Tiem, kas novērtē Bitkoin valūtu, vārdi “Bitkoinu iegūšana” ir sinonīms vārdiem drošība, liela vērtība un finansiāla brīvība. Dažiem savukārt šie vārdi izraisa negatīvas asociācijas, virtuālā valūta un tās iegūšana ir salīdzinoši apzīmēta kā riepu dedzināšana, eļļas plankumi un raudoši kaķēni. Lai gan kopumā nevarētu teikt, ka sabiedrībā Bitkoinu iegūšana izraisa nepatīkamas sajūtas, pretējā gadījumā mēs varētu to ironiski pielīdzināt apgalvojumam, ka Čārlzs Mensons ir tikai “mazliet” nerātns. Šobrīd gan tiek diskutēts par to, cik daudz elektroenerģijas patērē bitkoinu iegūšana, taču nevajadzētu šo problēmu asociēt ar tik hiperboliskiem salīdzinājumiem. Tas nav pareizi – drīzāk tas ir bīstami.
Neticiet apmānam
Tas ir dīvaini: Bitkoins uzradās gluži vai no zila gaisa un visā pasaulē izdevumos sāka dominēt virsraksti par šo valūtu, pievēršot arī uzmanību bitkoinu nelabvēlīgajai ietekmei uz apkārtējo vidi, pēkšņi visi ir kļuvuši par “vides aizsardzības ekpertiem”. “Uzmanību, domājiet par planētu!”
Ja vien jūs nedzīvojat meža būdiņā, jūs noteikti esat viens no daudzajiem, kas nodara kaitējumu videi. Gandrīz visi cilvēki nodara kaitējumu videi. No brīža, kad mēs ierodamies šajā pasaulē, līdz brīdim, kad mēs dodamies mūžībā, mēs piesārņojam apkārtējo vidi. Vide tiek piesārņota, nerūpējoties par pareizu atbrīvošanos no pārtikas iepakojumiem, kā arī sabiedriskais transports un internets ietekmē apkārtējo vidi. Bitkoinu iegūšana internetā šajā gadījumā nav izņēmums. Pastāv bažas par pārlieku lielu elektroenerģijas patēriņu, kā arī parādās brīdinājumi par to, ka pasaule atrodas uz apokalipses sliekšņa, un, ka bitkoins pārvērtīs mūsu planētu par “gruzdošu iezi”.
Statistika tā ir māksla melot ar cipariem
Kurš no šiem virsrakstiem izskatās kaitinošāks: “Bitkoins izmanto tik pat daudz elektroenerģijas kā 520 000 kanādieši vienā dienā” vai “Bitkoins vienā gadā izmanto 1/16 000 no visas patērētās elektroenerģijas pasaulē”? Abi šie apgalvojumi ir patiesi, bet katrs no tiem ir savā veidā atšķirīgs attiecībā uz vienu un to pašu statistiku. Ir bijuši centieni atspēkot šo mulsinošo situāciju, apgalvojot, ka: “ir samērā viegli likt šim skaitlim izskatīties mazam ”. Lai gūtu apstiprinājumu teiktajam, varam apskatīt vēl dažus piemērus. “Ķīnā esošā hidroelektrostacija “Triju aizu aizsprosts” ražo trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā patērē Bitkoins” un otrs visraksts – “Elektroenerģija, ko Bitkoins patērē gadā līdzinās 19 stundu patēriņam ASV”.
Iespējams gan, ka nav nepieciešams cīnīties, lai samazinātu bitkoina nelabvēlīgo ietekmi uz pasauli, tāpat kā arī nav nepieciešams tam pievērst pārmērīgi lielu uzmanību.
Tomēr medijus diez vai varēsim pārliecināt, ka nav nepieciešamība pievērst sabiedrības uzmanību bitkoinu nelabvēlīgajai ietekmei uz pasauli ar pārlieku brīdinošiem virsrakstiem.
Bitkoina iegūšana nodara lielāku ļaunumu pasaulei nekā Hitlera noziegumi
Šajā nedēļas nogalē Daily Mail ziņoja, ka “kriptovalūtas platformas lielā apjomā patērē pasaulē eošo elektroenerģiju”. (Saite uz šo rakstu apzināti nav norādīta.) Rakstā ir norādīts:
Ņemot vērā pašreizējos kriptovalūtas vērtības pieauguma tempus, daži eksperti prognozē, ka līdz 2020. gadam kriptovalūtas iegūšanai varētu būt vajadzīgs lielāks elektroenerģijas patēriņš, nekā šobrīd, kas ievērojami varētu saasināt globālās sasilšanas problēmu.
Tā ir taisnība, pēc diviem gadiem Bitkoins patērēs daudz vairāk enerģijas, nekā šobrīd. Līdz ar ko, pilsētas piedzīvos panīkumu, būs palikušas tikai nelielas būves, kuras būs pārpildītas ar ASIC kārotājiem. Lielās celtnes un mašīnu vairs nebūs, cilvēki tās būs atdevuši nepiesātinājamiem kriptovalūtu dieviem. Šodienas esošā situācija kriptovalūtas pasaulē noteikti novedīs pie prognozētā, tāpēc nav lielas nozīmes nākotnei, jo mēs visi jau būsim miruši.
Tas būtu smieklīgi, ja vien tā nebūtu patiesība, ka sabiedrība, kurai ir maza izpratne par bitkoinu, drīzumā sāks šo valūtu uztvert kā pielūgsmes objektu. Lai gan citos rakstos ir apgalvots pretējais, kā piemēram, vienā no tiem: “Nē, Bitkoins neradīs vētru okeānā”.
Maza perspektīva
Nenoliedzami arī citas valūtas, dārgmetāli un banku sistēmas visā pasaulē patērē lielu apjomu elektroenerģijas salīdzinājumā ar to enerģijas daudzumu, kas ir nepieciešams bitkoinu ieguvei, turklāt zelta raktuvēs tiek izmantots 16 reizes lielāks daudzums enerģijas nekā bitkoinu ieguvei. Šobrīd bitkoinu ieguvēji domā par atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu. Tā kā bitkoinu ieguve kļūst arvien sarežģītāka, atjaunojamās enerģijas avots izmaksu ziņā ir izdevīgs, jo citi enerģijas avoti prasa zināmas finansiālas izmaksas.
Ir jāpiekrīt Satoši apgalvojumam: “Zelta ieguve ir velta laika tērēšana salīdzinājumā ar to zeltu, kas ir iegūstams biržā…noteikti bitkoinu lietderība pārsniegs iztērētās elektroenerģijas vērtību. Tādēļ bitkoinu iegāde nekad nebūs velta līdzekļu izšķiešana.”
Virsraksti par bitkoiniem kļūst arvien ironiskāki. Ja nepievērsīsiet tiem lielu uzmanību, noteikti dzīvosiet ilgāk un labāk.
