030. gada šis rādītājs tiks palielināts līdz 30 %. Tāpēc, raugoties tuvākajā nākotnē, pārvadātāji ir spiesti ieguldīt jaunākās, efektīvākās tehnoloģijās un alternatīvās degvielās.
Eiropā ir redzama vēl viena tendence – pāreja uz alternatīvajām degvielām, piemēram, FAME (taukskābju metilesteriem) un HVO (hidrogenētu augu eļļu). Saskaņā ar Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras datiem HVO100 dīzeļdegviela var samazināt CO₂ emisijas visā dzīves ciklā par 90 % salīdzinājumā ar tradicionālo dīzeļdegvielu.
Šāda izvēle ļauj pārvadātājiem ievērot stingrākās vides prasības, vienlaikus saglabājot esošo tehnisko bāzi, jo lielai daļai ražotāju dīzeļdzinēji ir pielāgoti HVO dīzeļdegvielas izmantošanai. Tas ir aktuāli arī Latvijai, kuras pārvadātāju konkurētspēja balstās uz spēju ātri pārorientēties starp valstīm, termināļiem un klientiem.
Scania norāda, ka Super dzinēji var darboties ar HVO, un atsevišķas versijas ir sertificētas arī FAME biodīzeļdegvielai. FAME izmantošana var nodrošināt CO₂ emisiju samazinājumu 50–80 % salīdzinājumā ar fosilo dīzeli, atkarībā no degvielas izcelsmes un ražošanas cikla. Gan FAME, gan HVO degvielas ir atjaunīgas. Piemēram, HVO dīzeļdegvielu var ražot no izlietotas cepamās eļļas, dzīvnieku taukiem, pārtikas rūpniecības atkritumiem utt.
Kā norāda M. Gaugers, HVO nodrošina ievērojamu CO₂ samazinājumu un tīrāku sadegšanu ar zemāku cieto daļiņu līmeni, uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētvidē.
“Labā ziņa ir tā, ka šīs degvielas var ražot no vienkāršākajiem pārtikas atkritumiem. Turklāt katrs šādas degvielas piliens samazina nepieciešamību pēc tradicionālās fosilās degvielas,” atzīmē Kursors.lv auto redaktors.
Eiropā strauji pieaug HVO100 dīzeļdegvielu piedāvājošo degvielas uzpildes staciju skaits: tikai UTA Edenred pakalpojumu maksājumu tīkls 2026. gada sākumā piedāvāja iegādāties HVO100 vairāk nekā 1800 degvielas uzpildes stacijās 15 valstīs. Tādēļ pārvadātāji, kas atjauno novecojušu autoparku un izvēlas modernus vilcējus ar dzinējiem, kas spēj izmantot HVO100 dīzeļdegvielu, var vienlaikus samazināt gan degvielas patēriņu, gan atgāzu emisijas.
Par Scania
Scania ir pasaulē vadošais transporta risinājumu nodrošinātājs. Kopā ar mūsu partneriem un klientiem mēs virzām pāreju uz ilgtspējīgu transporta sistēmu. 2020. gadā saviem klientiem piegādājām 66 900 kravas automašīnas, 5 200 autobusus, kā arī 11 000 industriālo un jūras energosistēmu. Neto apgrozījums pārsniedza 125 miljardus Zviedrijas kronu, no kuriem vairāk nekā 20% bija saistīti ar pakalpojumiem. Uzņēmums Scania dibināts 1891. gadā, tagad darbojas vairāk nekā 100 valstīs un nodarbina aptuveni 50 000 cilvēku. Pētniecība un attīstība galvenokārt ir koncentrēta Zviedrijā. Ražošana notiek Eiropā un Latīņamerikā ar reģionālajiem produktu centriem Āfrikā, Āzijā un Eirāzijā.
