Vai Satoši Nakamoto ir pazaudējis piekļuvi saviem bitcoin? Versija no Adama Beka
Tas, ka vēl kopš 2009. gada iegūtie pirmie bitcoin joprojām nav izmantoti un nav veikta neviena transakcija, nenozīmē, ka Satoši Nakamoto tos apzināti tur neaiztiktus. Iespējams, piekļuve šiem līdzekļiem vienkārši ir zudusi, pieļauj kriptogrāfs Adams Beks.
“Arī tā varēja notikt. Galu galā viņš bija cilvēks,” norādīja Beks uzstāšanās laikā konferencē Blockchain Paris Week.
Eksperts uzsvēra, ka bitcoin sākumposmā maku rezerves kopiju veidošana nebija tik vienkārša un droša kā mūsdienās, kad plaši tiek izmantoti HD maki un seed frāzes. Toreiz lietotājiem manuāli bija jāglabā fails wallet.dat ar privāto atslēgu kopumu un, veicot transakcijas, šī rezerves kopija bija regulāri jāatjauno.
Pēc Beka teiktā, ne visi lietotāji zināja par šo niansi, kā rezultātā daļa agrīno dalībnieku varēja neatgriezeniski zaudēt piekļuvi saviem līdzekļiem.
Cik bitcoin pieder Satoši
Beks arī uzsvēra, ka tirgus joprojām precīzi nezina, cik daudz monētu pieder bitcoin radītājam. Plaši izplatītie aprēķini balstās uz ieguves modeļu analīzi, taču tie ir tikai pieņēmumi. Viņš atgādināja, ka pirmajā tīkla darbības gadā tika iegūti aptuveni 2,5 miljoni BTC, bet Satoši daļa parasti tiek lēsta robežās no 500 000 līdz 1 miljonam BTC.
Saskaņā ar Arkham datiem Nakamoto kontrolēto aktīvu apjoms varētu būt 1,096 miljoni BTC, kuru vērtība sasniedz aptuveni 82,8 miljardus dolāru. Tomēr arī šie līdzekļi varētu nepiederēt tieši Satoši, bet kādam citam agrīnam ieguvējam.
“Patiesībā mēs nezinām, vai tās tiešām ir Satoši monētas. Mēs pieņemam, ka tās ir viņa, bet īpašnieks var būt arī kāds cits agrīns ieguvējs,” skaidroja Beks.
Viņaprāt, Satoši varētu piederēt ap 500 000 bitcoin. Tāpat nav skaidrs, vai šīs monētas kādreiz ir tērētas. No 2009. gada monētām izmantoti mazāk nekā 40%, bet par vēlāk iegūtajiem aktīviem nenoteiktība ir vēl lielāka.
Institucionālās adopcijas vilnis vēl tikai priekšā
Beks prognozē, ka tuvākajos gados bitcoin sagaida būtisks institucionālās pieņemšanas pieaugums. Līdz šim lielo spēlētāju kapitāla pieplūdums nav bijis tik straujš, kā daudzi gaidīja.
“Cilvēki domāja, ka institucionālie investori sāks pirkt uzreiz, bet realitātē šie procesi prasa laiku,” viņš skaidroja.
Lieli finanšu uzņēmumi var paziņot par bitcoin iekļaušanu savos finanšu portfeļos, taču pēc tam seko ilgs juridisko, atbilstības un glabāšanas risinājumu saskaņošanas process.
Tomēr šis process jau ir sācies. Pēc BlackRock datiem institucionālie investori caur ETF tur aptuveni 30% no bitcoin piedāvājuma, kamēr pārējie 70% joprojām pieder privātpersonām.
Lielākais izrāviens, pēc Beka domām, vēl ir priekšā. Liela daļa pasaules kapitāla tiek pārvaldīta caur pensiju fondiem un apdrošināšanas instrumentiem, kur lēmumus pieņem profesionāli pārvaldnieki. Kad šie mehānismi pilnībā pielāgosies, bitcoin var kļūt pieejams miljoniem cilvēku, kuri līdz šim nav izmantojuši kriptobiržas. “Šis vilnis vēl tikai nāks tuvāko gadu laikā,” secināja eksperts.
1,5 gadus ilga izmeklēšana: New York Times nosauc iespējamo bitcoin radītāju
