Zinātnieki ir izstrādājuši zāles pret alkoholismu – injekcija jāievada tieši smadzenēs
Alkoholisms ir viens no visizplatītākajiem psihoaktīvo vielu atkarības veidiem. No šīs atkarības cilvēki kaitē ne tikai sev, bet arī bojā dzīvi citiem, tāpēc tā ir ļoti liela problēma, kuru jau daudzus gadus neviens nav spējis atrisināt. Mūsdienās ir daudz veidu, kā mazināt tieksmi pēc alkohola, tomēr daudzi pacienti joprojām salūst un atkal ķeras pie alkohola pudeles. Nesen zinātnieki ir izmēģinājuši jaunu līdzekli pret alkoholismu – medikamentu, kas tiek ievadīts tieši smadzenēs un pēc tam liek atteikties no alkohola ģenētiskā līmenī. Ar pērtiķiem veiktie testi deva iespaidīgus rezultātus.
Kas izraisa alkoholisma attīstību
Atkarība no jebkuras psihoaktīvas vielas, neatkarīgi no tā, vai tās ir narkotikas vai alkohols, attīstās, jo tās izraisa prieka hormona dopamīna veidošanos. Kad cilvēks lieto alkoholu, viņš piedzeras un izjūt prieku, pēc tam viņš sāk ļaunprātīgi lietot šos dzērienus, lai justos “labāk”.
Laika gaitā cilvēka organisms pierod pie alkohola un sāk izdalīt mazāk dopamīna. Cilvēks, kurš kādreiz baudīja alkoholu, vēlas vairāk prieka hormona un sāk dzert biežāk un vēl lielākos daudzumos. Šādā veidā viņš nonāk apburtajā lokā, no kura izkļūt ir ārkārtīgi grūti.
Cilvēks, kurš regulāri dzer, sāk noārdīt pats savu ķermeni. Alkohols ietekmē sirdi, kas palielina insulta un infarkta risku. Cilvēkiem, kuri cieš no alkohola, ir slikta spriestspēja un sāk uzkrāties liekais svars. Vienīgais veids, kā atbrīvoties no visām šīm sekām, ir pārtraukt lietot alkoholu – izmaiņas kļūst pamanāmas jau pēc mēneša.
Ārstēšana no alkoholisma
Ir daudzi veidi, kā cīnīties ar alkoholismu, sākot ar kodēšanu, kas mums pazīstama kopš padomju laikiem, un beidzot ar uzvedības terapiju. Taču tiem visiem ir arī negatīva puse – kādā brīdī alkoholiķi atkal sāk dzert.
Nesen IFL Science autori publicēja rakstu, ka zinātnieki ir soli tuvāk tam, lai radītu vakcīnu pret alkoholismu, pēc kuras lietošanas cilvēks var uz visiem laikiem pārstāt dzert. Šīs zāles pamatā ir GDNF gēns – cilvēka organismā tas ir nepieciešams, lai ražotu jau minēto laimes hormonu dopamīnu. Viņi izteica pieņēmumu, ka, ieviešot šo gēnu alkoholiķa organismā, hormons tiks ražots vajadzīgajā daudzumā un “dopinga” lietošana alkohola veidā vairs nebūs nepieciešama.
Lai pārbaudītu šo versiju, zinātnieki veica eksperimentu ar astoņiem pērtiķiem. Lai attīstītu atkarību, tiem brīdi deva lielas alkohola devas. Pēc tam tam uz sešiem mēnešiem ievietoja vietā, kur tiem bija brīvi pieejams alkohols un tīrs ūdens.
Noteiktā brīdī pētnieki pusei pērtiķu smadzenēs injicēja papildu GDNF gēna kopiju. Lai to ieviestu pareizajās šūnās, tas tika ievietots adenovīrusā – ļoti izplatīta metode gēnu terapijā. Rezultāts bija iespaidīgs, visi pērtiķi atteicās no alkohola un tā vietā dzēra tikai ūdeni. Lai pārliecinātos, ka eksperiments bija godīgs, viņi mērīja primātu alkohola līmeni asinīs, un izrādījās, ka tas ir nulle.
Alkohola atkarības apkarošana
Kad šo pretalkoholisma medikamentu sāks izmantot cilvēku ārstēšanā nav vēl zinām. Dažos gadījumos GDNF gēnu terapija jau ir izmantota pret Parkinsona slimību, un pat eksperimenta ar pērtiķiem ietvaros zinātnieki nav novērojuši nekādas blakusparādības. Tāpēc cerības, ka ārstiem izdosies atbrīvot cilvēkus no alkas pēc alkohola, ir ļoti lielas. Taču jāuzsver, ka šī metode var nederēt visiem – dažu cilvēku tieksme pēc alkohola nav saistīta tikai ar vēlmi saņemt dopamīna devu.
