Vai iespējams uzbūvēt mākslīgu planētu? Zinātnieki apsver ideju, kas agrāk šķita neiespējama
Kad Zeme vairs nespēs mūs uzturēt, cilvēcei var nākties būvēt sev jauno pasauli – burtiskā nozīmē.
Ko darīt, ja kādu dienu Zeme kļūst pārāk maza vai neapdzīvojama? Globāla katastrofa, pārapdzīvotība vai resursu izsīkums var likt cilvēcei meklēt jaunu mājvietu. Tā vietā, lai dotos uz tālām zvaigžņu sistēmām, daži zinātnieki piedāvā neticamu, bet teorētiski iespējamu risinājumu – uzbūvēt mākslīgu planētu no nulles.
Kā rodas planēta?
Lai saprastu, kā varētu izveidot jaunu pasauli, vispirms jāsaprot, kā planēta rodas. Pec masīvas zvaigznes eksplozijas tās kodolā bija radušies dažādi ķīmiskie elementi, kas strauji izplatījās un sajaucās ar apkārt esošajiem ūdeņraža mākoņiem. Sprādziena triecienvilnis saspieda kādu šī milzīgā mākoņa apgabalu, izveidojot tajā īpaši blīvus gāzu sakopojumus. Saspiestie un līdz ar to blīvākie apgabali, pateicoties savam gravitācijas spēkam, sāka pievilkt savā virzienā apkārtējo gāzi un putekļus, audzējot savu masu. Jo vairāk matērijas izdevās notvert gravitācijas spēka ietekmes zonā, jo vairāk tika saspiesti un kļuva mazāki šie putekļu sakopojumi, kas arvien ātrāk un ātrāk griezās ap savu asi. Pēc kāda laika rotācija jau bija tik ātra, ka centrā esošā gāze izveidoja sfēru, bet atlikušais materiāls – putekļu un gāzu disku, kas turpināja vilkt sev klāt visu, ko vien varēja aizsniegt. Miljoniem gadu garumā tie savienojas, aug un galu galā pārtop par pilnvērtīgām klinšainām planētām – tādām kā Zeme. Zinātnei ir skaidrs, kā šis process notiek dabiskā ceļā, taču atkārtot to cilvēka vadībā ir pavisam cita mēroga uzdevums.
Kā sākt būvēt planētu?
Ja nopietni pievērstos mākslīgas planētas izveidei, pirmais solis būtu pareizas vietas izvēle – un te loģiskākais variants ir tādā attālumā no Saules, lai planētu varētu apdzīvot. Iespējams nodrošināt dzīvībai piemērotu temperatūru, izvairoties no galējā karstuma vai aukstuma.
Kur ņemt tik daudz materiāla?
Planētas būvniecībai nepieciešams milzīgs daudzums iežu un metālu. Varētu šķist, ka pietiktu ar asteroīdiem, taču pat visi Saules sistēmas asteroīdi kopā ir 2000 reižu vieglāki par Zemi. Viena no teorētiskām iespējām – izmantot materiālus no tālā Orta mākoņa, taču šis reģions atrodas tik tālu, ka pat ātrākās zondes līdz tam nonāktu tikai pēc gadsimtiem.
Alternatīva – pārvietot citu planētu pavadoņus, piemēram, no Jupitera. To masa gan būtu tikai aptuveni 7% no Zemes masas, tomēr tas varētu būt labs sākums.
Cik lielai jābūt mākslīgajai planētai?
Zinātnieki uzskata, ka planēta varētu būt arī mazāka par Zemi. Ja izveidotu to ar vismaz desmito daļu no Zemes masas un atbilstoši saspiestu, būtu iespējams nodrošināt līdzīgu gravitāciju.
Taču pat šāda mēroga objekta būvniecība būtu gadsimtiem ilgs projekts, kurā būtu jāiesaista roboti, automatizētas rūpnīcas un, visticamāk, mākslīgais intelekts.
Nākotnes pasaule – kā tai piešķirt dzīvību?
Kad planētas “skelets” būtu pabeigts, nāktos izveidot atmosfēru. Ūdens, oglekļa dioksīds un augi – šie elementi soli pa solim veidotu vidi, kurā varētu attīstīties dzīvība. Turklāt industriālie izmeši no Zemes varētu kļūt par izejmateriālu jaunās planētas atmosfērai, ja tiktu pārnesti un pārstrādāti tur.
Vai tas ir iespējams?
Zinātnieki atzīst ,ka šobrīd tā ir ideja nākotnei. Tehnoloģijas, resursi un enerģija, kas nepieciešami šādam projektam, pagaidām pārsniedz mūsu iespējas. Tomēr, attīstoties kosmosa izpētei, šis jautājums kļūst arvien aktuālāks. Mākslīgās planētas būvniecība ,iespējams, ir tikai laika jautājums.
