Saules noslēpumi: kas slēpjas tās iekšienē?
Mēs visi labi saprotam, ka Saule nav tikai spožs lodes formas objekts debesīs. Bez pārspīlējumiem, tā ir dzīvības dzinējspēks uz Zemes – no tās ir atkarīga diennakts maiņa, kā arī enerģija, kas nodrošina dzīvību. Saule ir visvieglāk pētāmā zvaigzne, tāpēc zinātnieki ir ieguvuši daudz informācijas par tās uzbūvi un procesiem, kas tajā norisinās. Vai zināt, kas atrodas Saules iekšpusē? Ir pēdējais laiks to noskaidrot!
No kā sastāv Saule?
Saule ir milzīga karstu gāzu lode, kas galvenokārt sastāv no ūdeņraža un hēlija. Tās iekšienē norisinās kodolreakcijas, kas pārveido ūdeņradi par hēliju, atbrīvojot milzīgu enerģijas daudzumu, kas nodrošina Saules siltumu un gaismu. Neskatoties uz to, ka Saule ir plazmas lode, tai ir skaidra struktūra, kas sastāv no sešiem slāņiem – trim iekšējiem un trim ārējiem.
Saules kodols
Saules centrā atrodas tās kodols, kas ir galvenais enerģijas avots. Tieši tur notiek kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis tiek pārvērsts hēlijā, atbrīvojot milzīgu enerģijas daudzumu. Temperatūra kodolā sasniedz vairāk nekā 15 miljonus grādu pēc Celsija! Šādos ekstremālos apstākļos rodas gaisma un siltums, kas uztur dzīvību uz Zemes.
Radiācijas zona
Kodolu ieskauj radiācijas zona, kur enerģija netiek pārvadīta tieši, bet ļoti lēni. Šajā slānī viela ir tik blīva, ka fotoni (gaismas daļiņas) nespēj virzīties taisni, bet nepārtraukti saduras ar atomiem, tiek absorbēti un izstaroti atkārtoti. Tā rezultātā enerģijai var būt nepieciešami desmitiem vai pat simtiem tūkstošu gadu, lai sasniegtu nākamo slāni! Šajā zonā temperatūra pakāpeniski samazinās no 15 miljoniem līdz aptuveni 1,5 miljoniem grādu pēc Celsija.
Konvektīvā zona
Pēc radiācijas zonas seko konvektīvā zona, kur enerģijas kustība ir daudz ātrāka. Tā vietā, lai fotoni ilgstoši “klīstu”, šajā slānī enerģija tiek pārvadīta ar milzīgiem karstas plazmas plūsmu straumējumiem. Šeit notiek līdzīgs process kā verdošā ūdenī – karstās gāzes ceļas augšup, atdziest un noslīd lejup. Šis slānis stiepjas līdz pat Saules virsmai un nosaka tādus parādības kā Saules plankumus un uzliesmojumus.
Fotosfēra
Fotosfēra ir Saules redzamā virsma. Lai gan Saulei nav cietas virsmas, šajā slānī tiek izstarota gaisma, kas sasniedz Zemi. Temperatūra fotosfērā ir ap 5 500 grādiem pēc Celsija. Šeit parādās tumšie Saules plankumi, ko izraisa izmaiņas magnētiskajā laukā.
Hromosfēra
Hromosfēra atrodas virs fotosfēras un ir grūti saskatāma, jo tās sarkanīgais mirdzums parasti pazūd Saules spožumā. Tomēr pilnīga Saules aptumsuma laikā hromosfēru var redzēt kā plānu sarkanīgu malu ap Sauli. Šajā zonā rodas spēcīgi enerģijas izvirdumi, kas sagatavo plazmu tās tālākam ceļojumam uz Saules koronu.
Vainags
Vainags ir Saules atmosfēras ārējais un noslēpumainākais slānis. To parasti nevar saskatīt, bet pilnīga Saules aptumsuma laikā tas parādās kā sudrabains gredzens ap Sauli. Zinātnieki jau sen cenšas noskaidrot, kāpēc Saules vainags ir simtiem reižu karstāks nekā Saules virsma, un šobrīd šo noslēpumu palīdz atklāt misijas, piemēram, Parker Solar Probe. Vainaga temperatūra var sasniegt 1–3 miljonus grādu pēc Celsija. Šajā reģionā rodas Saules vējš un plazmas izvirdumi, kas ietekmē Zemi, izraisot magnētiskās vētras un polārblāzmas.
Kas ir Saules vējš?
Saules vējš nav daļa no Saules struktūras, bet gan pastāvīga plūsma, kas sastāv no uzlādētām daļiņām – elektroniem un protoniem, kas ar milzīgu ātrumu (reizēm pat 800 km/s) tiek izmestas kosmosā. Uz Zemes mūs no tā aizsargā magnētiskais lauks, taču Saules vējš var ietekmēt satelītus un elektrotīklus, kā arī radīt iespaidīgas polārblāzmas. Šis vējš veido tā saukto heliosfēru – milzīgu burbuli, kas apņem visu Saules sistēmu un stiepjas tālu aiz Plutona orbītas.
Tagad jūs zināt, kas notiek Saules iekšienē un kā tā ietekmē mūsu planētu un visu Saules sistēmu!
